Jaunumi
Komisija pirms otrā lasījuma skatīs likumprojektu, kas paredz palielināt maksimālo naudas soda apmēru fiziskajām vai juridiskajām personām par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā
Komisija otrdien, 15. aprīlī, pirms otrā lasījuma skatīs likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” (Nr.903/Lp14), kas paredz palielināt maksimālo naudas soda apmēru fiziskajām vai juridiskajām personām par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā. Likumprojekts paredz iespēju likumos īpaši paredzētos gadījumos par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā paredzēt lielāku maksimālo naudas soda apmēru nekā tas pašlaik noteikts Administratīvās atbildības likuma 16. panta ceturtajā daļā. Paredzēts, ka par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā kā maksimālo naudas sodu fiziskajām personām var piemērot 2000 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām 6000 naudas soda vienību.
Likumprojekts saistīts ar Saeimā 2025. gada 3. aprīlī pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr.900/Lp14), ar kuru palielināti administratīvās atbildības soda apmēri par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu fiziskajām vai juridiskajām personām.
Uz otro lasījumu likumprojektam priekšlikumi netika iesniegti.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2025. gada 20. maijā.
Ar likumprojektu var iepazīties šeit: https://ej.uz/Likumprojekts_903_Lp14
Par bēgšanu no policijas transportlīdzekļu vadītājiem plāno noteikt kriminālatbildību
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz noteikt kriminālatbildību transportlīdzekļu vadītājiem par agresīvu braukšanu pēc tam, kad kompetentas institūcijas amatpersona atkārtoti pieprasījusi apturēt transportlīdzekli, jeb par bēgšanu.
“Bēgšana, kas izpaužas kā agresīva braukšana, apdraud ne vien paša transportlīdzekļa vadītāja un pasažieru, bet arī citu ceļu satiksmes dalībnieku un gājēju veselību un dzīvību. Ir grūti vai pat neiespējami paredzēt agresīvā transportlīdzekļa vadītāja kustības trajektoriju un novērst smagu seku iestāšanos,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, uzsverot, ka galvenais šo grozījumu uzdevums ir atturēt transportlīdzekļa vadītājus no šiem pārkāpumiem un pasargāt sabiedrību.
Komisijā vērtē tiesnešu amata kandidātus
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 60. panta pirmo daļu un pamatojoties uz Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijas 2025. gada 6. februāra protokollēmumu, iesniegusi Saeimā priekšlikumu iecelt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā šādus tiesneša amata kandidātus: Aldi Alliku, Andru Audzi, Madaru Lapu-Kleinbergu, Artu Puriņu un Zandu Staru.
Saeima š.g. 3. aprīlī lems par tiesneša amata kandidātes Madaras Lapas-Kleinbergas iecelšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā ar 2025. gada 7. aprīli.
Tieslietu ministres priekšlikums un tiesneša amata kandidātu dzīves un darba apraksts (Europass Curriculum Vitae) šeit.
Komisija skatīs likumprojektu ar kuru plānots palielināt maksimālo naudas soda apmēru fiziskajām vai juridiskajām par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā
Komisija otrdien, 1.aprīlī, skatīs Tieslietu ministrijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, kurā ietverts grozījums palielināt maksimālo naudas soda apmēru fiziskajām vai juridiskajām par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā. Likumprojekts paredz iespēju likumos īpaši paredzētos gadījumos par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā paredzēt lielāku maksimālo naudas soda apmēru nekā tas pašlaik noteikts Administratīvās atbildības likuma 16. panta ceturtajā daļā. Paredzēts, ka par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā kā maksimālo naudas sodu fiziskajām personām var piemērot 2000 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām 6000 naudas soda vienību.
Likumprojekts sagatavots, ņemot vērā Saeimas Ārlietu komisijā 2025. gada 27. marta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Reģ. Nr.834/Lp14), ar kuru palielināti administratīvās atbildības soda apmēri par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu fiziskajām vai juridiskajām personām. Tādēļ nepieciešams veikt attiecīgu grozījumu Administratīvās atbildības likumā, lai tiesību sistēmā salāgotu iespējamību piemērot precizētajā likumprojektā paredzētos naudas sodus.
Ar likumprojektu var iepazīties šeit: https://ej.uz/Likumprojekts_AAL_01_04_2025
Par bēgšanu no policijas transportlīdzekļu vadītājiem plāno noteikt kriminālatbildību
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 19.martā, pirms otrā lasījuma Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz noteikt kriminālatbildību transportlīdzekļu vadītājiem par agresīvu braukšanu pēc tam, kad kompetentas institūcijas amatpersona atkārtoti pieprasījusi apturēt transportlīdzekli, jeb par bēgšanu.
“Bēgšana, kas izpaužas kā agresīva braukšana, apdraud ne vien paša transportlīdzekļa vadītāja un pasažieru, bet arī citu ceļu satiksmes dalībnieku un gājēju veselību un dzīvību. Ir grūti vai pat neiespējami paredzēt agresīvā transportlīdzekļa vadītāja kustības trajektoriju un novērst smagu seku iestāšanos,” pauž Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, uzsverot, ka galvenais šo grozījumu uzdevums ir atturēt transportlīdzekļa vadītājus no šiem pārkāpumiem un pasargāt sabiedrību.
Plānots, ka transportlīdzekļa vadītāju sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.
Patlaban gan par agresīvu braukšanu, gan nepakļaušanos personas, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli ir noteikta administratīvā atbildība. Šo divu pārkāpumu kombinācija ir ar lielāku kaitīgumu, un par to nepieciešams paredzēt kriminālatbildību, atzīmē A.Judins.
Vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikumā un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” komisijas deputāti pirms otrā lasījuma parlamentā atbalstīja priekšlikumus, kas paredz pilnveidot atbildību par ANO, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai Latvijas nacionālo sankciju pārkāpšanu.
Tāpat ar grozījumiem iecerēts atbilstoši mūsdienu praktiskajai situācijai pilnveidot regulējumu par neatļautu vielu un priekšmetu ienešanu, nodošanu un glabāšanu īslaicīgās aizturēšanas un ieslodzījuma vietā. Tostarp par neatļautu priekšmetu nodošanu (korespondence, nauda, pārtika u.c.) brīvības atņemšanas soda maksimālo termiņu plānots palielināt no viena uz diviem gadiem. Tāpat iecerēts likumu papildināt, nosakot kriminālatbildību par neatļautu saziņas līdzekļu nodošanu, paredzot par to brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Lai grozījumi stātos spēkā, tas vēl divos lasījumos jāizvērtē Saeimā.
Saeimas Preses dienests
