Jaunumi
Saeimas Juridiskā komisija, kā arī Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija un Satversmes un tiesu politikas apakškomisija apmeklē Ekonomisko lietu tiesu.
Šodien, 10. februārī Saeimas Juridiskā komisija, kā arī Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija un Satversmes un tiesu politikas apakškomisija izbraukuma sēdē apmeklēja Ekonomisko lietu tiesu.
Izbraukuma sēdes laikā komisijas locekļi uzklausīja Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāja un tiesnešu redzējumu par tiesas darbu, diskutēja par tiesnešu noslodzi, lietu struktūru un tiesvedības efektivitāti, pārrunāja kriminālprocesu praksi, īpaši procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, iepazinās ar tiesas telpām un darba apstākļiem.
Diskusijās tika aktualizēti vairāki jautājumi, tostarp par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas regulējuma piemērošanas robežām, par procesu par noziedzīgi iegūtu mantu kvalitāti un efektivitāti, par iespēju iztiesāt krimināllietas apsūdzētā prombūtnē (in absentia) arī par sevišķi smagiem noziegumiem, par vienotas prakses un judikatūras trūkumu, par liecinieku pratināšanu pirmstiesas procesā apsūdzētā aizstāvja klātbūtnē, u.c.
Noslēgumā Juridiskā komisija nolēma vērsties Tieslietu ministrijā sēdē aktualizēto jautājumu izvērtēšanai.
Juridiskā komisija diskutē par digitālās agresijas regulējumu un norāda uz spēkā esošo normu pietiekamību
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 4.februārī, diskutēja par grozījumiem Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas paredzētu atsevišķi regulēt agresīvas un bīstamas publiskās komunikācijas izpausmes internetā.
Diskusijas laikā komisijas locekļi uzsvēra, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums jau nodrošina pietiekamu ietvaru atbildības noteikšanai par draudiem un agresīvu uzvedību neatkarīgi no tā, vai tā notikusi klātienē vai internetā. “Administratīvo sodu likuma normas par sabiedriskās kārtības traucēšanu un pret personu vērstu agresīvu uzvedību ir piemērojamas visās vidēs, tostarp digitālajā telpā,” rezumēja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Komisijā tika norādīts, ka jau šobrīd likumā ir paredzēta atbildība par draudiem personas vai tās tuvinieku drošībai, veselībai vai dzimumneaizskaramībai, kā arī par mantisko interešu apdraudējumu un uzmācīgu vai traucējošu saziņu, ja ir pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti. Tāpat administratīvā atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu var tikt piemērota situācijās, kad pārkāptas vispārpieņemtās uzvedības normas un apdraudēta personu drošība.
Lai gan diskusijā secināts, ka, visticamāk, likuma grozījumi nav nepieciešami, komisija lēma lūgt Valsts policijai apkopot informāciju par līdzšinējo praksi. Tas ļaus izvērtēt, vai esošajā regulējumā pastāv trūkumi, kas varētu kavēt efektīvu digitālās agresijas ierobežošanu.
Saeimas Preses dienests
Saeimas komisija atbalsta sodus par intīmu materiālu izplatīšanu bez piekrišanas un rosina paaugstināt noilgumu dzimumnoziegumiem pret bērniem
Lai stiprinātu cietušo aizsardzību, veicinātu drošāku un atbildīgāku digitālo vidi, kā arī sabiedrības informētību tiesībām uz privātumu, Saeimas Juridiskās komisija otrdien, 3.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, ar kuriem nosaka kriminālatbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez tajos redzamās personas piekrišanas. Vienlaikus komisija rosina paaugstināt noilgumu dzimumnoziegumiem pret bērniem no 20 uz 35 gadiem.
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu un noteikt kriminālatbildību par attēla, videoieraksta vai cita līdzīga materiāla, kurā atspoguļots citas personas seksuālas darbības vai ķermeņa intīmās daļas publiskošanu vai nodošanu citai personai. Plānotais regulējums aptver arī gadījumus, kuros intīma rakstura materiāls radīts mākslīgi, tostarp izmantojot attēlu apstrādes programmatūru vai mākslīgā intelekta rīkus.
