Jaunumi
Komisija š.g. 14. janvārī skatīs jautājumu Par jaunajām zemes kadastrālajām vērtībām
Juridiskā komisija, nākamnedēļ, 14. janvārī skatīs jautājumu Par jaunajām zemes kadastrālajām vērtībām, kas aktualizējies saistībā ar grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kurā paredzēts, ka no 2025. gada līdz brīdim, kad tiks pabeigti kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveidojumi, tiks uzturētas divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā.
Komisija otrdien, 17. decembrī, skatīs likumprojektu, kas paredz latviešu valodas statusa nostiprināšanu.
Likumprojektā “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 803/Lp14) piedāvāts papildināt Saeimas kārtības rulli ar 118.4 pantu, kas paredz nodrošināt pastāvīgu un pārskatāmu valsts valodas stiprināšanas politikas uzraudzību. Kā norāda likumprojekta autori, ziņojuma iesniegšana Saeimā ļaus sekot līdzi paveiktajiem darbiem un plānotajām iniciatīvām valsts valodas saglabāšanā un attīstībā. Savukārt atklāta ziņojuma izskatīšana Saeimas komisijā nodrošinās atklātību un iespēju sabiedrībai un deputātiem aktīvi piedalīties diskusijās, kā arī izvērtēt, cik efektīvi tiek realizēti šie pasākumi.
Komisija jau ziņoja, ka tā š.g. 8. oktobra sēdē izskatīja 4. maija Deklarācijas kluba vēstuli par latviešu valodas statusa nostiprināšanu un to, ka komisijas deputāti bija vienisprātis, ka valsts valodas statuss ir jānostiprina.
Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta valsts nodevu reformu civillietās
Lai reformētu valsts nodevas un nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieeju tiesai, kā arī paredzētu maksimālo par prasību maksājamo valsts nodevas apmēru civillietās, Saeimas Juridiskās komisija trešdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, pašlaik par prasībām, kas novērtējamas naudas summā, valsts nodevas apmērs tiek aprēķināts procentuāli no prasības summas. Maksimālā valsts nodeva par prasības pieteikumu likumā nav noteikta. Ar grozījumiem iecerēts veikt valsts nodevu reformu, kā arī noteikt maksimālo valsts nodevu 25 000 eiro apmērā.
Plānots, ka valsts nodevu samazinās prasībās līdz 7500 eiro. Samazinot finansiālo slogu, kas saistīts ar tiesvedību, tiek veicināta iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuve tiesu sistēmai, tādējādi veicinot taisnīgumu un tiesiskumu, pauž likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas.
Paredzams, ka nodevu samazinājums mazākas vērtības prasībām līdz 7500 eiro veicinās personu vēršanos tiesā. Šobrīd salīdzinoši augstie nodevu apmēri ietekmē personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Ja nodeva sastāda lielu vai pat lielāko daļu no pašas prasības, tad persona, iespējams, izvēlēsies neaizsargāt savas tiesības un intereses tiesā, pauž likumprojekta autori.
Ar grozījumiem iecerēts vienkāršot nodevu aprēķinu. Proti, fiksētu valsts nodevu noteikšana dažādu vērtību kategoriju prasījumiem tabulas veidā atvieglos privātpersonām valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī ļaus privātpersonām vieglāk saprast faktiskās tiesvedības izmaksas, teikts likumprojekta anotācijā.
Prasībās no 40 001 eiro valsts nodevas apmēru plānots palielināt, lai mazinātu fiskālo ietekmi uz budžetu. Tāpat iecerēts palielināt nodevu, par, piemēram, laulības šķiršanu, nosakot, ka turpmāk tā būs 160 eiro (pašlaik – 145 eiro).
Vienlaikus ar grozījumiem iecerēts atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas valsts un pašvaldību iestādes lietās par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos. Tāpat plānots precizēt brīdinājumu izsniegšanas kārtību.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl trīs lasījumos jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Juridiskās komisijas š.g. 27. novembra darba kārtība
Trešdien, 27. novembrī, Komisija skatīs Tieslietu ministrijas vēstuli Par tiesisko regulējumu arestēto kapitālsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) un paju uzraudzībai.
Vēstule Komisijai iesniegta, pamatojoties uz Komisijas š.g. 5. novembra sēdē pieņemto lēmumu no Saeimas 2024. gada 7. novembra sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektus “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.766/Lp14) un “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (Nr.767/Lp14), ņemot vērā diskusiju Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē un Apakškomisijas aicinājumu Tieslietu ministrijai iesniegt Komisijā pilnveidotu priekšlikumu arestēto kapitālsabiedrību kapitālu daļu (akciju) pārvaldīšanas jautājuma risināšanai.
Tāpat Komisija uzsāks darbu pie apjomīgiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.787/Lp14) izstrādāts ar mērķi izpildīt Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2021-22-01 un lietā Nr. 2022-05-01. Lai sasniegtu Satversmes tiesas sprieduma mērķi pilnībā, nav pietiekami tikai ar tiesību piešķiršanu juridiskai personai lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas (grozījumi Civilprocesa likumā, kurus Saeima pieņēma 06.06.2024.), bet ir nepieciešama plašāka Civilprocesa likumā noteikto valsts nodevu reforma.
Vēl likumprojektā paredzēts:
- ieviest Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā ietverto priekšlikumu;
- padarīt efektīvāku Civilprocesa likumā noteikto brīdinājuma kārtības procedūru;
- jaunu nodaļu izveidi lietām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, un par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu pārsūdzēšanu;
- nodrošināt efektīvu zaudējumu atlīdzināšanu par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem;
- noregulēt Civillikumā noteiktās izsoles kopīpašnieku starpā (slēgtās izsoles).
Komisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Komisijas_darba_kartiba_27_11_24
