Juridiskā komisija: lai aizsargātu vardarbībā cietušo personu, varmākam varēs piemērot elektronisko uzraudzību
Lai mazinātu vardarbību ģimenē un veicinātu sabiedrības drošību kopumā, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 10.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka varmācīgajai personai varēs piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību.
Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu brīvu pārvietošanos. Lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie ķermeņa piestiprina elektronisku ierīci, kas ļauj kontrolēt personas atrašanos noteiktā vietā un laikā.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests, ierobežojumu ievērošanas kontrolei varēs piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci. Tāpat paredzēts noteikt, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.
Drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību gadā vidēji varētu piemērot 400 aizdomās turētām vai apsūdzētām personām, pauž likumprojekta autori.
Paredzēts, ka drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību veiks Valsts policija. Savukārt, lai noteiktu kārtību, kādā minētā uzraudzība tiek veikta, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Plāno noteikt kriminālatbildību par mēģinājumu ar dziļviltojuma tehnoloģiju palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus
Lai noteiktu kriminālatbildību par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju jeb tā dēvētā “deep fake” palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus un nodrošinātu vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā.
Vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt godīgu un brīvu vēlēšanu norises būtisks priekšnosacījums ir taisnīgs priekšvēlēšanu kampaņas regulējums, atzīmē likumprojekta autori.
Mantinieks par aizgājēja parādsaistībām atbildēs tikai mantojuma apmērā, paredz likumprojekts
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu, tostarp ieviešot skaidrāku mantojuma pieņemšanas procesu.
Kā atzīmē likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas, patlaban bieži vien pastāv gadījumi, kad mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmēji (mantinieki) dažādu iemeslu dēļ neuzsāk mantojuma lietu, nepabeidz to vai nav noskaidrojami. Lai to risinātu, ar likumprojektu iecerēts mantojumu tiesību regulējumu pilnveidot. Tostarp ar grozījumiem plānots noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Proti, mantinieks par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildēs tikai saņemtā mantojuma apmērā.
Komisijas izbraukuma sēde Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (28.02.2024.)
Komisija trešdien, 28. februārī, izbraukuma sēdē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (turpmāk – Padome) uzklausīja Padomes sniegto ziņojumu par zvērinātu tiesu izpildītāju darbu Latvijā, tai skaitā par izpildei iesniegto dokumentu skaitu un tiesu izpildītāju darbības rezultātiem par periodu no 2021. gada līdz 2023. gadam.
Padomes pārstāvji vērsa Komisijas uzmanību uz risināmiem jautājumiem saistībā ar tiesas nolēmumu par saskarsmes tiesību īstenošanu izpildes kārtības pilnveidošanu, tiesas nolēmumu lietās par kopīpašuma dalīšanu izpildes kārtības noteikšanu Civilprocesa likumā, kā arī uz nepieciešamību pārskatīt kārtību, kādā tiek vērsta piedziņa uz parādnieka darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, lai līdzsvarotu kā parādnieka, tā piedzinēja tiesības.
Saeimā atver interešu pārstāvības procesam veltītu grāmatu un spriež par tā regulējumu
Piektdien, 16.februārī, Saeimas namā atvērta grāmata “Interešu pārstāvības process. Skaidrojumi un komentāri” un norisinājās lobēšanas regulējumam veltīta diskusija.
Atklājot pasākumu, Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa uzsvēra, ka diskusija par to, kas ir interešu pārstāvība un kā tā darbojas, ir ļoti būtiska. A.Ņenaševa atzīmēja, ka grāmatā “Interešu pārstāvības process. Skaidrojumi un komentāri” tiek skaidrots, kāda ir lobēšanas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī un kāpēc jāveicina plašāka sabiedrības iesaiste politiskos procesos, tādējādi uzlabojot likumdošanas darbu, procesa kvalitāti un galu galā – sabiedrības labklājību. “Visi esam ieinteresēti labā likumdošanas procesā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre. Jo atklātāk tiks veikta lobēšana, jo ātrāk sapratīsim, ka ir sabiedrības grupas, kuru intereses netiek pārstāvētas, un kā šo nevienlīdzību mainīt, pauda A.Ņenaševa.
Vairāk rakstu...