Jaunumi
Komisija virza izskatīšanai Saeimā lēmumprojektu „Par Ingas Vilkas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Komisija šodien, 1.februārī, lēma izskatīšanai Saeimā virzīt lēmumprojektu „Par Ingas Vilkas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Ingu Vilku atkārtotam četru gadu termiņam Valsts kontroles padomes locekles amatā ieteica Valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Atbilstoši Valsts kontroles likuma 27.pantam Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem.
Valsts kontroles padomes locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Juridiskā komisija atbalsta Kristīnes Saulītes kandidatūru CVK priekšsēdētājas amatam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 25.janvārī, lēma izskatīšanai parlamentā virzīt lēmuma projektus par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja un komisijas locekļu ievēlēšanu.
CVK priekšsēdētājas amatam ir izvirzīta bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāja Kristīne Saulīte. Juridiskā komisija pārrunāja K.Saulītes līdzšinējo darba pieredzi, kā arī redzējumu par CVK turpmāko attīstību un dialoga stiprināšanu ar sabiedrību. Deputāti lēma atbalstīt K.Saulītes kandidatūru CVK priekšsēdētājas amatam.
Tāpat Juridiskā komisija sēdē uzklausīja un lēma CVK locekļu amatam atbalstīt frakciju izvirzītos kandidātus - Aldi Austeru, Ringoldu Balodi, Dzintru Kusiņu, Ritvaru Eglāju, Katarinu Ogorodņiku, Sanitu Stelpi-Segliņu un Baibu Veisu.
"Būtiski, lai Centrālajā vēlēšanu komisijā būtu cilvēki, kas pārstāv dažādus uzskatus un kurus virzījušas dažādas partijas. Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jābūt institūcijai, par kuru nerodas šaubas, ka tā strādātu viena vai otra politiskā spēka labā," pauda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka kandidāti ir izrādījuši gatavību risināt ar vēlēšanu procesu saistītos izaicinājumus, turklāt daļai no viņiem jau ir pieredze CVK darbā.
Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" nosaka, ka Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc sanākšanas izveido Centrālo vēlēšanu komisiju kā pastāvīgi darbojošos valsts institūciju.
Saskaņā ar likumu CVK sastāvā ir deviņi locekļi. Priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli – Augstākā tiesa savā plēnumā no tiesnešu vidus.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Saeimas Preses dienests
Šodien, 18.janvārī, komisija skatīja jautājumu Par e-lietas sistēmas darbību tiesās.
Juridiskā komisija šodien, 18.janvārī, izskatīja jautājumu Par E-lietas sistēmas darbību tiesās.
No 2021.gada 1.decembra, lai veicinātu dokumentu elektronisku apriti, paredzēta visu tiesā iesniegto dokumentu digitalizācija, kuru mērķis ir nodrošināt e-lietas jeb elektronizētu tiesvedības procesu pakāpenisku ieviešanu civilprocesā, administratīvajā procesā un kriminālprocesā.
Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas pārstāvji informēja komisijas deputātus par aktualitātēm e-platformas ieviešanā. Savukārt par praktisku darbu e-lietas platformā, darba organizācijas progresu tiesā un prokuratūrā deputāti uzklausīja Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāju A.Strupišu, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāju I.Siliņeviču, Latgales tiesu apgabala tiesnesi A.Zuti un Ģenerālprokuratūras virsprokuroru A.Mickeviču.
Juridiskā komisija plāno tuvākajā laikā turpināt diskusiju par minēto aktualitāti.
Komisijas izbraukuma sēde Valsts probācijas dienestā
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.janvārī, izbraukuma sēdē apmeklējot Valsts probācijas dienestu un tiekoties ar tā vadību, pauda atzinību par dienesta darbu.
“Mūsu sabiedrības priekšstati ir mainījušies, un vairums saprot, ka cietums nav nekāda panaceja,” pauda komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. “Būtiski ir vērtēt motīvus, kāpēc katrs konkrētais cilvēks ir izdarījis pārkāpumu, un strādāt pie tā, lai tas neatkārtotos,” sacīja komisijas priekšsēdētājs, akcentējot, ka Probācijas dienests godprātīgi pilda šos savā kompetencē esošos uzdevumus.
Probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius deputātus iepazīstināja ar dienesta struktūru, kompetencēm un darba metodēm. Kā atzīmēja I.Jurevičius, pērn decembrī dienestam ir bijuši vairāk nekā 7100 klientu, no kuriem 99 procenti ir ievērojuši probācijas nosacījumus. Kopumā 2022.gadā dienestam bijuši 16700 klientu.
Deputāti un Probācijas dienesta darbinieki pārrunāja arī izaicinājumus, ar kuriem dienests saskaras ikdienā. Tostarp īpaši akcentēts darbs ar personām, kuras notiesātas par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Saeima pērn pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles. Līdz ar pieņemtajām likuma izmaiņām paplašināta arī Probācijas dienesta kompetence.
Tāpat sēdes dalībnieki pievērsās jautājumam par dienesta darbu ar bērniem un jauniešiem vecumā no 11 līdz 25 gadiem. Pērn dienesta klientu lokā bijis vairāk nekā 4000 šādu personu. Pārrunāta gan atbilstošu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas pakalpojumu piesaiste, gan darbs ar bērnu likumiskajiem pārstāvjiem.
Izbraukuma sēdē klātesošie sprieda arī par Probācijas dienesta darbinieku atalgojumu un drošību, kā arī nepieciešamajiem līdzekļiem dienesta cilvēkresursu stiprināšanai. Tāpat pārrunāti rīki notiesāto personu finanšu pratības stiprināšanai un resocializācijai.
Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, kas darbojas kopš 2003.gada. Tas izveidots, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesībaizsardzības iestāžu darbu.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720305317819/with/52633116638/
Saeimas Preses dienests
Labticīga ieguvēja mantisko interešu aizsardzība kriminālprocesā
Šodien, 17.janvārī, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde tika izskatīts jautājums - Labticīga ieguvēja mantisko interešu aizsardzība kriminālprocesā.
Jau 13.Saeimā Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija vairākkārtēji pievērsās šim jautājumam un tika diskutēts par iespējamiem risinājumiem. Tika pieņemts grozījums Kriminālprocesa likumā, kurš vērsts uz labticīga ieguvēja tiesību aizsardzību gadījumos, ja labticīga mantas iegūšana ir konstatēta attiecībā uz mantu, kura sākotnēji ir bezmantinieka manta. Tāpat tika pieņemts grozījums Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumos, kas nosaka, ka Saeimai tiek iesniegts likumprojekts par regulējumu publiskā reģistrā reģistrētas mantas labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai gadījumos, kad noziedzīgi iegūta manta tiek atdota īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.
Šodien apakškomisijā Tieslietu ministrija informēja par procesu un situāciju projekta izstrādē saistībā ar labticīga ieguvēja mantisko interešu aizsardzību.
