Jaunumi
Plāno pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem, kuros izmantotas gaisa telpā pārvietojamas ierīces
Otrdien, 9.jūnijā, Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti, izmantojot gaisa telpā pārvietojamas ierīces, piemēram, bezpilota gaisa kuģus jeb dronus, meteoroloģiskās zondes, aerostatus un citus.
“Noziedzīgos nodarījumos arvien biežāk tiek izmantotas modernas tehnoloģijas, īpaši droni. Tos izmanto kontrabandas organizēšanai un aizliegtu vielu pārvietošanai pāri valsts robežai. Tāpēc ir nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu, lai stiprinātu sabiedrības drošību un nodrošinātu tiesībaizsardzības iestādēm efektīvākus instrumentus šādu nodarījumu apkarošanai,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Likumprojekta izstrādātāji - Iekšlietu ministrija - uzsver, ka šādu ieroču izmantošana rada papildu riskus sabiedrības drošībai. Tās var apdraudēt lidojumu drošību un sabiedrisko kārtību, cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī ļaut apiet robežkontroles un muitas uzraudzības mehānismus. Turklāt šīs tehnoloģijas ļauj noziegumus izdarīt attālināti, apgrūtinot to atklāšanu un izmeklēšanu. Atsevišķos gadījumos tās var tikt izmantotas arī hibrīddraudu īstenošanai, radot riskus valsts drošībai.
Likumprojekts paredz stingrāku kriminālatbildību gadījumos, kad noziedzīgi nodarījumi, piemēram, kontrabanda vai nelikumīga preču un vielu aprite, tiek veikti, izmantojot gaisa telpā pārvietojamas ierīces. Šādu ierīču izmantošana noziegumos tiks uzskatīta par atbildību pastiprinošu apstākli, ņemot vērā šo nodarījumu paaugstināto bīstamību un radītos riskus sabiedrības drošībai. Tas tiesai ļaus piemērot bargāku sodu.
Komisija lūgs Saeimu likumprojektu iekļaut jau 11.jūnija parlamenta sēdes darba kārtībā un atzīt to par steidzamu.
Saeimas Preses dienests
Mazinās administratīvo slogu zvērinātiem notāriem un sabiedrībai
Saeima ceturtdien, 21.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Notariāta likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot vairākus procesus zvērinātu notāru darbā un mazināt administratīvo slogu gan zvērinātiem notāriem, gan sabiedrībai.
Izmaiņas paredz juristiem, kuri strādā pie zvērināta notāra, samazināt nepieciešamo darba pieredzi kļūšanai par zvērinātu notāru no septiņiem uz pieciem gadiem. Vienlaikus saglabāsies atšķirība starp juristiem un notāra palīgiem, jo palīga praktiskā pieredze ir plašāka, un viņiem joprojām būs nepieciešama vismaz divu gadu darba pieredze.
Plānots arī vienkāršot eksāmenu komisiju izveidi pretendenta un zvērinātu notāru zināšanu pārbaudei. Turpmāk vairs nebūs noteikta prasība komisijā obligāti iekļaut noteiktu locekļu skaitu no katras institūcijas, ļaujot komisijas sastāvu pielāgot konkrētajai situācijai. Tādējādi turpmāk komisijās būs vairāk praktizējošu notāru un personāla atlases speciālistu, norādījuši likumprojekti autori.
Likumprojekts paredz atļaut zvērinātiem notāriem vienoties par pašrisku profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumos. Tāpat paredzēts atteikties no Latvijas Zvērinātu notāru padomes pienākuma kontrolēt notariālo aktu un glabājumu grāmatu atbilstību. Tagad šo funkciju nodrošina aktu un apliecinājumu reģistrs. Zvērināts notārs turpmāk pats būs atbildīgs par notariālo aktu grāmatām un to noformēšanu atbilstoši lietvedības un arhīva prasībām. Vienlaikus likumprojekts paredz atteikties no obligātas attālināto notariālo darbību videokonferenču ierakstīšanas un to glabāšanas desmit gadus.
Lai stiprinātu drošu personu identifikāciju, paplašināta biometrijas izmantošana – pirkstu nospiedumu pārbaudi turpmāk varēs izmantot ne tikai nekustamo īpašumu darījumos, bet arī citos gadījumos, kad nepieciešama droša personas identifikācija pie zvērināta notāra.
Savukārt iedzīvotājiem laulības šķiršanas procesā būs jāiesniedz mazāk dokumentu. Tos prasīs tikai gadījumos, ja nepieciešamā informācija nebūs pieejama Fizisko personu reģistrā.
Bezmantinieku lietās turpmāk būs skaidri noteikts, ka notāru izdevumus sedz institūcija, kas pārņem bezmantinieka mantu.
