Šodien, 19.maijā, parlamentā notikušajā nevalstisko organizāciju (NVO) forumā Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga savā noslēguma uzrunā akcentēja pilsoniskās apziņas nozīmi, kas ietver izpratni par demokrātijas procesiem un aktīvu pilsonisko iesaistīšanos, norādīja, ka tā ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu parlamentāro demokrātiju. K.Zonberga uzsvēra, ka tikai ar informētu un iesaistošu pilsonisko apziņu mēs varam veicināt politisko līdzdalību un drosmi iestāties par savām vērtībām un interesēm lēmumu pieņemšanas procesā. K.Zonberga norādīja, ka neatņemama sastāvdaļa parlamentārajā demokrātijā ir atklātība, paredzamība un atbildība.

Juridiskās komisijas (turpmāk – Komisija) sēdēs, izskatot likumprojektus, Komisija uzklausa dažādus viedokļus, kurus pauž ne tikai valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, bet arī nozaru eksperti, arodbiedrību, dažādu nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO), biedrību un nodibinājumu pārstāvji.

Lai veicinātu kvalitatīvu un efektīvu komunikāciju starp Komisiju un NVO, aicinām NVO sadarbībai ar Komisiju pieteikties This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Komisijas priekšsēdētājs A.Judins, piedaloties Augstākās tiesas rīkotajā Latvijas tienešu konferencē, klātesošajiem apliecināja, ka Juridiskā komisija ir gatava strādāt ar likuma grozījumiem, ja tādi ir nepieciešami, kā arī aicināja tiesu varas pārstāvjus iesniegt komisijā konferences apkopojumu, lai nepieciešamības gadījumā organizētu Juridiskās komisijas sēdi.

Atsaucoties uz Rīgas rajona tiesas tiesneses I.Siliņevičas aicinājumu likumā paredzēt tiesības apelācijas un kasācijas instancē labot acīmredzamas pirmās instances tiesas pieļautās gramatiskās un pārrakstīšanās kļūdas, kas neietekmē sprieduma būtību un neaizskar personas tiesības, komisijas priekšsēdētājs norādīja uz praksē dažkārt novēroto, ka spriedumos joprojām ir redzami tādi gadījumi kā funkcijas copy/paste izmantošana, un tā nav kļūda, bet apzināti izmantota sagatave. Šādā funkcijas copy/paste izmantošanā A.Judins saredz lielu risku un uzskata, ka šādos gadījumos lietas apstākļi var nebūt rūpīgi izvērtēti un aicina tiesnešus par to padomāt.

Šodien, 19.maijā, notiek Latvijas tiesnešu konference, kurā diskutēs par tiesu instanču mijiedarbību un to efektivitāti.

Konferences darba kārtība un sīkāka informācija pieejama Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv.

Latvijas tiesnešu konferencei iespējams sekot līdzi tiešraidē šeit.

 

Piektdien, 19.maijā, parlamentā notiks Saeimas un nevalstisko organizāciju (NVO) forums. Šogad forums veltīts drošības aspektiem un noritēs ar devīzi “Droši savā Latvijā!”. 

Pasākuma atklāšanā dalībniekus neklātienē uzrunās Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, uzrunu teiks arī Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis. Par Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības vēsturi foruma dalībniekus uzrunās Saeimas Analītiskā dienesta Bibliotēkas vadītājs Edgars Engīzers. 

Forumā plānotas trīs paralēlās diskusijas. Diskusijā “Uzticēšanās demokrātijai” dalībnieki runās par parlamentārās demokrātijas un pilsoniskās apziņas stiprināšanu. To vadīs Saeimas sekretāra biedre Antoņina Ņenaševa un biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” vadītāja Inese Tauriņa.

Otrajā paralēlajā diskusijā “Atbalsts Ukrainai” dalībnieki runās par to, kā varam palīdzēt, lai Ukraina uzvarētu. Diskusiju vadīs Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava un domnīcas “Providus” vadošā pētniece Agnese Lāce. 

Trešajā paralēlajā diskusijā “Labklājība mūsu izaugsmei” spriedīs par atstumtības un nevienlīdzības mazināšanas iespējām. Šo diskusiju vadīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas priekšsēdētāja Zane Skujiņa-Rubene un biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka. 

Pēc darba paralēlajās diskusijās plānots foruma tematisko diskusiju kopsavilkums. 

Plānots, ka foruma noslēgumā dalībniekus uzrunās Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga. 

Saeimas un NVO forums piektdien, 19.maijā, sāksies pulksten 9.30, un tā norisei ikviens interesents varēs sekot līdzi tiešsaistē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un parlamenta Facebook kontā. Tiešraidē būs pieejama ne tikai foruma atklāšana un noslēgums, bet arī pirmā paralēlā diskusija par parlamentārās demokrātijas un pilsoniskās apziņas stiprināšanu. 

Kopš Saeima 2006.gadā pieņēma deklarāciju, kurā noteikti Saeimas un NVO sadarbības principi un veicamie uzdevumi sadarbības pilnveidošanai, forums kļuvis par parlamenta tradīciju. Šis būs piecpadsmitais Saeimas un NVO forums, un to organizē parlaments sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

Saeimas un NVO foruma programma.

  

Saeimas Preses dienests

 

Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 9.maijā, izskatīšanai Saeimā lēma virzīt grozījumus Krimināllikumā. Plānots, ka ar grozījumiem efektīvāka aizsardzība tiks nodrošināta arī tiem cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu.

“Vardarbību nedrīkst tolerēt. Mums jārīkojas aktīvi un jādara viss iespējamais, lai šādus gadījumus mazinātu un nodrošinātu aizsardzību cilvēkiem, kuriem ir pamatots iemesls baidīties par savu drošību,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Pašlaik par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī par vajāšanu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Ar likumprojektu iecerēts noteikt iespēju vainīgās personas sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam. Kā atzīmēja A.Judins, komisija par brīvības atņemšanas ilgumu un nepieciešamību to pagarināt turpinās spriest tālākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā.

Gadījumos, ja cietušais un vainīgais būs savstarpēji cieši saistīti, noziedzīgā nodarījuma izdarītāju varēs sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, paredz likumprojekts. Proti, tas paredzēts gadījumos, ja noziedzīgo nodarījumu veic pret personu, ar kuru vainīgais ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, pret laulāto, bijušo laulāto, personu, ar kuru vainīgais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās vai ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Iecerēts noteikt, ka šajā gadījumā kriminālprocesu varēs uzsākt sabiedrības interesēs arī bez cietušās personas iesnieguma, paredz komisijas konceptuāli atbalstītie grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, būs priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kriminālprocesiem saprātīga termiņa nodrošināšanā, paredz likumprojekts. Paredzēts, ka šādas krimināllietas iztiesāšanu uzsāks ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tās saņemšanas.

Lai grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā stātos spēkā, par tiem vēl trīs lasījumos jālemj Saeimai.

 Saeimas Preses dienests