Jaunumi
Juridiskās komisijas 4. septembra darba kārtība, atsākoties Saeimas rudens sesijai
Juridiskā komisija trešdien, 4. septembrī, strādās ar trīs Saeimā iesniegtiem likumprojektiem.
Pirms pirmā lasījuma Komisija skatīs likumprojektu “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" (Nr. 639/Lp14). Likumprojektā paredzēts pārskatīt vārda un uzvārda maiņas kārtību, nosakot, ka arī personas, kuras sodu ir izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, ir tiesīgas mainīt vārdu un uzvārdu saskaņā ar noteikto kārtību. Vienlaikus “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” arī veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Tāpat pirms pirmā lasījuma Komisija strādās ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 649/Lp14), par kuru Saeimā kā atbildīgā komisija ir noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (Juridiskā komisija noteikta kā līdzatbildīgā komisija), kas paredz precizēt tiesību normas attiecībā uz izmeklēšanas iestādēm un tām noteikto institucionālo piekritību. Likumprojekts kopā ar citiem pavadošajiem likumprojektiem ir saistīts ar likumprojektu “Valsts ieņēmumu dienesta likums” (Nr. 644/Lp14).
Savukārt pirms trešā lasījuma Komisija strādās ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 507/Lp14), kas paredz paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā, nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Tāpat grozījumi paredz noteikt nepilngadīgā pratināšanas, kā arī īpaši aizsargājama nepilngadīgā cietušā pratināšanas īpatnības precizējumus, ņemot vērā bērna labāko interešu principus. Likumprojekts paredz atteikties no drošības līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē. Tāpat likumprojektā tiek izdarīti vairāki grozījumi saistībā ar noziedzīgi iegūtu mantu. Grozījumi paredz pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasības. Likumprojektam uz trešo lasījumu ir iesniegti precizējoša rakstura priekšlikumi.
Saeimas deputāti ar tiesnešiem pārrunās aktuālos cilvēktiesību jautājumus
Otrdien, 13.augustā, pulksten 14.00 parlamentu apmeklēs un ar deputātiem aktuālos cilvēktiesību jautājumus pārrunās jaunievēlētais Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Artūrs Kučs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, kā arī bijušie Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši no Latvijas – Satversmes tiesas tiesnesis Mārtiņš Mits un Eiropas Savienības tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Tiesnešus parlamentā uzrunās Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Kalniņa.
Tikšanās laikā aplūkošanai būs izstādīts arī 6.Saeimas Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa parakstītais likums "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kuru Saeima pieņēma 1998.gada 15.oktobrī. Ar šiem grozījumiem Satversmē tika iekļauta 8.nodaļa “Cilvēka pamattiesības”, tādējādi pamatlikumā nostiprinot, ka mūsu valsts šīs tiesības atzīst un aizsargā.
Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ar absolūto balsu vairākumu Satversmes tiesas tiesnesi Artūru Kuču ievēlēja Latvijas tiesneša amatā Eiropas Cilvēktiesību tiesā šī gada 16. aprīlī. Savukārt līdzšinējo Latvijas tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā Mārtiņu Mitu Saeima 15.februārī apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā.
Mediju iespējas:
14.00 – 14.15 Saeimas deputātu tikšanās ar tiesnešiem ievaddaļa un dokumenta apskate
Baltā zāle, Jēkaba iela 11. TV, foto iespēja tikšanās sākumā.
Mediju pārstāvjus, kuriem nav pastāvīgās akreditācijas darbam Saeimā, lūdzam savlaicīgi pieteikties, rakstot e-pastu uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanot uz tālruni 67087244.
Saeimas Preses dienests
Saeima pieņem likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts izpildes procesā samazināt ieturējuma apmēru no parādnieka finanšu līdzekļiem
Saeima 2024. gada 20. jūnija sēdē pieņēma likumu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.382/Lp14). Pieņemtā likuma mērķis ir pārskatīt Civilprocesa likumā noteiktos ieturējumu apmērus no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem piespiedu izpildes procesā, lai veicinātu parādnieku motivāciju gūt ienākumus un novērstu interesi daļu no ienākumiem saņemt neoficiāli.
Ar likumu tiek veikti būtiski grozījumi Civilprocesa likuma 594. un 599. pantā, proti, kārtībā un apmērā, kādā veicami ieturējumi no parādnieka darba algas un tai pielīdzināmiem maksājumiem.
Tieslietu ministrija komisijas sēdēs norādīja, ka vienlaikus, veicot šāda veida izmaiņas, ir būtiski, lai netiktu aizskartas piedzinēju tiesības uz savu prasījumu apmierinājumu. Tiesas nolēmuma pienācīgas un savlaicīgas izpildes nodrošināšana ir būtiska un neatņemama daļa no personas tiesībām aizstāvēt tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā. Valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu piespiedu izpildes procesu, kurā tiek ņemtas vērā gan kreditora tiesības saņemt tiesas nolēmuma izpildi, gan parādnieka pienākums to nodrošināt, vienlaikus radot iespēju parādniekam paturēt noteiktu ienākumu daļu pamatvajadzību apmierināšanai.
Saeima rudens sesiju sāks 3.septembrī
Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, vienojās šī gada rudens sesiju sākt 3.septembrī un noteikt, ka tā tiek slēgta 20.decembrī.
Šī gada pavasara sesija tiks slēgta 21.jūnijā.
Saeimas kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija.
Saeimas Preses dienests