Plānots stiprināt arī notāra palīgu tiesisko aizsardzību. Paredzēta iespēja septiņu mēnešu laikā pēc darba attiecību pārtraukšanas atjaunot notāra palīga statusu bez atkārtota eksāmena kārtošanas, kā arī skaidri definēti atstādināšanas gadījumi un to sekas.
Notariāta likums noteic priekšnosacījumus kļūšanai par zvērinātu notāru un viņu darbības vispārīgos noteikumus, definē viņu palīgu amatā iecelšanas un atbrīvošanas kārtību, kā arī citus ar zvērinātu notāru darbību saistītus jautājumus.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Lēmumus daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu turpmāk pieņems automatizēti
Ceturtdien, 21.maijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas pilnībā automatizē saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Tas nozīmē, ka daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu lēmumus turpmāk tiesa varēs pieņemt automatizēti - bez individuālas tiesneša izvērtēšanas katrā lietā.
Grozījumi attieksies uz gadījumiem, kuros saistību piespiedu izpilde iespējama brīdinājuma kārtībā, proti, vienkāršām parādu piedziņas lietām. Šādos procesos jau patlaban tiesneša lēmums tiek pieņemts pēc skaidri noteiktiem likumā paredzētiem kritērijiem, un plānotā automatizācija šo kārtību padarīs efektīvāku.
Vienlaikus pagarināts termiņš iebildumu iesniegšanai uz 30 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Tas nozīmē, ka parādniekam būs vairāk laika saņemt brīdinājumu un izvērtēt savas iespējas. Tāpat likumā tieši paredzēts mehānisms, kas ļauj tiesai labot automatizētas lēmumu pieņemšanas laikā radušās kļūdas gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc lietas dalībnieka pieteikuma.
Likumprojekta izstrādātāji – Tieslietu ministrija – norāda, ka automatizācija attieksies tikai uz tām lietām, kurās strīds pēc būtības nepastāv vai kurās parādniekam ir dota iespēja to radīt, iesniedzot iebildumus noteiktajā termiņā. Tādējādi automatizācija ievērojami mazinās tiesu noslodzi un ļaus tiesnešiem vairāk laika veltīt sarežģītāku civillietu izskatīšanai.
Brīdinājuma kārtībā saistību piespiedu izpildi var piemērot tikai vienkāršās parādu piedziņas lietās, piemēram, ja saistības ir pierādāmas ar dokumentiem - līgumu vai rēķinu. Šī procedūra netiks piemērota, ja parāda summa pārsniedz 15 tūkstošus eiro, solidāru maksājumu saistību gadījumos vai citos likumā noteiktos gadījumos.
Ar grozījumiem pārņem arī Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas, tās nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai. Turpmāk sūdzības par maksātnespējas administratoru rīcību izskatīs tiesa, vērtējot Tieslietu ministrijas pieņemtos lēmumus, savukārt jautājumus par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu administrēs Tiesu administrācija. Tiek ieviesta arī skaidra tiesas kontrole pār institūciju lēmumiem, nosakot kārtību, kādā personas var tos pārsūdzēt.
Grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā 2026.gada 1.jūlijā.
Saeimas Preses dienests
Saeima atbalsta stingrākus sodus par noziegumiem pret vidi
Ceturtdien, 21.maijā, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas noteiks bargākus sodus par smagiem un prettiesiskiem noziegumiem pret vidi, vienlaikus skaidri nošķirot kriminālatbildību no likumīgas saimnieciskās darbības.
Likumprojekts nosaka kriminālatbildību par pārkāpumiem, kas nodara smagu kaitējumu videi, tostarp par neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmām un dzīvotnēm, gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes būtisku pasliktināšanu, nelikumīgām darbībām ar bīstamām, ķīmiskām un radioaktīvām vielām, kā arī ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm.
Tāpat kriminālatbildība tiks noteikta par nelikumīgu atkritumu pārvietošanu, invazīvu svešzemju sugu tīšu izplatīšanu, projektu īstenošanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma, ja radīts būtisks kaitējums, kā arī īpaši aizsargājamo sugu nonāvēšanu, pārdošanu vai to dzīvotņu iznīcināšanu.
Bargāki sodi tiks noteikti gadījumos, kad pārkāpuma rezultātā ir iznīcināta aizsargājama ekosistēma vai dzīvotne, radīts neatgriezenisks kaitējums videi vai izraisīta cilvēka nāve.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas precizē kaitējuma videi izvērtēšanas kritērijus un paredz kriminālatbildības piemērošanu tikai par smagiem un prettiesiskiem nodarījumiem. Likumprojekts paredz izņēmumus gadījumiem, kad kaitējums radīts niecīgā apmērā vai persona ir rīkojusies, lai to novērstu vai ierobežotu.
Grozījumi izstrādāti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības, kas stiprina vides krimināltiesisko aizsardzību un nodrošina vienotu pieeju smagu un prettiesisku darbību pret vidi novēršanai visā Eiropas Savienībā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.
Saeimas Preses dienests
