Jaunumi
Plāno noteikt kriminālsodu par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez personas piekrišanas
Lai stiprinātu cietušo aizsardzību, veicinātu drošāku un atbildīgāku digitālo vidi, kā arī sabiedrības informētību tiesībām uz privātumu, Saeimas Juridiskās komisija otrdien, 4.novembrī, konceptuāli atbalstīja deputātu sagatavotos grozījumus Krimināllikumā. Tie paredz noteikt kriminālsodu par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez tajos redzamās personas piekrišanas.
Par cita cilvēka seksuālu darbību vai kailuma atspoguļojošu attēlu, videoierakstu vai digitālo atveidojumu publiskošanu vai nodošanu citiem bez šīs personas piekrišanas varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu, paredz likumprojekts.
Savukārt par šādām pašām darbībām, ja tās vērstas pret nepilngadīgo vai nodarījušas būtisku kaitējumu, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.
Grozījumu autori uzsver, ka kriminālatbildības noteikšana šādos gadījumos pauž sabiedrības stingru nosodījumu šādai rīcībai kā smagam un nepieņemamam nodarījumam. Šāda tiesiskā norma aizsargās ne vien cietušos, bet arī sabiedrības drošību un morāles normas kopumā.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka ar intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez piekrišanas saprotama seksuāla satura vai kailuma attēlu un video publiskošana bez tajos redzamo personu nepārprotamas atļaujas. Šādi materiāli nereti tiek uzņemti brīvprātīgi, piemēram, romantisku attiecību laikā, taču vēlāk var tikt izmantoti ļaunprātīgi – atriebības nolūkā pēc šķiršanās, ar mērķi pazemot, kontrolēt vai radīt emocionālas ciešanas citai personai.
Anotācijā arī uzsvērts, ka personas brīvprātīga piedalīšanās intīma rakstura materiālu radīšanā vai to kopīgošana ar citiem nenozīmē piekrišanu šo materiālu tālākai izmantošanai vai publiskošanai. Šādu materiālu izplatīšana būtiski aizskar cilvēka cieņu, godu, reputāciju un tiesības uz privātumu. Cietušajam tas var radīt sociālu atstumtību, problēmas profesionālajā dzīvē, kā arī smagas psiholoģiskas sekas – trauksmi, depresiju vai pat novest līdz pašnāvībai.
Līdzīgi regulējumi jau ir ieviesti vairākās Eiropas valstīs, tostarp Itālijā, Francijā un Lielbritānijā, kur kriminālatbildība par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez piekrišanas tiek piemērota, lai aizsargātu indivīdu cieņu un privātumu.
Lai grozījumi stātos spēkā, tiem vēl jāsaņem Saeimas atbalsts trīs lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Komisija uzklausa Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto. Ziņojums Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai”
Šodien, 15.oktobrī, Valsts valodas dienā, Juridiskā komisija un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopsēdē uzklausīja Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto. Ziņojums Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai”.
Komisija bija atbildīga par Saeimas deputātu iesniegto grozījumu Saeimas kārtības rullī virzību, kas paredz nodrošināt pastāvīgu un pārskatāmu valsts valodas stiprināšanas politikas uzraudzību. Likums paredz, ka valsts valodas ilgtspējas nodrošināšanai Ministru kabinets reizi divos gados līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.
Komisija jau informēja, ka 2024. gada 8. oktobra sēdē tika izskatīta 4. maija Deklarācijas kluba vēstule par latviešu valodas statusa nostiprināšanu un ka komisijas deputāti bija vienisprātis – valsts valodas statuss ir jānostiprina.
Komisijas deputāti viesojas Tieslietu akadēmijā
Foto: V.K.Bērziņš/Saeima
2025. gada 8. oktobrī Saeimas Juridiskā komisija viesojās Tieslietu akadēmijā, lai iepazītos ar tās darbību un mērķiem. Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzsvēra Tieslietu akadēmijas nozīmīgo lomu tiesu sistēmas stiprināšanā un pateicās par ieguldīto darbu mācību vides izveidē.
Tieslietu akadēmijas direktore Laila Jurcēna informēja par paveikto un turpmākajiem plāniem, tostarp par 17. oktobrī gaidāmo akadēmijas atklāšanas pasākumu un plānoto paneļdiskusiju, kādu tiesnesi un prokuroru vēlas redzēt nākotnē. Viņa norādīja, ka akadēmijā notiek intensīvas mācības, kurās piedalās tiesneši, prokurori, un daudz tiek strādāts pie mācību satura un metodoloģijas izveides, attīstot interaktīvu un praktisku pieeju. Tāpat L. Jurcēna informēja par sadarbību ar Eiropas Tieslietu mācību tīklu un Eiropas Tiesību akadēmiju, kā arī par gaidāmo projektu “Eiropas Savienības tiesību mēnesis”, kura ietvaros nākamā gada sākumā sešas nedēļas Latvijā viesosies Eiropas Savienības Tiesas tiesneši un ģenerālprokurori, un plānots uz šīm mācībām aicināt ne tikai Latvijas tiesnešus un prokurorus, bet arī Lietuvas un Igaunijas tiesnešus, uzsverot, ka tiesiskumam nav robežu un tā ir katra interese, lai tiesiskums būtu visā plašajā telpā.
Ar jaunu likumu plāno regulēt Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības
Lai sakārtotu Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības, nodrošinot sadraudzes garīdzniekiem tiesības ar juridisku spēku reģistrēt laulības, kā arī risinot citus ar reliģiskās organizācijas darbību saistītus jautājumus, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 1.oktobrī, izskatīšanai trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja Latvijas Dievturu sadraudzes likuma projektu.
Lai stiprinātu reliģiskās līdztiesības brīvību, izstrādātais likumprojekts piešķirs tiesības sadraudzes svētniekiem juridiski reģistrēt laulību. Saeima 2023.gadā pieņēma grozījumus, kas paredz, ka tiesības noslēgt laulību ar juridisku spēku pie dievturu konfesijas garīdznieka stāsies spēkā vienlaikus ar atsevišķu likumu par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju. Paredzēts, ka pēc likuma spēkā stāšanās laulības varēs noslēgt pie tāda dievturu garīdznieka, kuram būs konfesijas vadības atļauja un kurš būs ierakstīts Tieslietu ministrijai iesniegtajā sarakstā.
Ar grozījumiem Bāriņtiesu likumā plāno stiprināt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu
Lai uzlabotu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 23.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Bāriņtiesu likumā.
Ar grozījumiem iecerēts pārskatīt bāriņtiesas kompetences robežas bērnu un aizgādnībā esošo personu interešu un tiesību nodrošināšanā, precizēt prasības bāriņtiesas darbinieku pieņemšanai darbā, kā arī ar amata ieņemšanu saistītos ierobežojumus. Tāpat plānots ieviest vienotu bāriņtiesas amatpersonu darba izpildes novērtēšanas sistēmu.
Komisija turpinās rūpīgi strādāt pie likumprojekta pilnveides pirms turpmākajiem lasījumiem, lai rastu labāko risinājumu bāriņtiesas darbības stiprināšanai, sacīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, aicinot ar jomu saistītās institūcijas iesniegt priekšlikumus un dalīties ar informāciju.
