Komisija 9.maijā skatīs jautājumus, kas saistīti ar personas tiesībām uz efektīvu aizsardzību pret vardarbību
Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos izskanēja satraucoša ziņa par sievietes slepkavību Jēkabpilī, ko pastrādājis viņas bijušais vīrs, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudējis un to vajājis. Turklāt par vardarbību regulāri esot ziņots policijai, bet sieviete no valsts puses netika pasargāta.
Ņemot vērā izskanējušo informāciju, komisijas vadītājs A.Judins norāda, ka pret vardarbību nedrīkst izrādīt iecietību. Turklāt normatīvajos aktos jau šobrīd iestrādāti vairāki instrumenti, kuru mērķis ir gan reaģēt uz vardarbību, gan novērst to. Līdz ar to svarīgi ir izvērtēt, vai likumos iestrādātie instrumenti tiek pareizi piemēroti praksē un vai tie ir efektīgi.
Komisija ieplānojusi 9.maijā komisijas sēdē skatīt jautājumus, kas saistīti ar personas tiesībām uz efektīvu aizsardzību pret vardarbību.
Komisija uz sēdi aicinās pārstāvjus no Valsts policijas, prokuratūras, Tieslietu ministrijas, tiesu varas un citus krimināltiesību ekspertus.
Plāno precizēt paternitātes apstrīdēšanas termiņu (19.04.2023.)
Komisija trešdien, 19.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas izstrādātos grozījumus Civillikumā, ar kuriem plānots precizēt termiņu, kādā persona var tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu.
Šobrīd likums paredz, ka bērns var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas. “Pašlaik likums ierobežo iespēju rīkoties tiem cilvēkiem, kas par saviem bioloģiskajiem vecākiem uzzina pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas. Tiesā prasība par paternitātes noteikšanu ar bioloģiskajiem vecākiem var tikt noraidīta, pamatojoties uz spēkā esošo likuma normu. Tas nav taisnīgi un tāpēc ir nepieciešamas izmaiņas,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, atzīmējot, ka spēkā esošās normas pamatā ir vēsturiski apsvērumi, kas mūsdienās vairs nav aktuāli.
Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, ka bērns, kurš sasniedzis pilngadību, paternitātes pieņēmumu varēs apstrīdēt tiesā divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ir uzzinājis par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.
Lai grozījumi Civillikumā un saistītie grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” stātos spēkā, par tiem vēl trīs lasījumos jālemj Saeimai. Komisija lūgs Saeimu skatīt grozījumus pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā, informēja A.Judins.
Saeimas Preses dienests
Juridiskās komisijas un Satversmes tiesas divpusējā tikšanās
Komisija šodien, 18. aprīlī, viesojās Satversmes tiesā, kur tikšanās laikā ar Satversmes tiesas tiesnešiem tika pārrunāti jautājumi par sadarbību Latvijas iedzīvotāju pamattiesību aizsardzības nodrošināšanā un labas likumdošanas principa konkretizācijas attīstībā, kā arī par iespējamiem Satversmes tiesas likuma grozījumiem tuvākajā nākotnē. Tāpat tikšanās laikā pārrunāja efektīva likumdošanas procesa aspektus, normu vispusīgu izvērtēšanu un apspriešanu plašā ekspertu lokā. Tika pārrunāti arī jautājumi par tiesību normu samērojamību ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
Satversmes tiesa aktualizēja jautājumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību un personu tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību.
Satversmes tiesa vērsa uzmanību uz regulējuma neesamību saistībā ar strīdu izšķiršanu konstitucionālā valsts varas orgāna vai tā daļas kompetences aizskāruma gadījumos.
Komisija skata jautājumu par nepilngadīgo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem
Juridiskā komisija, izskatot jautājumu – nepilngadīgo atbildība par administratīvajiem sodiem, uzklausīja Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas pārstāvju un nozares ekspertu redzējumu par atteikšanos no bērnu administratīvās sodīšanas un koncentrēšanos uz bērnu interešu un vajadzību savlaicīgu izvērtējumu, kā arī atbilstošu preventīvu pasākumu organizēšanu.
Komisija deleģē pārstāvi Latvijas tiesneša Eiropas Cilvēktiesību tiesā amatu atlases komisijā
Juridiskā komisija deleģē Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētaju Inesi Kalniņu dalībai Latvijas tiesneša Eiropas Cilvēktiesību tiesā amatu atlases komisijā, kurā izvērtēs pretendentu atbilstību Tiesas tiesneša amatam.
Vairāk rakstu...