Jaunumi
Komisija atbalsta grozījumus Kriminālprocesa likumā labticīga ieguvēja tiesību aizsardzības stiprināšanai
Komisija šodien, 4. martā, izskatīja, atbalstīja un iesniedza Saeimā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, ar kuru paredzēts papildināt Kriminālprocesa likuma 360. pantu, tādējādi stiprinot taisnīguma un samērīguma principu ievērošanu kriminālprocesā attiecībā uz labticīga ieguvēja tiesību aizsardzību.
Likumprojekts paredz papildināt panta pirmo daļu, nosakot, ka izņēmuma gadījumā tiesa, īpaši motivējot savu nolēmumu, var atstāt noziedzīgi iegūtu nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā, ja ar tā atdošanu cietušajam konkrētajā lietā nav iespējams panākt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu attiecībā uz trešo personu un ja īpašuma tiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā.
Grozījumu mērķis nav mainīt pamatprincipu, ka noziedzīgi iegūta manta atdodama cietušajam vai likumīgajam valdītājam, bet gan paredzēt tiesai iespēju izņēmuma, netipiskos gadījumos atkāpties no mehāniskas normas piemērošanas, ja tā radītu acīmredzami netaisnīgas un nesamērīgas sekas labticīgajam ieguvējam. Tiesa katrā konkrētajā lietā izvērtēs visu apstākļu kopumu un savu lēmumu pienācīgi pamatos, nodrošinot tā pārbaudāmību augstākā instancē.
Vienlaikus likumprojekts paredz izslēgt pārejas noteikumu normu, kas uzdeva izstrādāt atsevišķu regulējumu publiskā reģistrā reģistrētas mantas labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai. Tiek uzsvērts, ka labticīgā ieguvēja primārais tiesību aizsardzības līdzeklis ir zaudējumu piedziņa no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja civilprocesa kārtībā, un atbildībai par noziedzīga nodarījuma sekām jāgulstas uz tā izdarītāju, nevis valsts budžetu.
Likumprojekts stiprina tiesas lomu labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībā, veicinot privātpersonu tiesisko drošību un uzticēšanos īpašuma tiesību aizsardzības sistēmai. Elastīgāka un tiesību principos balstīta tiesas rīcības brīvība izņēmuma situācijās ļaus nodrošināt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, vienlaikus saglabājot vispārējo principu par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam un stiprinot Satversmē nostiprinātos tiesiskuma, taisnīguma un tiesu varas neatkarības principus.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam paredzēts noteikt- 2026. gada 16. martu.
Par konkurences pārkāpumiem sodīs ne tikai uzņēmumus, bet arī lēmumu pieņēmējus
Trešdien, 18.februārī, Saeimas Juridiskā komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, paredzot, ka turpmāk par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos pie atbildības varēs saukt ne tikai uzņēmumus, bet arī to amatpersonas, kuras lēmušas iesaistīties nelegālajās darbībās.
Likumprojekts paredz noteikt, ka par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos pie atbildības var tikt sauktas arī uzņēmumu amatpersonas, nevis tikai juridiskas personas, kā tas bijis līdz šim. Konkurences padome varēs piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt vadošus amatus uzņēmumos uz laiku no viena līdz trim gadiem, ja amatpersona bijusi tieši iesaistīta pārkāpumā vai zinājusi par to un nav rīkojusies, lai to novērstu.
“Šis ir solis pareizajā virzienā, jo ekonomiskos pārkāpumos nevar aprobežoties tikai ar naudas sodu uzņēmumam – jāatbild arī pretlikumīgo lēmumu pieņēmējiem. Tomēr darbs ir jāturpina, lai smagākos gadījumos varētu noteikt kriminālatbildību,” pēc komisijas sēdes pauda tās priekšsēdētājs Andrejs Judins. Vienlaikus A.Judins uzsvēra, ka nākamajos lasījumos būtu jāvērtē iespēja paplašināt soda apmēru, paredzot ne tikai aizliegumu ieņemt noteiktus amatus, bet arī naudas sodu.
Vienlaikus grozījumi paredz mehānismu, kas veicinās konkurences pārkāpumu atklāšanu - amatpersonas varēs izvairīties no sankcijām, ja tās sadarbojas ar Konkurences padomi un sniedz būtisku informāciju par pārkāpumu.
Tāpat likumprojekts precizē Konkurences padomes pilnvaras un nosaka kārtību padomes priekšsēdētāja un locekļu pienākumu izpildītāju iecelšanai, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību.
Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurences tiesību ievērošanu, aizsargāt publiskos finanšu līdzekļus un veicināt atbildīgu uzņēmumu pārvaldību.
Lai grozījumi stātos spēkā, jāsaņem Saeimas atbalsts trijos lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Saeimas Juridiskā komisija, kā arī Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija un Satversmes un tiesu politikas apakškomisija apmeklē Ekonomisko lietu tiesu.
Šodien, 10. februārī Saeimas Juridiskā komisija, kā arī Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija un Satversmes un tiesu politikas apakškomisija izbraukuma sēdē apmeklēja Ekonomisko lietu tiesu.