Par šāda nozieguma izdarīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu, paredz likumprojekts. Turklāt likumprojektā paredzēts, ka atbildība iestājas arī par draudiem izplatīt šādus materiālus. Savukārt gadījumos, kad ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums, sods varēs sasniegt trīs gadus brīvības atņemšanas.
Tāpat komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto priekšlikumu paaugstināt noilguma termiņu dzimumnoziegumiem pret bērniem, paredzot, ka šādos noziegumos noilgums iestājas 35 gadus pēc cietušā pilngadības sasniegšanas līdzšinējo 20 gadu vietā. Tāpat komisija atbalstīja, ka dzimumnoziegumiem, par kuriem paredzēts mūža ieslodzījums, tiesa par noilgumu var lemt, ja kopš cietušā pilngadības sasniegšanas pagājuši 40 gadi līdzšinējo 30 gadu vietā.
Komisija atbalstīja arī vairākus citus priekšlikumus, ar kuriem iecerēts pilnveidot cilvēktirdzniecības regulējumu Krimināllikumā, stiprināt Latvijas kultūras mantojuma aizsardzību, pastiprināt atbildību krāpšanu gadījumos un citus.
Lai grozījumi stātos spēkā, tiem vēl jāsaņem Saeimas atbalsts vēl divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Konferencē Saeimā spriež par risinājumiem ārvalstu ietekmes un mākslīgā intelekta apdraudējuma mazināšanai uz vēlēšanu procesu
Mūsdienās brīvu un godīgu vēlēšanu norisi arvien vairāk ietekmē dažādi būtiski izaicinājumi – mākslīgā intelekta straujā attīstība un izmantošana informatīvajā telpā, ārvalstu iejaukšanās demokrātiskos procesos, kā arī dezinformācijas izplatība un tās ietekme uz sabiedrības izvēlēm. Lai stiprinātu izpratni par šiem riskiem un diskutētu par iespējamiem risinājumiem, Saeimā piektdien, 23. janvārī, norisinās konference “Brīvas un godīgas vēlēšanas: mūsdienu izaicinājumi”.
“Šī gada vēlēšanas būs krietni atšķirīgas no citām. Pāri visai Eiropai un arī otrpus okeānam kā sniega bumba veļas vairākas tendences, kas atkārtojas no valsts uz valsti. Vēlēšanas apdraud trīs savstarpēji saistīti faktori – mākslīgais intelekts, populisms un ārvalstu iejaukšanās. Visi šie elementi viens otru pastiprina un papildina,” atklājot konferenci sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Juridiskā komisija uzdod Tieslietu ministrijai sagatavot grozījumus efektīvākai karteļu apkarošanai
Otrdien, 20.janvārī, Saeimas Juridiskā komisija, reaģējot uz pagājušā gada decembra Augstākās tiesas Senāta lēmumu, ar kuru pateikts, ka Operatīvās darbības likuma kārtībā noklausītas sarunas nav izmantojamas kā pierādījums administratīvajā procesā būvniecības uzņēmumu karteļa lietā, uzdeva Tieslietu ministrijai trīs nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus likuma grozījumiem efektīvākai karteļu apkarošanai.
Pagājušā gada decembra beigās Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzina, ka Konkurences padome (KP) un Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu pieteicēju izdarīto konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. Proti, Senāts atzina, ka būvniecības uzņēmumu karteļa lietā pierādījumi, kurus KNAB ieguvis citas lietas izmeklēšanas laikā, nav izmantojami KP administratīvajā procesā, jo Operatīvās darbības likums šādu iespēju neparedz.
Reaģējot uz tiesas lēmumu, Saeimas Juridiskā komisija 20.janvārī vērtēja šo situāciju un diskutēja par to, vai ir nepieciešami normatīvo aktu grozījumi efektīvākai cīņai ar karteļiem.
Komisijas sēdē ar savu situācijas vērtējumu dalījās Tieslietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministriju pārstāvji. Tāpat sēdē tika uzklausīti Ģenerālprokuratūras, KNAB un KP viedokļi. Sēdes noslēgumā komisija uzdeva Tieslietu ministrijai apkopot visu institūciju viedokļus un sagatavot precīzus priekšlikumus.
Komisija šo jautājumu turpinās skatīt pēc 10.februāra, kad no Tieslietu ministrijas saņems informāciju.
Saeimas Preses dienests
