Jaunumi
Komisijas 2024. gada 29. maja sēdē izskatītītie likumprojekti
Komisija 2024. gada 29. maija sēdē otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.382/Lp14). Likumprojektu izstrādāja un Saeimā iesniedza Tieslietu ministrija ar mērķi pārskatīt Civilprocesa likumā noteiktos ieturējumu apmērus no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem piespiedu izpildes procesā, lai veicinātu parādnieku motivāciju gūt ienākumus un novērstu interesi daļu no ienākumiem saņemt neoficiāli. Tieslietu ministrija norādīja, ka vienlaikus, veicot šāda veida izmaiņas, ir būtiski, lai netiktu aizskartas piedzinēju tiesības uz savu prasījumu apmierinājumu. Tiesas nolēmuma pienācīgas un savlaicīgas izpildes nodrošināšana ir būtiska un neatņemama daļa no personas tiesībām aizstāvēt tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā. Valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu piespiedu izpildes procesu, kurā tiek ņemtas vērā gan kreditora tiesības saņemt tiesas nolēmuma izpildi, gan parādnieka pienākums to nodrošināt, vienlaikus radot iespēju parādniekam paturēt noteiktu ienākumu daļu pamatvajadzību apmierināšanai.
Tieslietu ministrija, izstrādājot likumprojektu, aicināja nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas uz atkārtotu diskusiju (pirmā diskusija notika pirms likumprojekta pieņemšanas Saeimā pirmajā lasījumā) un lūdza tās sniegt viedokli par nepieciešamajām izmaiņām likumprojektā. Priekšlikumus par izmaiņām likumprojektā sniedza Latvijas Darba devēju konfederācija, Finanšu nozares asociācija, kā arī Latvijas Kredītņēmēju asociācija. Pamatojoties uz saņemtajiem viedokļiem, Tieslietu ministrija sagatavoja salīdzinošu pārskatu par šiem risinājumiem un lūdza gan minēto organizāciju, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Tiesībsarga biroja un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes viedokli.
Plāno pastiprināt sodu par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar vardarbību, kā arī cietsirdību pret dzīvniekiem
Sodu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem plānots noteikt bargāku. To paredz Saeimas Juridiskajā komisijā otrdien, 28.maijā, trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi. Tāpat ar grozījumiem iecerēts pastiprināt sodu par virkni citu noziedzīgu nodarījumu, tostarp braukšanu reibumā, citas personas identitātes izmantošanu, izvairīšanos no mobilizācijas, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību.
Plānots, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, kā arī par dzīvnieka spīdzināšanu, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem (šobrīd – trīs gadiem), īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem (šobrīd – trīs gadiem). Izmaiņas rosinātas, izvērtējot vairāk nekā 31 tūkstoša pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām”.
Kā atzīmē likumprojekta autori, īpaši kaitīga un nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem atzīstama gadījumos, kad tā tiek izdarīta publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē. Par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem paredzēts pastiprināt maksimālo brīvības atņemšanas laiku, iepriekš noteikto piecu gadu vietā nosakot sešus gadus. Minētajos gadījumos ir paredzēts atteikties no iespējas pārkāpējiem piemērot tādu pamatsodu kā sabiedriskais darbs un naudas sods.
Plāno pastiprināt atbildību par nelikumīgu partiju finansēšanu
Lai novērstu politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, kas izkropļo godīgas konkurences principus starp politiskajām partijām, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 30.aprīlī, lēma izskatīšanai parlamentā virzīt grozījumus Krimināllikumā. Ar grozījumiem iecerēts samazināt nelikumīgā finansējuma slieksni, no kura iestājas kriminālatbildība.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, gadījumos, kad politiskās partijas iesaistītas nelikumīga finansējuma saņemšanā, tas mazina sabiedrības uzticēšanos politiskajai sistēmai kopumā.
Plānots, ka kriminālatbildība iestāsies, ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība būs nelikumīgi finansēta ievērojamā apmērā, proti, ne mazākā apmērā kā desmit minimālo mēnešalgu kopsumma (šobrīd – septiņi tūkstoši eiro). Līdz šim kriminālatbildību paredzēja no liela apmēra – 50 minimālo mēnešalgu kopsummas (pašlaik – 35 tūkstoši eiro).
Juridiskā komisija lūgs likumprojektu iekļaut šīs nedēļās Saeimas sēdē un skatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāatbalsta Saeimai trīs lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Juridiskā komisija: lai aizsargātu vardarbībā cietušo personu, varmākam varēs piemērot elektronisko uzraudzību
Lai mazinātu vardarbību ģimenē un veicinātu sabiedrības drošību kopumā, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 10.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka varmācīgajai personai varēs piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību.
Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu brīvu pārvietošanos. Lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie ķermeņa piestiprina elektronisku ierīci, kas ļauj kontrolēt personas atrašanos noteiktā vietā un laikā.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests, ierobežojumu ievērošanas kontrolei varēs piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci. Tāpat paredzēts noteikt, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.
Drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību gadā vidēji varētu piemērot 400 aizdomās turētām vai apsūdzētām personām, pauž likumprojekta autori.
Paredzēts, ka drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību veiks Valsts policija. Savukārt, lai noteiktu kārtību, kādā minētā uzraudzība tiek veikta, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Plāno noteikt kriminālatbildību par mēģinājumu ar dziļviltojuma tehnoloģiju palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus
Lai noteiktu kriminālatbildību par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju jeb tā dēvētā “deep fake” palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus un nodrošinātu vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā.
Vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt godīgu un brīvu vēlēšanu norises būtisks priekšnosacījums ir taisnīgs priekšvēlēšanu kampaņas regulējums, atzīmē likumprojekta autori.
