Saeima 2024. gada 20. jūnija sēdē pieņēma likumu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.382/Lp14). Pieņemtā likuma mērķis ir pārskatīt Civilprocesa likumā noteiktos ieturējumu apmērus no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem piespiedu izpildes procesā, lai veicinātu parādnieku motivāciju gūt ienākumus un novērstu interesi daļu no ienākumiem saņemt neoficiāli. 

Ar likumu tiek veikti būtiski grozījumi Civilprocesa likuma 594. un 599. pantā, proti, kārtībā un apmērā, kādā veicami ieturējumi no parādnieka darba algas un tai pielīdzināmiem maksājumiem.

Tieslietu ministrija komisijas sēdēs norādīja, ka vienlaikus, veicot šāda veida izmaiņas, ir būtiski, lai netiktu aizskartas piedzinēju tiesības uz savu prasījumu apmierinājumu. Tiesas nolēmuma pienācīgas un savlaicīgas izpildes nodrošināšana ir būtiska un neatņemama daļa no personas tiesībām aizstāvēt tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā. Valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu piespiedu izpildes procesu, kurā tiek ņemtas vērā gan kreditora tiesības saņemt tiesas nolēmuma izpildi, gan parādnieka pienākums to nodrošināt, vienlaikus radot iespēju parādniekam paturēt noteiktu ienākumu daļu pamatvajadzību apmierināšanai.

Ņemot vērā sabiedrības interesi par minētajiem likuma grozījumiem, Komisija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi sniedz šādu skaidrojumu:

1. Atbilstoši grozījumiem Civilprocesa likuma 599. pantā, kas papildināts ar ceturto daļu, turpmāk, vēršot piedziņu uz naudas līdzekļiem, ko parādnieks (fiziska persona) saņem no citām personām savas saimnieciskās darbības ietvaros, tiks piemēroti noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu.

! Tātad, — ieturējumi tiks veikti noteiktā procentuālā apmērā, bet ne 100% apmērā, kā tas bija līdz šim. Bet jāņem vērā, ka šai parādnieka saimnieciskajai darbībai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā un ienākumiem no šīs saimnieciskās darbības jābūt parādnieka vienīgajam ienākumu gūšanas avotam.

Piemērs: ja līdz grozījumiem parādnieks savas saimnieciskās darbības ietvaros saņēma 350 eiro, visa šīs summa tika apķīlāta un novirzīta parāda segšanai. Savukārt pēc grozījumiem – ieturējumi no šādas summas netiks veikti vispār, jo tā nepārsniedz parādniekam visos gadījumos minimālo saglabājamo līdzekļu summu.

2. Būtiski grozījumi tika veikti Civilprocesa likuma 594. pantā, proti, neatkarīgi no piedziņas kārtas, ieturējumu apmērs nemainīsies. Tas visos piedziņas veidos būs 30%.

! Šos 30% aprēķinās no starpības starp konkrētajam parādniekam saglabājamo summu un viņa algu neto. 

! Šobrīd spēkā esošais likums nosaka, ka procentuālos ieturējumus aprēķina no visas neto algas.

! Likuma grozījumi nosaka, ka visos gadījumos parādniekam tiks saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. 

! Ja parādnieka apgādībā reģistrēti nepilngadīgi bērni, uz katru no tiem saglabās 15% no minimālās mēnešalgas, bet ne vairāk kā 50% no minimālās mēnešalgas.

PIEMĒRI DAŽĀDĀM PIEDZIŅAS SITUĀCIJĀM PAR PARĀDNIEKU, kurš saņem algu 1000 eiro “uz rokas” jeb neto un parādnieka apgādībā reģistrēts viens nepilngadīgs bērns. Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” noteic, ka minimālā alga 2024. gadā ir 700 eiro.

 

Pirmā piedziņas situācija: No parādnieka tiek piedzīts uzturlīdzekļu parāds viņa bērnu uzturam:

Pašlaik parādniekam saglabā 350 eiro (pusi no minimālās algas) un papildus 105 eiro (15% no minimālās algas par nepilngadīgo apgādājamo bērnu), tātad kopā – 455 eiro. Visu pārējo summu – 545 eiro ietur parāda piedziņai.

