Komisija atbalsta Jura Jurisa kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam
- Detaļas
Juridiskā komisija otrdien, 22. oktobrī, atbalstīja Saeimas lēmuma projekta “Par Jura Jurisa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” virzību izskatīšanai Saeimā. Paredzēts, ka Saeima par lēmuma projektu balsos š.g. 31. oktobra sēdē.
Priekšlikumu vakantajam Satversmes tiesas tiesneša amatam virzīt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru Juri Jurisu, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma pirmo daļu, iesniedza Ministru kabinets.
Juris Juriss ir augstas raudzes jurists, kurš savu kompetenci un profesionalitāti ir pierādījis amatā prokuratūrā. Šobrīd Juris Juriss ir Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors. Jura Jurisa zināšanas un kompetenci apliecina arī viņa ilggadējais darbs akadēmiskajā vidē, strādājot par docētāju dažādās Latvijas augstskolās, tai skaitā Latvijas Universitātē Ekonomikas un kultūras augstskolā un SIA “Biznesa augstskola Turība”. Juris Juriss ir vairāku zinātnisku publikāciju autors un uzstājies vairākās zinātniskās konferencēs krimināltiesību jomā, kā arī organizējis un kā lektors vadījis mācības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un izmeklēšanu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesneša amata kandidātiem, prokuroriem un izmeklētājiem.
Juridiskās komisijas darba kārtība (22.-23. oktobris)
- Detaļas
Otrdien, 22. oktobrī, Komisija lems par Saeimas lēmuma projekta “Par Jura Jurisa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” virzību izskatīšanai Saeimā.
Priekšlikumu vakantajam Satversmes tiesas tiesneša amatam virzīt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru Juri Jurisu, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma pirmo daļu, iesniedza Ministru kabinets.
Juris Juriss ir augstas raudzes jurists, kurš savu kompetenci un profesionalitāti ir pierādījis amatā prokuratūrā. Šobrīd Juris Juriss ir Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors. Jura Jurisa zināšanas un kompetenci apliecina arī viņa ilggadējais darbs akadēmiskajā vidē, strādājot par docētāju dažādās Latvijas augstskolās, tai skaitā Latvijas Universitātē Ekonomikas un kultūras augstskolā un SIA “Biznesa augstskola Turība”. Juris Juriss ir vairāku zinātnisku publikāciju autors un uzstājies vairākās zinātniskās konferencēs krimināltiesību jomā, kā arī organizējis un kā lektors vadījis mācības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un izmeklēšanu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesneša amata kandidātiem, prokuroriem un izmeklētājiem.
Tāpat Komisijas darba kārtība iekļauti pieci likumprojekti izskatīšanai pirms pirmā lasījuma Saeimā, kas iekļauti likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” pavadošo likumprojektu paketē, tai skaitā Tiesībaizsardzības iestāžu budžetu 2025. gadam. Atbildīgā komisija par minētajiem likumprojektiem noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Juridiskā komisija ir līdzatbildīgā komisija.
Komisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_22_10_24
Trešdien, 23. oktobrī, Komisija pirms trešā lasījuma strādās ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 562/Lp14), kas paredz, ka varmācīgajai personai varēs piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību.
Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu brīvu pārvietošanos. Lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie ķermeņa piestiprina elektronisku ierīci, kas ļauj kontrolēt personas atrašanos noteiktā vietā un laikā.
Likumprojekts paredz, ka aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests, ierobežojumu ievērošanas kontrolei varēs piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci. Tāpat paredzēts noteikt, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.
Likumprojektā noteikts, ka drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību veiks Valsts policija. Savukārt, lai noteiktu kārtību, kādā minētā uzraudzība tiek veikta, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Uz trešo lasījumu Juridiskajā komisijā saņemti vairāki redakcionāla rakstura priekšlikumi.
Ar likumprojekta tabulu un iesniegtajiem priekšlikumiem varat iepazīties šeit: https://ej.uz/Priekslikumu_tabula_3_562lp
Tāpat Komisija strādās ar diviem jauniem likumprojektiem, kurus izstrādājusi un iesniegusi Komisijai izskatīšanai Tieslietu ministrija.
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” paredz noteikt arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā ar mērķi nodrošināt uzraudzību pār tām. Pārvaldīšanas darbību mērķis ir pēc iespējas saglabāt arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju vērtību, lai nodrošinātu un efektivizētu Kriminālprocesa likuma 361. panta pirmajā daļā noteikto mērķu sasniegšanu, uzliekot arestu mantai.
Likumprojekts paredz izveidot jaunu arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldības institūtu, uzdodot Ministru kabinetam izstrādāt arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību, arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldnieka atbildības apjomu un pārvaldīšanas izdevumu segšanas kārtību.
Lai ieviestu arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldības institūtu, nepieciešams noteikt tā īstenošanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas kārtību. Līdz ar to vienlaikus ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem ir nepieciešams grozīt Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 45. pantu.
