Jaunumi
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam, piešķirot šādu iespēju arī Valsts prezidentam.
Sākotnējos grozījumus Tiesībsarga likumā Saeimai iesniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un komisija vairākās sēdēs vienojās par likumprojektā nepieciešamajām izmaiņām, izstrādājot alternatīvu.
Likumprojekta mērķis ir veicināt profesionāla un institucionāli neitrāla kandidāta atlasi, tādējādi stiprinot cilvēktiesību aizsardzības institucionālo kvalitāti un sabiedrības uzticību tiesībsarga institūtam. Līdz šim tiesības izvirzīt kandidātu bija tikai ne mazāk kā desmit Saeimas deputātiem. Likumprojekts šādas tiesības paredzētu arī Valsts prezidentam.
Anotācijā uzsvērts, ka šāda pieeja atbilst Satversmei un konstitucionālajai praksei, stiprinot varas dalīšanas un institūciju līdzsvara principus. Valsts prezidenta kā politiski neitrālas amatpersonas līdzdalība kandidātu izvirzīšanā nodrošinātu atvērtāku un līdzsvarotāku procedūru, profesionālāku kandidātu atlasi un augstāku sabiedrības uzticību, pauž grozījumu autori.
Tāpat ar grozījumiem iecerēts pagarināt laiku, kurā deputāti var izvērtēt iesniegtās kandidatūras. Šobrīd likumā ir noteikts, ka iesniegums par tiesībsarga amata kandidātu iesniedzams Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 40 dienas pirms esošā tiesībsarga pilnvaru termiņa beigām. Likumprojekts paredz, ka iesniegumu iesniegs ne vēlāk kā 60 dienas pirms tiesībsarga pilnvaru termiņa beigām. Plānots, ka tas palīdzēs pieņemt izsvērtus un atbildīgus lēmumus, kā arī nodrošinās opozīcijas un pie frakcijām nepiederošo deputātu līdzdalību, paredz likumprojekts.
Grozījumi vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Juridiskā komisija: lai piemērotu atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt
Lai stiprinātu iespēju pasargāt cietušos no vajāšanas, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18.jūnijā, lēma sagatavot vēstuli atbildīgajām institūcijām, uzsverot, ka, piemērojot atbildību par vajāšanu, nav pamata pieprasīt, lai personas rīcībai būtu bijis īpašs nolūks – iedvest bailes.
“Mums ir jāaizsargā ikviens cilvēks, kura miers un drošības sajūta tiek traucēta ilgstoši un atkārtoti – neatkarīgi no tā, vai vainīgā persona savus nolūkus dēvē par simpātiju izrādīšanu vai vēlmi atjaunot attiecības,” iepriekš norādījis komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas deputāti, vairākās sēdēs spriežot par vajāšanas jēdzienu krimināltiesībās, secinājuši, ka pašreizējā tiesu prakse un likuma interpretācijas atšķiras.
Krimināllikums paredz atbildību par vajāšanu – vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu vai nevēlamu saziņu, ja upurim ir bijis pamats baidīties par sevi vai saviem tuviniekiem. Likums nenosaka, ka šādam noziedzīgam nodarījumam jābūt izdarītam ar speciālu nolūku, piemēram, lai iebiedētu cietušo, atzīmē A.Judins.
Tomēr tiesu praksē, tostarp Augstākās tiesas spriedumā, balstoties uz likumprojekta anotāciju, nostiprinājusies šaurāka interpretācija, kriminālatbildību piemērojot tad, ja ir pierādāms, ka persona rīkojusies ar mērķi iedvest bailes.
Saeimas Preses dienests
Juridiskā komisija atbalsta Māra Zviedra kandidatūru CVK priekšsēdētāja amatam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18.jūnijā, lēma izskatīšanai parlamentā virzīt lēmuma projektu par Māra Zviedra ievēlēšanu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatā.
