Jaunumi
Komisija virza Saeimā jaunu likumprojektu “Latvijas Dievturu sadraudzes likums”
Saskaņā ar Saeimā 2023. gada 7. septembrī pieņemto grozījumu Civillikuma 51. pantā, Latvijas Dievturu sadraudzes (turpmāk arī – Sadraudze) svētniekiem līdz šim nav tiesības juridiski reģistrēt laulību.
Pēc Sadraudzes iniciatīvas, Juridiskā komisija aicināja Tieslietu ministrijas darba grupu organizēt atsevišķa likuma par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju izstrādi.
Projekta izstrādē un tā saskaņošanā atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu regulējumam piedalījās: Latvijas Dievturu sadraudze, Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Finanšu ministrija, Aizsardzības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta, konsultējoties ar dievturu kopienas pārstāvjiem.
Likumprojekta 6. pants paredz piešķirt Sadraudzes svētniekiem, kuriem Sadraudze devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo Sadraudzes svētnieku sarakstā, tiesības salaulāt personas ar juridisku spēku.
Likumprojektā ietverts arī tiesisks regulējums:
- Sadraudzes kapelānu darbībai vietās, kur atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe;
- nosakot, ka Sadraudzi attiecībās ar valsti pārstāv tās vadītājs (dižvadonis), kā arī ietverts regulējums par Sadraudzes īpašuma aspektiem, kam ir nozīme publiskajā telpā;
- lai nodrošinātu līdzvērtīgas tiesības uz reliģijas brīvību militārā dienestā esošajām personām, saņemot Sadraudzes svētnieku garīgo aprūpi un piedalīties Sadraudzes reliģiskajā darbībā;
- par Sadraudzes un tās darbinieku savstarpējo attiecību tiesiskajiem aspektiem;
- atrunājot Sadraudzes autonomās tiesībās noteikt izglītības saturu un norisi tās dibinātajās un vadītajās iestādēs.
Komisija lūdz Saeimas prezidiju noteikt to kā atbildīgo Komisiju par turpmāko Likumprojekta virzību Saeimā, kā arī aicina noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par līdzatbildīgo komisiju.
Pēc Likumprojekta nodošanas, tas tiks izskatīts attiecīgajās komisijās pirms pirmā lasījuma.
Likumprojekts un sēdes audioieraksts pieejams šeit: https://ej.uz/Komisija_12_03_2025_likproj_anotacija_audio
Ar grozījumiem Civillikumā varat iepazīties šeit: https://likumi.lv/ta/id/345783-grozijumi-civillikuma
Stiprina valsts valodas politiku; Ministru kabinets regulāri ziņos par paveikto
Lai stiprinātu valsts valodas politiku, Saeima ceturtdien, 27.februārī, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī. Ar tiem noteikts pienākums Ministru kabinetam ik pēc diviem gadiem sniegt Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstībai un ietekmes palielināšanai.
Likumprojekta anotācijā tā autori atzīmē, ka valsts valoda ir viens no svarīgākajiem resursiem sabiedrības locekļu un valsts attīstībai. Tas ir identitātes pamats gan nācijai, gan valsts nacionālajai kultūrai, tāpēc valsts valoda ir vienojoša vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Būtiski, lai likumdevējam būtu iespēja reaģēt proaktīvi un laikus novērst konstatētos šķēršļus valsts valodas politikas jomā, iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Lai nodrošinātu samērīgāku pieeju tiesai, reformē valsts nodevas civillietās
Lai reformētu valsts nodevas un nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieeju tiesai, kā arī paredzētu maksimālo par prasību maksājamo valsts nodevas apmēru civillietās, Saeima ceturtdien, 27.februārī, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, par prasībām, kas novērtējamas naudas summā, valsts nodevas apmērs tiek aprēķināts procentuāli no prasības summas. Maksimālā valsts nodeva par prasības pieteikumu likumā nebija noteikta. Ar grozījumiem veikta valsts nodevu reforma, kā arī noteikta maksimālā valsts nodeva 25 000 eiro apmērā.
Valsts nodeva samazināta prasībās līdz 7500 eiro. Samazinot finansiālo slogu, kas saistīts ar tiesvedību, veicinās iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi tiesu sistēmai, tādējādi stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu, pauž likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas.
Saeimas komisiju atvērto durvju diena: Juridiskajā komisijā apspriesta tēma "Cilvēka miera traucēšanas novēršana"
Foto: Reinis Inkēns, Saeima Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesības
Šodien, 25. februārī, notika Saeimas komisiju atvērto durvju diena, kuras ietvaros pilsoniskās sabiedrības pārstāvji tikās ar Saeimas komisiju deputātiem. Juridiskās komisijas sēdē īpaša uzmanība tika pievērsta tēmai "Cilvēka miera traucēšanas novēršana".
Komisijas sēdē piedalījās pārstāvji no “Grīziņkalna apkaimes biedrības”, biedrības “Alberta iela 1”, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, biedrības “Naktsmieru”, kā arī atbildīgo ministriju pārstāvji, kuru kompetencē ir risināt jautājumus, kas saistīti ar cilvēka miera traucēšanas novēršanu.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis informēja komisiju par līdz šim paveikto šajā jomā. Viņš norādīja, ka ir izstrādāti trīs normatīvie akti, kas tuvākajā laikā tiks nodoti publiskajai apspriešanai:
- Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā;
- Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”;
- Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”.
Komisija uzklausīja biedrību pārstāvjus par problēmām, ar kurām tie saskaras gan pilsētās, gan lauku teritorijās saistībā ar trokšņošanu un cilvēku miera traucēšanu.
Komisija aicināja klātesošos vispirms risināt šo jautājumu sarunu ceļā, bet vēršanos tiesā atstāt kā galējo līdzekli savu tiesību un likumīgo interešu aizstāvībai.
Plāno stiprināt valsts valodas politiku, Ministru kabinets regulāri ziņos par paveikto
Lai stiprinātu valsts valodas politiku, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 19.februārī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Saeimas Kārtības rullī. Ar tiem iecerēts noteikt Ministru kabinetam pienākumu ik pēc diviem gadiem sniegt Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstībai un ietekmes palielināšanai.
Likumprojekta anotācijā tā autori atzīmē, ka valsts valoda ir viens no svarīgākajiem resursiem sabiedrības locekļu un valsts attīstībai. Tas ir identitātes pamats gan nācijai, gan valsts nacionālajai kultūrai, tāpēc valsts valoda ir vienojoša vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Būtiski, lai likumdevējam būtu iespēja reaģēt proaktīvi un laikus novērst konstatētos šķēršļus valsts valodas politikas jomā, pauž Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