Tādējādi Komisija vērtēs Tieslietu ministrijas piedāvātos grozījumus Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā, ar kuriem paredzēts papildināt likuma 45. pantu ar vēl vienu pasākumu – arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanu, kura īstenošanai Tieslietu ministrijas atsevišķā budžeta programmā novirza pusi no valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus euro saimnieciskajā gadā. Paredzēts, ka arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanai tiktu piešķirti ne vairāk kā 40% no Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 45. pantā noteiktā apmēra.
Likumprojekta mērķis ir novērst arestētās mantas vērtības samazināšanos vai tās pilnīgu zudumu, lai nākotnē būtu iespējams veikt procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju vai arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu. Tādējādi likumprojekts veicinās cietušo un noziedzīgi iegūtas mantas īpašnieku vai likumīgo valdītāju tiesību nodrošināšanu.
Paredzēts, ka likumi stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā.
Komisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_23_10_24
Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas darba kārtība (15.-16. oktobris)
- Detaļas
Otrdien, 15. oktobrī, Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija pirms trešā lasījuma strādās ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 562/Lp14), kas paredz, ka varmācīgajai personai varēs piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību.
Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu brīvu pārvietošanos. Lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie ķermeņa piestiprina elektronisku ierīci, kas ļauj kontrolēt personas atrašanos noteiktā vietā un laikā.
Likumprojekts paredz, ka aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests, ierobežojumu ievērošanas kontrolei varēs piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci. Tāpat paredzēts noteikt, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.
Likumprojektā noteikts, ka drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību veiks Valsts policija. Savukārt, lai noteiktu kārtību, kādā minētā uzraudzība tiek veikta, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Uz trešo lasījumu Juridiskajā komisijā saņemti vairāki redakcionāla rakstura priekšlikumi.
Ar likumprojekta tabulu un iesniegtajiem priekšlikumiem varat iepazīties šeit: https://ej.uz/Priekslikumu_tabula_562lp
Apakškomisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Apakskomisija_darba_kartiba_15_10_24
Komisija atbalsta 4. maija Deklarācijas kluba iniciatīvu par latviešu valodas statusa nostiprināšanu.
- Detaļas
|
Foto: Ieva Ābele, Saeima |
Komisija 8. oktobra sēdē izskatīja 4. maija Deklarācijas kluba vēstuli par latviešu valodas statusa nostiprināšanu. 4. maija Deklarācijas klubs aicina Saeimas kārtības rullī noteikt, ka atbildīgajiem ministriem ik gadu jāsniedz ziņojums Saeimai par iepriekšējā gadā paveikto un turpmāk plānoto valsts valodas jomā. Līdzīgu ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā sniedz ārlietu ministrs un ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu sniedz tiesībsargs. 4. maija Deklarācijas klubs uzskata, ka šāda ziņojuma apspriešanu Saeimas sēdē būtu jāsaista ar Valsts valodas dienu – 15. oktobri. |
Komisijas sēdē 4. maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka uzsvēra, ka latviešu valodas nostiprināšana ir svarīga, īpaši tuvojoties Valsts valodas dienai. V. Čebotarenoka Komisijā norādīja uz nepieciešamību izstrādāt mehānismus, lai reāli atspoguļotu latviešu valodas stāvokli valstī, un rosina Saeimas kārtības rullī iekļaut atbildīgo ministru ziņojumu par valodas situāciju valstī.
Juridiskās komisijas darba kārtība (8.-9. oktobris)
- Detaļas
Otrdien, 8. oktobrī, Komisija strādās ar diviem likumprojektiem: “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” (Nr. 639/Lp14) izskatīšana pirms pirmā lasījuma un “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (Nr. 683/Lp14) izskatīšana pirms otrā lasījuma.
Likumprojektā “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” (Nr. 639/Lp14) paredzēts pārskatīt vārda un uzvārda maiņas kārtību, nosakot, ka arī personas, kuras sodu ir izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, ir tiesīgas mainīt vārdu un uzvārdu saskaņā ar noteikto kārtību. Vienlaikus “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (Nr. 683/Lp14) paredz novērst Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – VPINZAL) neatbilstību Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-735/19 Euromin Holdings (Cyprus) Limited v.s. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kur ar dalībvalsts administratīvās iestādes lēmumu ir pieļauts Eiropas Savienības tiesību normas pārkāpums un saistībā ar šī pārkāpuma radītajiem zaudējumiem ir iestājusies šīs dalībvalsts atbildība.
Likumprojekts paredz izslēgt no VPINZAL 13. panta trešo daļu, kura šobrīd nosaka ierobežojumus mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro. Tādējādi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs turpmāk netiks ierobežots.
VPINZAL 7. panta trešā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā ar vispārēju atsauci uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomas normatīvajiem aktiem, lai ar vieniem Ministru kabineta noteikumiem ieviestu vienotu apmēru un kārtību administratīvā procesa jomā sniegtajai juridiskajai palīdzībai.
Vairāk rakstu...