11 360 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Tautas ievēlēts Latvijas Valsts prezidents"
Juridiskā komisija 2024. gada 19. jūnijā skatīja 11 360 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Tautas ievēlēts Latvijas Valsts prezidents” un nolēma neuzsākt darbu ar grozījumiem par tautas vēlētu Valsts prezidentu.
29 905 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām"
Saeima 2024. gada 6. jūnijā pieņēma Juridiskās komisijas virzīto likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, kuri pastiprina kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un dzīvnieku spīdzināšanu.
Krimināllikuma grozījumi tika izstrādāti, balstoties uz 29 905 cilvēku Saeimā iesniegto iesniegumu “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām”, kas parakstīts portālā manabalss.lv, aicinot pastiprināt kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un dzīvnieka spīdzināšanu bez iespējas piemērot alternatīvos soda veidus brīvības atņemšanas soda vietā.
10 277 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Bērnu personas kods ar dzimšanas datiem"
Juridiskā komisija 2025. gada 5. marta sēdē nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu līdz brīdim, kad Komisija saņems tiesībsarga un Datu valsts inspekcijas viedokļus. Komisija aicināja minētās institūcijas iesniegt savus viedokļus līdz 2025. gada 9. aprīlim.
VALSTS PREZIDENTA LIKUMDOŠANAS INICIATĪVAS
Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" (Nr.902/Lp14)
Likumprojekts Grozījumi Latvijas Bankas likumā (Nr. 892/Lp14)
Likumprojekts Grozījumi Tiesībsarga likumā (Nr. 893/Lp14)
Likumprojekts Grozījumi Valsts kontroles likumā (Nr. 894/Lp14)
Likumprojekts Grozījumi Saeimas kārtības rullī (Nr. 895/Lp14)
Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 535/Lp14)
Saeima 2023. gada 14. decembrī pieņēma Valsts prezidenta iniciētos un Juridiskās komisijas virzītos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiek pastiprināta kriminālatbildība par noziegumiem pret valsts drošību, par atsevišķiem nodarījumiem paredzot iespēju piemērot mūža ieslodzījumu.
Priekšlikums likumprojektam "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 579/Lp14)
Saeima 2024. gada 26. septembrī pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu, izmantojot dziļviltojuma jeb “deep fake” tehnoloģiju, lai diskreditētu valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima.
Papildināt Krimināllikumu ar minēto normu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kas 2024. gada 22. maija vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai uzsvēra: “Šo amatpersonu pilnvaru apjoms un to vadīto institūciju kompetence ir būtiska Latvijas demokrātiskās valsts iekārtas pastāvēšanā un demokrātisko vērtību aizsardzībā. Sabiedrībai ir tiesības paļauties, ka valsts augstākās amatpersonas amatu iegūst caurspīdīgā, godīgā un tiesiskā procesā, bez neatļautas ietekmes.”
4. MAIJA DEKLARĀCIJAS KLUBA INICIATĪVA PAR LATVIEŠU VALODAS STATUSA NOSTIPRINĀŠANU
2024.gada 18.marta vēstule Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nostiprināšanu
2024.gada 11.septembra vēstule Par latviešu valodas statusa nostiprināšanu
Saeima 2025. gada 27. februārī pieņēma Juridiskās komisijas virzītos grozījumus Saeimas kārtības rullī. Ar tiem noteikts pienākums Ministru kabinetam ik pēc diviem gadiem sniegt Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstībai un ietekmes palielināšanai.
Grozījumi Saeimas kārtības rullī tapuši, pamatojoties uz 4. maija Deklarācijas kluba vēstuli par latviešu valodas statusa nostiprināšanu. 4. maija Deklarācijas klubs aicināja Saeimas kārtības rullī noteikt, ka atbildīgajiem ministriem ik gadu jāsniedz ziņojums Saeimai par iepriekšējā gadā paveikto un turpmāk plānoto valsts valodas jomā.