Izbraukuma sēdes laikā komisijas locekļi uzklausīja Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāja un tiesnešu redzējumu par tiesas darbu, diskutēja par tiesnešu noslodzi, lietu struktūru un tiesvedības efektivitāti, pārrunāja kriminālprocesu praksi, īpaši procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, iepazinās ar tiesas telpām un darba apstākļiem.
Diskusijās tika aktualizēti vairāki jautājumi, tostarp par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas regulējuma piemērošanas robežām, par procesu par noziedzīgi iegūtu mantu kvalitāti un efektivitāti, par iespēju iztiesāt krimināllietas apsūdzētā prombūtnē (in absentia) arī par sevišķi smagiem noziegumiem, par vienotas prakses un judikatūras trūkumu, par liecinieku pratināšanu pirmstiesas procesā apsūdzētā aizstāvja klātbūtnē, u.c.
Noslēgumā Juridiskā komisija nolēma vērsties Tieslietu ministrijā sēdē aktualizēto jautājumu izvērtēšanai.
Juridiskā komisija diskutē par digitālās agresijas regulējumu un norāda uz spēkā esošo normu pietiekamību
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 4.februārī, diskutēja par grozījumiem Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas paredzētu atsevišķi regulēt agresīvas un bīstamas publiskās komunikācijas izpausmes internetā.
Diskusijas laikā komisijas locekļi uzsvēra, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums jau nodrošina pietiekamu ietvaru atbildības noteikšanai par draudiem un agresīvu uzvedību neatkarīgi no tā, vai tā notikusi klātienē vai internetā. “Administratīvo sodu likuma normas par sabiedriskās kārtības traucēšanu un pret personu vērstu agresīvu uzvedību ir piemērojamas visās vidēs, tostarp digitālajā telpā,” rezumēja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Komisijā tika norādīts, ka jau šobrīd likumā ir paredzēta atbildība par draudiem personas vai tās tuvinieku drošībai, veselībai vai dzimumneaizskaramībai, kā arī par mantisko interešu apdraudējumu un uzmācīgu vai traucējošu saziņu, ja ir pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti. Tāpat administratīvā atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu var tikt piemērota situācijās, kad pārkāptas vispārpieņemtās uzvedības normas un apdraudēta personu drošība.
Lai gan diskusijā secināts, ka, visticamāk, likuma grozījumi nav nepieciešami, komisija lēma lūgt Valsts policijai apkopot informāciju par līdzšinējo praksi. Tas ļaus izvērtēt, vai esošajā regulējumā pastāv trūkumi, kas varētu kavēt efektīvu digitālās agresijas ierobežošanu.
Saeimas Preses dienests
Saeimas komisija atbalsta sodus par intīmu materiālu izplatīšanu bez piekrišanas un rosina paaugstināt noilgumu dzimumnoziegumiem pret bērniem
Lai stiprinātu cietušo aizsardzību, veicinātu drošāku un atbildīgāku digitālo vidi, kā arī sabiedrības informētību tiesībām uz privātumu, Saeimas Juridiskās komisija otrdien, 3.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, ar kuriem nosaka kriminālatbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez tajos redzamās personas piekrišanas. Vienlaikus komisija rosina paaugstināt noilgumu dzimumnoziegumiem pret bērniem no 20 uz 35 gadiem.
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu un noteikt kriminālatbildību par attēla, videoieraksta vai cita līdzīga materiāla, kurā atspoguļots citas personas seksuālas darbības vai ķermeņa intīmās daļas publiskošanu vai nodošanu citai personai. Plānotais regulējums aptver arī gadījumus, kuros intīma rakstura materiāls radīts mākslīgi, tostarp izmantojot attēlu apstrādes programmatūru vai mākslīgā intelekta rīkus.
Par šāda nozieguma izdarīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu, paredz likumprojekts. Turklāt likumprojektā paredzēts, ka atbildība iestājas arī par draudiem izplatīt šādus materiālus. Savukārt gadījumos, kad ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums, sods varēs sasniegt trīs gadus brīvības atņemšanas.
Tāpat komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto priekšlikumu paaugstināt noilguma termiņu dzimumnoziegumiem pret bērniem, paredzot, ka šādos noziegumos noilgums iestājas 35 gadus pēc cietušā pilngadības sasniegšanas līdzšinējo 20 gadu vietā. Tāpat komisija atbalstīja, ka dzimumnoziegumiem, par kuriem paredzēts mūža ieslodzījums, tiesa par noilgumu var lemt, ja kopš cietušā pilngadības sasniegšanas pagājuši 40 gadi līdzšinējo 30 gadu vietā.
Komisija atbalstīja arī vairākus citus priekšlikumus, ar kuriem iecerēts pilnveidot cilvēktirdzniecības regulējumu Krimināllikumā, stiprināt Latvijas kultūras mantojuma aizsardzību, pastiprināt atbildību krāpšanu gadījumos un citus.
Lai grozījumi stātos spēkā, tiem vēl jāsaņem Saeimas atbalsts vēl divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests
