Jaunumi
Juridiskās komisijas darba kārtība (8.-9. oktobris)
Otrdien, 8. oktobrī, Komisija strādās ar diviem likumprojektiem: “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” (Nr. 639/Lp14) izskatīšana pirms pirmā lasījuma un “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (Nr. 683/Lp14) izskatīšana pirms otrā lasījuma.
Likumprojektā “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” (Nr. 639/Lp14) paredzēts pārskatīt vārda un uzvārda maiņas kārtību, nosakot, ka arī personas, kuras sodu ir izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, ir tiesīgas mainīt vārdu un uzvārdu saskaņā ar noteikto kārtību. Vienlaikus “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (Nr. 683/Lp14) paredz novērst Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – VPINZAL) neatbilstību Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-735/19 Euromin Holdings (Cyprus) Limited v.s. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kur ar dalībvalsts administratīvās iestādes lēmumu ir pieļauts Eiropas Savienības tiesību normas pārkāpums un saistībā ar šī pārkāpuma radītajiem zaudējumiem ir iestājusies šīs dalībvalsts atbildība.
Likumprojekts paredz izslēgt no VPINZAL 13. panta trešo daļu, kura šobrīd nosaka ierobežojumus mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro. Tādējādi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs turpmāk netiks ierobežots.
VPINZAL 7. panta trešā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā ar vispārēju atsauci uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomas normatīvajiem aktiem, lai ar vieniem Ministru kabineta noteikumiem ieviestu vienotu apmēru un kārtību administratīvā procesa jomā sniegtajai juridiskajai palīdzībai.
Tāpat Komisija iepazīsies ar 4. maija Deklarācijas kluba vēstuli par latviešu valodas statusa nostiprināšanu.
4. maija Deklarācijas klubs aicina Saeimas kārtības rullī noteikt, ka atbildīgajiem ministriem ik gadu jāsniedz ziņojums Saeimai par iepriekšējā gadā paveikto un turpmāk plānoto valsts valodas jomā. Līdzīgu ziņojumu, kā zināms, par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā sniedz ārlietu ministrs un ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu sniedz tiesībsargs. 4. maija Deklarācijas klubs uzskata, ka šāda ziņojuma apspriešanu Saeimas sēdē, būtu jāsaista ar Valsts valodas dienu – 15. oktobri.
Šogad, tuvojoties Valsts valodas dienai, 4. maija Deklarācijas klubs aicina šo jautājumu prioritāri risināt un likumā paredzēt šādu ministru ziņojumu sniegšanu, lai 15. oktobrī – Valsts valodas dienā – jau būtu skaidri noteikts, ka nākamajā gadā šis pienākums atbildīgajiem ministriem būs.
Komisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_8_10_24
Trešdien, 9. oktobrī, Komisijas darba kārtībā iekļauti divi likumprojekti, kas paredz atsavināt nekustamos īpašumus - autoceļa A2 “Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” pārbūvei un poligona “Sēlija” izveidei.
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Mežrozes” Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai” (Nr. 597/Lp14) paredz atsavināt nekustamā īpašuma daļu, kura nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – valsts galvenā autoceļa A2 “Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai.
Savukārt likumprojekts “Par nekustamā īpašuma "Jaunzemi" Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu militārā poligona "Sēlija" izveidei” (Nr. 704/Lp14) paredz no nekustamā īpašuma īpašnieka atsavināt nekustamo īpašumu valsts aizsardzības vajadzībām – militārā poligona “Sēlija” izveidei.
Komisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_9_10_24
Komisija atbalsta likumprojektu par seksuālu uzmākšanos
Komisija šodien, 2. oktobra sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 598/Lp14) pirms otrā lasījuma, kas paredz administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos. Komisija uzklausīja priekšlikumu iesniedzēju – tieslietu ministres I. Lībiņas-Egneres un tiesībsarga J. Jansona pārstāvju ziņojumu par iesniegtajiem priekšlikumiem, atzīstot, ka tieslietu ministres iesniegtais priekšlikums ir daļēji atbalstāms, precizējams un virzāms izskatīšanai Saeimas sēdē.
