Jaunumi
In memoriam Edgars Zelderis
Mūžībā devies Juridiskās komisijas sekretārs Edgars Zelderis.
Edgars Zelderis paliks mūsu atmiņās kā principiāls un profesionāls jurists. Viņš bija drosmīgs savos uzskatos un nebaidījās paust viedokli.
Izsakām dziļu līdzjūtību Edgara Zeldera ģimenei, draugiem un kolēģiem.
Rosina precizēt dzīvnieka statusu Civillikumā, nosakot, ka dzīvnieks nav manta
Saeimas Juridiskā komisija uzdevusi Tieslietu ministrijai līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt priekšlikumus, kā nostiprināt dzīvnieku statusu Civillikumā. Dzīvnieka statuss ir jāprecizē, lai labāk aizsargātu dzīvnieku tiesības, vairotu dzīvnieku aizsardzību un labbūtību. Patlaban nav noteikts ietvars, uz kuriem dzīvniekiem tas attieksies, taču rosināts, ka tie varētu būt reģistrējamie dzīvnieki, piemēram, suņi, kaķi, mājas seski.
Komisijas vadītājs Andrejs Judins uzsver: “Mums ir atbildība par cietsirdību pret dzīvniekiem. Pieteiktais jautājums nav priekšlikums par atbildības pastiprināšanu. Runa ir par vērtības normām, kas liks aizdomāties un saprast, ka uz dzīvniekiem nedrīkst skatīties kā uz mantu ar tirgus vērtību. Lemjot par dzīvnieku likteni, ir svarīgi ievērot arī dzīvnieka tiesības un intereses.”
Manabalss.lv platformā kolektīvo iesniegumu “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne” ir parakstījuši vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju. Iniciatīvas autori norāda, ka viena no lielākajām problēmām šobrīd ir sabiedrības izpratnes trūkumus par to, ka īpašumā esošs dzīvnieks nav manta, par kuru īpašniekam var būt pilnīga vara. Iniciatīvas autori arī veikuši socioloģisku pētījumu, kura dalībnieki norādījuši, ka sodi pret saimniekiem, kas cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem, ir pārlieku maigi.
Salīdzinot ar laiku, kad tapa Civillikums, mūsdienās izpratne par dzīvnieku labbūtību ir mainījusies, tādēļ likumā ir jāievieš norma, kas mainītu izpratni par dzīvnieka vērtību mūsdienu pasaulē, pauda sēdes dalībnieki. Jāprecizē arī, kas notiek gadījumos, kad saimnieks vairs nevar uzņemties atbildību par mājdzīvnieku – slimības dēļ vai piemēram, laulību šķiršanas procesā, ja dzīvnieks ir iegādāts laulību laikā kā kopīgs īpašums.
Deputātu diskusijās izskanēja arī dažādi viedokļi par sodu pastiprināšanu nežēlīgas rīcības gadījumā, piemēram, saimniekam, kas nežēlīgi izturējies pret savu mājdzīvnieku papildu jau esošajiem soda veidiem varētu noteikt aizliegumu visu mūžu turēt dzīvniekus.
Saeimas Preses dienests
Saeima konceptuāli atbalsta izmaiņas cietušo kompensāciju taisnīgākai sadalei
Saeima ceturtdien, 11.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību personām, kuras cietušas noziedzīgos nodarījumos.
Grozījumi noteic, ka personas nāves gadījumā valsts kompensācija turpmāk katram cietušajam tiks izmaksāta pilnā apmērā, nevis proporcionāli sadalīta starp vairākiem kompensācijas saņēmējiem, kā tas ir patlaban. Līdz ar to tiks novērsta situācija, kad vairākiem cietušajiem kompensācija tiek sadalīta, samazinot katram piešķirto apmēru.
Šāds risinājums nodrošina taisnīgāku un sociāli atbildīgāku pieeju, īpaši gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma rezultātā gājis bojā cilvēks un kompensācijas saņēmēji ir vairāki tuvinieki. Grozījumi stiprina cietušo tiesību aizsardzību un uzlabo valsts sniegtā atbalsta efektivitāti, norādījuši grozījumi autori.
Izmaiņas nepieciešamas pēc Satversmes tiesas sprieduma, ar kuru par neatbilstošu Satversmei atzīts pašreizējais kompensācijas apmērs noziedzīgā nodarījumā cietušajām personām.
Likums nosaka, ka vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas. To aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru brīdī, kad persona atzīta par cietušo.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl otrajā un trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Stiprinās bērnu tiesību aizsardzību laulības šķiršanas gadījumos
Lai stiprinātu bērnu tiesību aizsardzību, vecākiem šķirot laulību, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 10.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā un Notariāta likumā.
Pašlaik laulību pie notāra var šķirt vecāki, kuriem ir kopīgs nepilngadīgs bērns, ja viņi ir noslēguši rakstveida vienošanos par kopīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali. Taču, ja kāda no pusēm vienošanos nepilda, tās izpildi iespējams panākt tikai tiesas ceļā.
Ar grozījumiem iecerēts sekmēt vienošanos par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem noslēgšanu bezstrīdus procesā, nodrošinot, ka to varēs izpildīt bez nepieciešamības vērsties tiesā, ja kāda no pusēm panākto vienošanos vēlāk tomēr neievēro. Notariālā akta forma turpmāk būs obligāta tikai jautājumos, kas saistīti ar bērna aprūpi. Savukārt mantas sadales jautājumus puses joprojām varēs risināt privāti vai pie notāra pēc savas izvēles.
Kā iepriekš atzīmējis Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, tiesvedība prasa laiku un resursus, turklāt bieži vien nozīmē bērna tiešu vai netiešu iesaisti vecāku konfliktos.
Likumprojekts risina līdzšinējo problēmu, kad pat formāli pastāvošas vienošanās nebija iespējams izpildīt bezstrīdus kārtībā. Tas bieži vien noveda pie tiesvedībām un nevajadzīgas emocionālas slodzes bērnam, skaidro izmaiņu autori no Tieslietu ministrijas.
Paredzētās izmaiņas stiprinās bērna tiesisko aizsardzību, novēršot nepieciešamību bērnu pakļaut liekām procesuālām darbībām, piemēram, psiholoģiskām izpētēm vai paralēliem procesiem dažādās institūcijās.
Bezstrīdus procesu vadīs zvērināts notārs kā neitrāla persona, kas palīdzēs pusēm panākt skaidru, saprotamu un juridiski korektu vienošanos. Ja notārs konstatēs strīdu starp pusēm, laulību šādā kārtībā šķirt nebūs iespējams. Tādējādi izmaiņas ne tikai vienkāršos procesu, bet arī stiprinās tiesiskumu un bērna labākās intereses.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 1.martā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimā jāatbalsta vēl galīgajā lasījumā.
Saeimas Preses dienests