M.Zviedris pašlaik ir Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs, un plānots, ka viņš CVK priekšsēdētāja amatā varētu stāties 30.jūlijā. Jaunu CVK vadītāju nepieciešams ievēlēt, jo parlaments pagājušonedēļ atsauca līdzšinējo CVK priekšsēdētāju Kristīni Saulīti. Saeima lēmumu pieņēma, pamatojoties uz K.Saulītes iesniegumu parlamentam par atkāpšanos no amata.
Deputāti ar M.Zviedri pārrunāja viņa kompetences un redzējumu par vēlēšanu norises stiprināšanas iespējām.
Vienlaikus komisija lēma Saeimā vizīt arī lēmuma projektu par Daigas Kameņevas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins informēja, ka komisija lūgs lēmumu projektus iekļaut rītdienas, 19.jūnija, Saeimas sēdē.
Saskaņā ar likumu CVK sastāvā ir deviņi locekļi. Priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli – Augstākā tiesa savā plēnumā no tiesnešu vidus.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720326957559/with/54597698753
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests
Komisijas 18.jūnija darba kārtībā – L.Smukules apstiprināšana tiesneses amatā, izmaiņas Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā un jautājums par tiesneša amata kandidātu A.Alliku
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 60. panta otro daļu, ir iesniegusi Saeimā priekšlikumu apstiprināt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā Lauru Smukuli bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Tāpat Komisija skatīs vairākus Saeimas lēmuma projektus, kas saistīti ar izmaiņām Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā, tostarp, Inas Svilānes atbrīvošanu no Centrālās vēlēšanu komisijas locekles amata un jaunas Centrālās vēlēšanu komisijas locekles Daigas Kameņevas ievēlēšanu. Kā arī lems par Māra Zviedra ievēlēšanu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatā.
Komisijas darba kārtībā būs arī jautājums par tiesneša amata kandidātu Aldi Alliku. Komisija š.g. 15. aprīlī atlika Saeimas lēmuma projekta “Par Alda Allika iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” izskatīšanu, ievērojot Komisijā saņemto informāciju par tiesneša amata kandidāta A. Allika intervijām plašsaziņas līdzekļos, kā arī tajās paustajiem viedokļiem un izteikumiem. Komisija lūdza Tieslietu padomi izvērtēt iespējamus A. Allika reputācijas riskus – proti, vai tie nav šķērslis tiesneša amata ieņemšanai saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 51. pantu.
Komisija ir saņēmusi Tiesnešu ētikas komisijas 2025. gada 27. maija atzinumu par tiesneša amata kandidāta iespējamiem reputācijas riskiem. Atzinums ir publicēts tiesu portālā www.tiesas.lv (sadaļā “Tiesnešu pašpārvalde”).
Tāpat Komisija ir saņēmusi tiesnešu amata kandidāta A.Allika iesniegumu, kurā A.Alliks atsauc Tiesu administrācijai doto piekrišanu ieņemt izvēlēto vakanto tiesneša amata vietu, vienlaikus lūdzot atjaunot viņu rajona (pilsētas) tiesneša amata kandidātu sarakstā.
Komisija trešajā lasījumā skatīs likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums”.
Komisija otrdien, 10. jūnijā, trešajā – galīgajā lasījumā skatīs likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums” (Nr. 830/Lp14). Likumprojektam uz trešo lasījumu iesniegti divi priekšlikumi. Likumprojekta mērķis ir garantēt un stiprināt Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošību, konstitucionālo iekārtu, valsts neatkarību un teritoriālo integritāti, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.
Likumprojekts paredz, ka iegūt nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijas Republikā būs aizliegts:
1) Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai;
2) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem;
3) Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām;
4) juridiskajām personām, kurās 25 procenti no attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) pieder Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām;
5) juridiskajām personām, kurās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valstspiederīgajiem tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vismaz 25 procenti no ieguldījuma vai attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi;
6) juridiskiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Ar likumprojektu un iesniegtajiem priekšlikumiem var iepazīties šeit.