Komisijā izvērtās plašas debates par seksuālās uzmākšanās formulējumu un seksuālās uzmākšanās veidiem, kā arī par citiem tiesību normas piemērošanas jautājumiem, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības. Tapāt Komisijā aktualizējās jautājums par soda zemāko slieksni ar kādu personu varētu sodīt par seksuālu uzmākšanos, par ko komisija varētu lemt, izskatot likumprojektu pirms trešā lasījuma, ja šādi priekšlikumi tiks saņemti.
Plānots, ka Saeima likumprojektu otrajā lasījuma skatīs š.g. 10. oktobrī.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam Komisija noteica š.g. 17. oktobri.
Komisijas sēdes audioieraksts un Komisijas sēdes protokols tiesību normu piemērotājiem būs kā lielisks pamatlīdzeklis likumdevēja gribas noskaidrošanai un precīzākai tiesību normas piemērošanai.
Komisijas sēdes audioieraksts pieejams šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_02_10_2024
Likumprojekts pieejams šeit: https://ej.uz/Likumprojekts_598
Juridiskās komisijas un Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas darba kārtība (1.-2. oktobris)
Otrdien, 1. oktobrī, Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisija (turpmāk – Apakškomisija) skatīs jautājumu Par starpinstitucionālo sadarbību lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai un veselībai.
2023. gada 19. decembrī notika Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas (turpmāk – Apakškomisijas) kopsēde par Tieslietu padomes izveidotās darba grupas Ziņojumu par tiesu sistēmas darba organizāciju lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai. Viena no konstatētajām pamatproblēmām bija valsts un pašvaldību institūciju saskaņotas darbības koordinācijas trūkums vardarbības ģimenē identificēšanas posmā. Kā viens no risinājumiem piedāvāts – veidot institūciju sadarbības grupu katrā reģionā. Apakškomisija aicināja atbildīgās institūcijas izvērtēt un sniegt viedokli par starpinstitucionālo sadarbības grupu veidošanu.
Apakškomisija ir saņēmusi viedokļus no atbildīgajām institūcijām, kurus tā vērtēs sēdē, uzklausot pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Valsts policijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Ģenerālprokuratūras u.c. institūcijām un sabiedriskajām organizācijām.
Apakškomisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_1_10_24
Komisijas darba kārībā trešdien, 2. oktobrī, iekļauts likumprojekts “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 598/Lp14) izskatīšanai pirms otrā lasījuma Saeimā, kas paredz administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos. Pēc likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā, Komisija secināja, ka piedāvātais likumprojekts ir precizējams, lai administratīvā pārkāpuma pazīmes būtu precīzāk definētas.
Komisija likumprojektam pirms otrā lasījuma Saeimā saņēma un strādās ar diviem priekšlikumiem – tieslietu ministres I. Lībiņas-Egneres priekšlikumu un tiesībsarga J. Jansona priekšlikumu, ar kuriem tiek precizētas administratīvā pārkāpuma pazīmes.
Ar Komisijā izskatāmo priekšlikumu tabulu varat iepazīties šeit: https://ej.uz/Likumprojekts_598
Komisija pirms pirmā lasījuma Saeimā atbalsta Tieslietu akadēmijas izveidi
Komisija š.g. 25. septembra sēdē skatīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Tieslietu akadēmijas likums” (Nr. 699/Lp14) un ar šo likumprojektu saistīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 700/Lp14). Minētie likumprojekti skatāmi vienotā paketē, nosakot, ka galvenais likumprojekts ir “Tieslietu akadēmijas likums”. Tāpat Tieslietu ministrija lūdza Saeimu likumprojektus atzīt par steidzamiem.
