Plāno ieviest jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības, – partnerību
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7.novembrī, otrajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos likumprojektus, ar kuriem plānots ieviest jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības, – partnerību. Tādējādi iecerēts nodrošināt šo personu juridisko un sociālo aizsardzību. Likumā arī plānots nostiprināt, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai.
“Ja partnerattiecības faktiski pastāv, mēs nedrīkstam to ignorēt. Būtiski, lai mūsu valstī aizsargāti būtu visi cilvēki un valsts varētu šiem cilvēkiem palīdzēt, ja tāda nepieciešamība rodas,” pamatojot partnerības institūta nepieciešamību, pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Uzsākot kopdzīvi vai izveidojot kopīgu saimniecību, starp divām pilngadīgām personām var veidoties ciešas personiskas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja atbildība, rūpes vienam par otru, lojalitāte, sapratne un cieņa, pauž likumprojekta autori, uzsverot, ka mūsu valsts pamatlikums – Satversme – prasa nodrošināt šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību.
Ar grozījumiem Notariāta likumā plānots noteikt, ka zvērināts notārs notariālo aktu par partnerību taisīs, ja divas pilngadīgas fiziskas personas kopā personīgi ieradīsies pie viņa un apliecinās, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerību veidot nevarēs cilvēki, kuri ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, kā arī brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, paredz likuma grozījumi.
Juridiskā komisija, apmeklējot Latvijas Republikas prokuratūru, spriež par tās darba efektivizēšanas iespējām
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 25.oktobrī, izbraukuma sēdē apmeklēja Latvijas Republikas prokuratūru, kur tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu un pārrunāja prokuratūras darba efektivizēšanas iespējas.
Sēdē tās dalībnieki kā vienu no būtiskākajiem kavēkļiem prokurora darbā akcentēja lielo lietu apjomu, kas ilgstoši atrodas tiesās, neskatot tās pēc būtības. Kā akcentēja prokuratūras pārstāvji, šobrīd tiesās atrodas aptuveni 600 lietas, kurām ir jānodrošina prokurora klātbūtne. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins aicināja prokuratūras pārstāvjus apkopot informāciju par tiesu procesiem, kas virzās pārāk lēni, lai komisija ar tiem varētu iepazīties un meklēt iespējamos risinājumus likumdošanas ceļā.
Tāpat sēdē tika akcentēts arī kvalificētu izmeklētāju un operatīvo darbinieku trūkums Latvijā, iestāžu savstarpējā konkurence par šādiem speciālistiem, kā arī kaimiņvalsts Igaunijas pieredze kvalificētu darbinieku sagatavošanā.
J.Stukāns pateicās Juridiskajai komisijai par jau veiktajām likumdošanas izmaiņām prokurora darba uzlabošanā, kā arī ieguldījumu iepriekšējos gados prokuratūras pārejā uz jaunām, mūsdienīgām un darbam piemērotām telpām Aspazijas bulvārī 7. Prokuratūra šeit atrodas kopš 2021.gada.
Saeimas Preses dienests
Plāno efektivizēt parādu piedziņas procesu
Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.oktobrī, lēma izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru.
Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē.
Komisija atbalsta mantojuma tiesību reformu
Komisija šodien, 10. oktobrī izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotā likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 331/Lp14) un likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 332/Lp14) (turpmāk – Likumprojekti) virzību Saeimā pirmajā lasījumā.
Likumprojekti izstrādāti pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas un pamatojoties uz Tieslietu ministrijas pasūtīto pētījumu “Civillikuma Mantojuma tiesību daļas tiesiskā regulējuma problēmjautājumi un to modernizācijas nepieciešamība", kuru veica Latvijas Zvērinātu notāru padome, kā arī Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Civillikuma mantojuma tiesību daļas grozījumu izstrādei mantojuma tiesību ekspertu secinājumiem un dažādām tiesas judikatūras spriedumos paustajām atziņām.
Vairāk rakstu...