Pēc grozījumiem:

* Vispirms aprēķinās minimālo saglabājamo summu: 350 eiro (pusi no minimālās algas) un papildus 105 eiro (15% no minimālās algas par nepilngadīgo apgādājamo bērnu), tātad kopā – 455 eiro. 

* Nākamajā solī aprēķinās starpību starp minimālo saglabājamo summu un faktisko algu: 1000 – 455 = 545. Ieturējumu 30% aprēķina no šīs starpības, tātad – 545 x 30% = 163,50 eiro. 

* Šos 163,50 eiro ieturēs parāda piedziņai, bet parādnieka rīcībā paliks 836,50 eiro.

! Tātad pēc grozījumiem:

* ieturējumu apmērs samazināsies gandrīz 3 reizes: no 545 eiro uz 163,50 eiro. 

* saglabājamo līdzekļu (parādniekam paliks “uz rokas”) apmērs palielināsies no 455 eiro uz 836,50 eiro.

 

Otrā piedziņas situācija: No parādnieka tiek piedzīts administratīvais sods:

Pašlaik: Vispirms aprēķina 50% ieturējumu no parādnieka algas “uz rokas”. Tātad – 500 eiro, ja alga ir 1000 eiro “uz rokas”.

Tālāk salīdzina, vai parādniekam saglabājamā summa – 455 eiro (350 eiro (puse no minimālās algas) un 105 eiro (15% no minimālās algas attiecībā uz nepilngadīgo apgādājamo bērnu)), nav lielāka kā atlikums pēc 50% ieturējuma veikšanas.

Tā kā 455 eiro ir mazāk nekā 500 eiro, ietur 500 eiro un parādniekam saglabā 500 eiro.

Pēc grozījumiem:

* Vispirms aprēķinās minimālo saglabājamo summu: 350 eiro (pusi no minimālās algas) un papildus 105 eiro (15% no minimālās algas par nepilngadīgo apgādājamo bērnu), tātad kopā – 455 eiro. 

* Nākamajā solī aprēķinās starpību starp minimālo saglabājamo summu un faktisko algu: 1000 – 455 = 545. Ieturējumu 30% aprēķina no šīs starpības, tātad – 163,50 eiro. 

* Šos 163,50 eiro ieturēs parāda piedziņai, bet parādnieka rīcībā paliks 836,50 eiro.

! Tātad pēc grozījumiem:

* ieturējumu apmērs samazināsies vairāk nekā 2 reizes: no 500 eiro uz 163,50 eiro. * saglabājamo līdzekļu (parādniekam paliks “uz rokas”) apmērs palielināsies no 500 eiro uz 836,50 eiro.

 

Trešā piedziņas situācija: No parādnieka tiek piedzīts parāds saskaņā ar neatmaksātu aizdevuma līgumu:

Pašlaik: Vispirms aprēķina 30% ieturējumu no parādnieka algas “uz rokas”. Tātad – 300 eiro, ja alga ir 1000 eiro “uz rokas”.

Tālāk salīdzina, vai parādniekam saglabājamā summa – 805 eiro (700 eiro un 105 eiro (15% no minimālās algas attiecībā uz nepilngadīgo apgādājamo bērnu)), nav lielāka kā atlikums pēc 30% ieturējuma veikšanas.

Tā kā saglabājamā summa ir lielāka, ieturamo summu samazina. Proti, parādniekam saglabā 805 eiro, bet parāda piedziņai novirza 195 eiro.

Pēc grozījumiem:

* Vispirms aprēķinās minimālo saglabājamo summu: 350 eiro (pusi no minimālās algas) un papildus 105 eiro (15% no minimālās algas par nepilngadīgo apgādājamo bērnu), tātad kopā – 455 eiro. 

* Nākamajā solī aprēķinās starpību starp minimālo saglabājamo summu un faktisko algu: 1000 – 455 = 545. Ieturējumu 30% aprēķina no šīs starpības, tātad – 163,50 eiro. 

* Šos 163,50 eiro ieturēs parāda piedziņai, bet parādnieka rīcībā paliks 836,50 eiro.

! Tātad, piedzenot arī cita veida parādus, pēc grozījumiem:

* ieturējumu apmērs samazināsies: no 195 eiro uz 163,50 eiro. 

* saglabājamo līdzekļu (parādniekam paliks “uz rokas”) apmērs palielināsies no 805 eiro uz 836,50 eiro.