Tieslietu akadēmijas izveides mērķis ir veicināt efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu tālākizglītības sistēmu augstas kvalifikācijas uzturēšanai un tās nepārtrauktai attīstīšanai Tieslietu akadēmijas mērķauditorijai – tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, prokuratūras darbiniekiem un izmeklētājiem.
Plānots, ka Tieslietu akadēmijas funkcionālo pārraudzību veiks Tieslietu padome, bet institucionālo pārraudzību – Ministru kabinets ar tieslietu ministra starpniecību un tā sāks darboties 2025. gada 1. janvārī.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” paredz precizēt iesaistīto institūciju kompetenci, izslēdz mācību organizēšanas kompetenci no Tiesu administrācijas pārziņas, kā arī noregulē jautājumus par esošas kompetences ietvaros uzkrāto materiālu un resursu nodošanu Tieslietu akadēmijai, lai Tieslietu akadēmijas rīcībā būtu visi jau šobrīd izveidotie resursi, kas saistīti ar tiesnešu mācību nodrošināšanu. Tāpat ar likumprojektu paredzēts veicināt tiesnešu piesaisti mācību pasākumu vadīšanai un veicināt tiesnešus uzņemties mentora pienākumus.
Juridiskā komisija iepazinās ar Tieslietu ministrijas sagatavoto prezentāciju, uzklausīja Tieslietu ministrijas, Izglītības ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjus un lēma atbalstīt minētos likumprojektus un virzīt tos izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Tāpat Juridiskā komisija lūdza Saeimu atzīt likumprojektus par steidzamiem.
Plānots, ka Saeima par likumprojektiem pirmajā lasījumā lems š.g. 3. oktobra sēdē.
Komisija priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam – galīgajam – lasījumam noteica š.g. 10. oktobri.
Komisijas audioieraksts šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_25_09_24
Par komisijā š.g. 24. septembrī izskatīto likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”
Š.g. 24. septembrī Komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” (Nr. 615/Lp14) pirms otrā lasījuma Saeimā, kuru š.g. 10. un 17. septembra sēdēs skatīja Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija (turpmāk – Apakškomisija) un atbalstīja tā virzību izskatīšanai Juridiskajā komisijā.
Likumprojektā vairākus priekšlikumus iesniedza Tieslietu ministrija, kur grozījumu mērķis paredz:
1. Nozari regulējošā normatīvajā aktā var noteikt starptautiskās sadarbības regulējumu nozares jomā un papildsoda izpildes kārtību. Ar "nozari regulējošo normatīvo aktu" nav saprotams tikai likums (formālā nozīmē). Ja vien nozari regulējošajā likumā ir ietverts pienācīgs pilnvarojums, starptautiskās sadarbības vai papildsoda izpildes kārtības regulējumu var ietvert arī Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus paredzēts ierobežojums, ka šāds regulējums var attiekties tikai uz nozares jomu. Ja Eiropas Savienības vai starptautiskajā tiesību aktā paredzētais sadarbības jautājums skar vairākas nozares un ir vispārnozīmīgs, tas regulējams Administratīvās atbildības likumā (turpmāk - AAL).
2. Iekļaut AAL 26.panta pirmajā daļā tipisko gadījumu uzskaitījumu, kad atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums uzskatāms par pabeigtu. Tiek precizēta arī AAL 26. panta otrā daļa, norādot tos gadījumus, kad iepriekšējā pārtrauktā administratīvā pārkāpuma turpināšana ir atzīstama par jaunu pārkāpumu, kas pieļauj atkal piemērot administratīvo atbildību pārkāpuma izdarītājam.
3. Aizstāvim būs ir pie atbildības saucamās personas vai sodītās personas tiesības un pienākumi, ciktāl tas nav saistīts ar nepieciešamību paust šīs personas subjektīvo viedokli.
4. Paplašināt procesuālā piespiedu līdzekļa tvērumu, līdz ar to, personai varēs piemērot pagaidu ierobežojumu izmantot noteiktas tiesības vai veikt noteikta veida darbību.
