Komisija atsāk darbu Saeimas rudens sesijā
Juridiskā komisija, atsākot darbu Saeimas rudens sesijā, nākamajā nedēļā skatīs vairākus likumprojektus.
2023. gada 5. septembra darba kārtībā iekļauts par steidzamu atzītais komisijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 309/Lp14), kas paredz efektivizēt kārtību, kādā zvērināts notārs noskaidro miršanas un radniecības faktu mantojuma lietās, un atvieglot potenciālajiem mantiniekiem pienākumu iesniegt noteikta veida dokumentus.
Iecerēts, ka zvērināts notārs noskaidros konkrētās ziņas Fizisko personu reģistrā, ja vien tas būs iespējams. Plānots, ka potenciālajiem mantiniekiem tiks samazināts slogs, jo gadījumos, kad informācija būs pieejama Fizisko personu reģistrā, tiem nebūs jāiesniedz mantojuma atstājēja miršanas apliecība un pierādījumi, kas apstiprina mantošanas iesniedzēja tiesības mantot, kā arī pierādījumi par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu.
Tāpat komisija strādās ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 219/Lp14), kas paredz patērētājiem efektīvu un iedarbīgu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām. Tiesības uz pārkāpumu novēršanu iestādē un kaitējuma atlīdzinājumu tiesā vairos patērētāju uzticēšanos, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū.
Savukārt 2023. gada 6. septembra komisijas darba kārtībā iekļauti trīs saistītie likumprojekti - likumprojekts “Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr. 293/Lp14), likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 294/Lp14) un likumprojekts “Grozījums Administratīvā procesa likumā” (Nr. 295/Lp14), ar kuriem paredzēts nodrošināt pilnīgu procesu digitalizāciju un pāreju uz procesu norisi elektroniskā vidē. Likumprojekti paredz grozīt pārejas periodu līdz 2026. gada 31. maijam. Tādējādi tiek saglabāts princips par vienota pārejas perioda noteikšanu šajos procesu normatīvajos aktos, gan raugoties no tiesas un tiesībsargājošo iestāžu, gan procesos iesaistīto personu, tajā skaitā lietas dalībnieku, viedokļa.
Komisijas darba kārtība 2023. gada 5. septembrī šeit.
Komisijas darba kārtība 2023. gada 6. septembrī šeit.
Komisijas deputāti apmeklē Zviedrijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras ietvaros Zviedrijas Riksdāgs (parlamenta) 2023. gada 18.-19. jūnijā rīkoto konferenci “Demokrātija Eiropā”.
Juridiskās komisijas deputāti Agnese Krasta (frakcija “Jaunā Vienotība”) un Edgars Zelderis (frakcija PROGRESĪVIE), kā arī Juridiskās komisijas konsultante Ieva Sarmule 18.-19. jūnijā apmeklēja Zviedrijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras ietvaros Zviedrijas Riksdāga (parlamenta) 2023. gada 18.-19. jūnijā rīkoto konferenci “Demokrātija Eiropā”.
Konferencē piedalījās dalībnieki no Austrijas, Beļģijas, Horvātijas, Kipras, Čehijas Republikas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Itālijas, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Zviedrijas, kā arī dalībnieki no Eiropas Savienības kandidātvalstīm - Albānijas, Ziemeļmaķedonijas, Serbijas.
Juridiskā komisija: jāstiprina atbalsts seksuālā vardarbībā cietušajiem bērniem
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 14.jūnijā, lēma uzsākt darbu pie likuma grozījumiem, lai stiprinātu atbalstu bērniem, kuri cietuši no seksuālās vardarbības, un viņu piederīgajiem izmeklēšanas procesā un pēc tā.
“Par seksuālo vardarbību, it īpaši, ja tā skar mazgadīgus bērnus, nedrīkst klusēt. Ar šādām krimināllietām ir jāstrādā ātri. Tām jābūt piesaistītiem kvalificētiem izmeklētājiem un jānoris efektīvā prokoratūras uzraudzībā,” pauda komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, atzīmējot, ka komisija turpinās darbu pie jautājuma risināšanas likumdošanas līmenī.
Klātesošie uzsvēra vairākus problēmjautājumus un to iespējamos risinājumus, tostarp atzīmējot bērnu aizsardzību pēc sprieduma spēkā stāšanās un bāriņtiesu atbildību tās nodrošināšanā. Sēdes dalībnieki vērsa uzmanību uz bāriņtiesu reformas nepieciešamību, lai stiprinātu to kapacitāti un profesionalitāti.
Tāpat sēdē izcelta nepieciešamība pilnveidot psiholoģisko atbalstu cietušajiem bērniem izmeklēšanas procesa laikā, tostarp nodrošinot atbilstošu psiholoģisko sagatavošanu pirms nopratināšanas. Sēdes dalībnieki atzīmēja, ka drīzumā darbu uzsāks starpinstitucionālās sadarbības programma “Bērna māja”, kura veidota ar mērķi novērst retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā, kā arī atzīmēja, ka šāda programma būtu vajadzīga ne vien Rīgā, bet arī reģionos.
Komisija pārrunāja arī policijas un prokuratūras darba pilnveides mehānismus, tostarp pievēršoties jautājumam par disciplināratbildības nodrošināšanu, atklājot pārkāpumus amatpersonu darbā.
Juridiskā komisija apkopos priekšlikumus, lai rosinātu likumdošanas izmaiņas, informēja A.Judins.
Saeimas Preses dienests
Notāru pakalpojumi pieejami attālināti
Juridiskā komisija š.g. 24. maijā rīkoja komisijas sēdi, kurā Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins kopā ar zvērinātu notāru Vitāliju Bogdānu demonstrēja praktisku piemēru, kā saņemt notariālu pakalpojumu tiešsaistē. Izgriezums no videoieraksta pieejams šeit. Pilns komisijas videoieraksts šeit.
Šajā piemērā jūs redzēsiet:
• kā izveidot profilu www.latvijasnotars.lv;
• kā ieiet www.latvijasnotars.lv;
• kā atrast notāru;
• kā pieteikt vizīti;
• kā sagatavoties online vizītei;
• kā parakstīt e-dokumentu;
• kā iegūt parakstīto dokumentu;
• kā apskatīt veikto darbību vēsturi.
Viss, kas ir nepieciešams veiksmīgai pakalpojumu saņemšanai attālināti:
• klusa un gaiša telpa;
• stabils interneta pieslēgums;
• dators ar Google Chrome vai Mozilla Firefox interneta pārlūka aktuālo versiju;
• ieslēgts eParaksta pārlūka paplašinājums;
• kamera, mikrofons un austiņas un visbeidzot eParaksts eID + viedkartes lasītājs.
‼️Pašlaik pieteikties un saņemt eParakstu Mobile iespējams ar kurjera starpniecību bez maksas (www.eparaksts.lv).
Komisija atbalsta un virza izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā likumprojektu, ar kuru plānots noteikt atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu juridiskām personām.
Juridiskā komisija 2023.gada 3.maijā iesniedza izskatīšanai Saeimā Likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”. Tas izstrādāts pēc Juridiskās komisijas (turpmāk arī – Komisija) iniciatīvas, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, kā, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos. Tas rada diskomfortu, traucē personu mieru un ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Bieži vien attiecīgās izklaides vietas atrodas dzīvojamo māju pirmajos stāvos vai pagrabstāvos, kur troksnis katru nakti izskan līdz pat augšējiem stāviem. Rīgas pašvaldības policija saņem ļoti lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu – pagājušajā gadā tas ir bijis 10 077 reizes.
Vairāk rakstu...