 

Ceturtā piedziņas situācija: Parādniekam ir divas izpildu lietas: viena par uzturlīdzekļu piedziņu, bet otra – par neatdota parāda piedziņu:

Pašlaik parādniekam saglabā 350 eiro (pusi no minimālās algas) un papildus 105 eiro (15% no minimālās algas par nepilngadīgo apgādājamo bērnu), tātad kopā – 455 eiro. Visu pārējo summu – 545 eiro ietur parāda piedziņai.

Pēc grozījumiem:

* Vispirms aprēķinās minimālo saglabājamo summu: 350 eiro (pusi no minimālās algas) un papildus 105 eiro (15% no minimālās algas par nepilngadīgo apgādājamo bērnu), tātad kopā – 455 eiro. 

* Nākamajā solī aprēķinās starpību starp minimālo saglabājamo summu un faktisko algu: 1000 – 455 = 545 eiro. Ieturējumu 40% aprēķina no šīs starpības, tātad – 218 eiro. 

* Šos 218 eiro ieturēs parāda piedziņai, bet parādnieka rīcībā paliks 782 eiro.

! Tātad, pat gadījumā, ja parādniekam ir vairākas izpildu lietas, pēc grozījumiem ieturējumu apmērs samazināsies.

Likums “Grozījumi Civilprocesa likumā” noteic, ka Civilprocesa likuma 599. pants stāsies spēkā vispārējā kārtībā (paredzams, ka jūlijā), savukārt grozījumi Civilprocesa likuma  594. pantā – 2024. gada 1. oktobrī. 

 

Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, vienojās šī gada rudens sesiju sākt 3.septembrī un noteikt, ka tā tiek slēgta 20.decembrī. 

Šī gada pavasara sesija tiks slēgta 21.jūnijā.   

Saeimas kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija.

 

Saeimas Preses dienests

Lai atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību, Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā

Šobrīd probācijas uzraudzību kā pamatsodu iespējams piemērot nepilngadīgajiem par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, bet pilngadīgām personām – par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu. 

Probācijas uzraudzība ir kļuvusi par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo tā satura un izpildes ziņā ir pilnībā identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai, pauž likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas. Ar grozījumiem paredzēts mazināt atkārtota sabiedriskā darba piemērošanu personām, kurām ir nepieciešams sods, kas satur rehabilitācijas un ierobežojumu elementus. 

Likumprojekta autori uzsver, ka probācijas uzraudzība kā pamatsods nav atliktais sods (atšķirībā no nosacītas brīvības atņemšanas), bet uzreiz pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par soda spēkā stāšanos izpildāms pamatsods. Ja persona, kurai ir piemērota probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša iemesla nepilda tai noteiktos pienākumus, tiesa aizstāj neizciesto soda laiku, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu. 

Grozījumi paredz, ka tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, varēs piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu no trim gadiem līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, vai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Tas paredzēts gadījumā, ja tiesai būs pārliecība, ka vainīgais, neizciešot brīvības atņemšanu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. 

Ar grozījumiem noteikti arī tie gadījumi, kad probācijas uzraudzību kā pamatsodu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nepiemēros. Tostarp gadījumā, ja noziegums būs izraisījis cilvēka nāvi, būs izdarīts pret nepilngadīgo, lietojot vardarbību, būs veikts organizētā grupā, saistīts ar terorismu vai seksuālo vardarbību. 

Grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 12. jūnijā, Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 579/Lp14) pirms otrā lasījuma Saeimā, ar kuriem paredzēts samazināt nelikumīgā finansējuma slieksni, no kāda iestājas kriminālatbildība par darbībām, kas saistītas ar politisko partiju nelikumīgu finansēšanu. Ar šiem grozījumiem tiek ierosināts aizstāt lielu apmēru ar ievērojamu apmēru. Ievērojams apmērs ir desmit minimālās mēnešalgas. Tas nozīmē, ka patlaban tas būtu noteikts 7000 eiro.

Komisija atbalstīja Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru amatā ievēl, ieceļ vai apstiprina Saeima, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, ja tas izdarīts likumā noteiktajā valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa laikā. Minētā priekšlikuma mērķis ir atturēt personas no mēģinājuma izvedot diskreditējošus video vai audio materiālus par amatpersonām, kuras amatā apstiprina Saeima.