Juridiskā komisija izskatīšanai parlamentā virza Saeimas kārtības ruļļa grozījumus
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 8.februārī, lēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Saeimas kārtības rullī. Iepriekš tie skatīti Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijā.
Ar grozījumiem cita starpā iecerēts precizēt kārtību kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, tostarp likumā nostiprinot, ka Saeimas piekrišana nepieciešama arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana uzsākta pirms Saeimas locekļa pilnvaru apstiprināšanas.
Komisija virza izskatīšanai Saeimā lēmumprojektu „Par Ingas Vilkas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Komisija šodien, 1.februārī, lēma izskatīšanai Saeimā virzīt lēmumprojektu „Par Ingas Vilkas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Ingu Vilku atkārtotam četru gadu termiņam Valsts kontroles padomes locekles amatā ieteica Valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Atbilstoši Valsts kontroles likuma 27.pantam Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem.
Valsts kontroles padomes locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Juridiskā komisija atbalsta Kristīnes Saulītes kandidatūru CVK priekšsēdētājas amatam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 25.janvārī, lēma izskatīšanai parlamentā virzīt lēmuma projektus par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja un komisijas locekļu ievēlēšanu.
CVK priekšsēdētājas amatam ir izvirzīta bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāja Kristīne Saulīte. Juridiskā komisija pārrunāja K.Saulītes līdzšinējo darba pieredzi, kā arī redzējumu par CVK turpmāko attīstību un dialoga stiprināšanu ar sabiedrību. Deputāti lēma atbalstīt K.Saulītes kandidatūru CVK priekšsēdētājas amatam.
Šodien, 18.janvārī, komisija skatīja jautājumu Par e-lietas sistēmas darbību tiesās.
Juridiskā komisija šodien, 18.janvārī, izskatīja jautājumu Par E-lietas sistēmas darbību tiesās.
No 2021.gada 1.decembra, lai veicinātu dokumentu elektronisku apriti, paredzēta visu tiesā iesniegto dokumentu digitalizācija, kuru mērķis ir nodrošināt e-lietas jeb elektronizētu tiesvedības procesu pakāpenisku ieviešanu civilprocesā, administratīvajā procesā un kriminālprocesā.
Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas pārstāvji informēja komisijas deputātus par aktualitātēm e-platformas ieviešanā. Savukārt par praktisku darbu e-lietas platformā, darba organizācijas progresu tiesā un prokuratūrā deputāti uzklausīja Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāju A.Strupišu, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāju I.Siliņeviču, Latgales tiesu apgabala tiesnesi A.Zuti un Ģenerālprokuratūras virsprokuroru A.Mickeviču.
Juridiskā komisija plāno tuvākajā laikā turpināt diskusiju par minēto aktualitāti.
Komisijas izbraukuma sēde Valsts probācijas dienestā
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.janvārī, izbraukuma sēdē apmeklējot Valsts probācijas dienestu un tiekoties ar tā vadību, pauda atzinību par dienesta darbu.
“Mūsu sabiedrības priekšstati ir mainījušies, un vairums saprot, ka cietums nav nekāda panaceja,” pauda komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. “Būtiski ir vērtēt motīvus, kāpēc katrs konkrētais cilvēks ir izdarījis pārkāpumu, un strādāt pie tā, lai tas neatkārtotos,” sacīja komisijas priekšsēdētājs, akcentējot, ka Probācijas dienests godprātīgi pilda šos savā kompetencē esošos uzdevumus.
Probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius deputātus iepazīstināja ar dienesta struktūru, kompetencēm un darba metodēm. Kā atzīmēja I.Jurevičius, pērn decembrī dienestam ir bijuši vairāk nekā 7100 klientu, no kuriem 99 procenti ir ievērojuši probācijas nosacījumus. Kopumā 2022.gadā dienestam bijuši 16700 klientu.
Deputāti un Probācijas dienesta darbinieki pārrunāja arī izaicinājumus, ar kuriem dienests saskaras ikdienā. Tostarp īpaši akcentēts darbs ar personām, kuras notiesātas par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Saeima pērn pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles. Līdz ar pieņemtajām likuma izmaiņām paplašināta arī Probācijas dienesta kompetence.
Tāpat sēdes dalībnieki pievērsās jautājumam par dienesta darbu ar bērniem un jauniešiem vecumā no 11 līdz 25 gadiem. Pērn dienesta klientu lokā bijis vairāk nekā 4000 šādu personu. Pārrunāta gan atbilstošu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas pakalpojumu piesaiste, gan darbs ar bērnu likumiskajiem pārstāvjiem.
Izbraukuma sēdē klātesošie sprieda arī par Probācijas dienesta darbinieku atalgojumu un drošību, kā arī nepieciešamajiem līdzekļiem dienesta cilvēkresursu stiprināšanai. Tāpat pārrunāti rīki notiesāto personu finanšu pratības stiprināšanai un resocializācijai.
Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, kas darbojas kopš 2003.gada. Tas izveidots, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesībaizsardzības iestāžu darbu.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720305317819/with/52633116638/
Saeimas Preses dienests
Vairāk rakstu...