Jaunumi
Komisija uzklausa Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto. Ziņojums Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai”
Šodien, 15.oktobrī, Valsts valodas dienā, Juridiskā komisija un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopsēdē uzklausīja Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto. Ziņojums Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai”.
Komisija bija atbildīga par Saeimas deputātu iesniegto grozījumu Saeimas kārtības rullī virzību, kas paredz nodrošināt pastāvīgu un pārskatāmu valsts valodas stiprināšanas politikas uzraudzību. Likums paredz, ka valsts valodas ilgtspējas nodrošināšanai Ministru kabinets reizi divos gados līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.
Komisija jau informēja, ka 2024. gada 8. oktobra sēdē tika izskatīta 4. maija Deklarācijas kluba vēstule par latviešu valodas statusa nostiprināšanu un ka komisijas deputāti bija vienisprātis – valsts valodas statuss ir jānostiprina.
Komisijas deputāti viesojas Tieslietu akadēmijā
Foto: V.K.Bērziņš/Saeima
2025. gada 8. oktobrī Saeimas Juridiskā komisija viesojās Tieslietu akadēmijā, lai iepazītos ar tās darbību un mērķiem. Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzsvēra Tieslietu akadēmijas nozīmīgo lomu tiesu sistēmas stiprināšanā un pateicās par ieguldīto darbu mācību vides izveidē.
Tieslietu akadēmijas direktore Laila Jurcēna informēja par paveikto un turpmākajiem plāniem, tostarp par 17. oktobrī gaidāmo akadēmijas atklāšanas pasākumu un plānoto paneļdiskusiju, kādu tiesnesi un prokuroru vēlas redzēt nākotnē. Viņa norādīja, ka akadēmijā notiek intensīvas mācības, kurās piedalās tiesneši, prokurori, un daudz tiek strādāts pie mācību satura un metodoloģijas izveides, attīstot interaktīvu un praktisku pieeju. Tāpat L. Jurcēna informēja par sadarbību ar Eiropas Tieslietu mācību tīklu un Eiropas Tiesību akadēmiju, kā arī par gaidāmo projektu “Eiropas Savienības tiesību mēnesis”, kura ietvaros nākamā gada sākumā sešas nedēļas Latvijā viesosies Eiropas Savienības Tiesas tiesneši un ģenerālprokurori, un plānots uz šīm mācībām aicināt ne tikai Latvijas tiesnešus un prokurorus, bet arī Lietuvas un Igaunijas tiesnešus, uzsverot, ka tiesiskumam nav robežu un tā ir katra interese, lai tiesiskums būtu visā plašajā telpā.
Ar jaunu likumu plāno regulēt Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības
Lai sakārtotu Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības, nodrošinot sadraudzes garīdzniekiem tiesības ar juridisku spēku reģistrēt laulības, kā arī risinot citus ar reliģiskās organizācijas darbību saistītus jautājumus, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 1.oktobrī, izskatīšanai trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja Latvijas Dievturu sadraudzes likuma projektu.
Lai stiprinātu reliģiskās līdztiesības brīvību, izstrādātais likumprojekts piešķirs tiesības sadraudzes svētniekiem juridiski reģistrēt laulību. Saeima 2023.gadā pieņēma grozījumus, kas paredz, ka tiesības noslēgt laulību ar juridisku spēku pie dievturu konfesijas garīdznieka stāsies spēkā vienlaikus ar atsevišķu likumu par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju. Paredzēts, ka pēc likuma spēkā stāšanās laulības varēs noslēgt pie tāda dievturu garīdznieka, kuram būs konfesijas vadības atļauja un kurš būs ierakstīts Tieslietu ministrijai iesniegtajā sarakstā.
Ar grozījumiem Bāriņtiesu likumā plāno stiprināt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu
Lai uzlabotu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 23.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Bāriņtiesu likumā.
Ar grozījumiem iecerēts pārskatīt bāriņtiesas kompetences robežas bērnu un aizgādnībā esošo personu interešu un tiesību nodrošināšanā, precizēt prasības bāriņtiesas darbinieku pieņemšanai darbā, kā arī ar amata ieņemšanu saistītos ierobežojumus. Tāpat plānots ieviest vienotu bāriņtiesas amatpersonu darba izpildes novērtēšanas sistēmu.
Komisija turpinās rūpīgi strādāt pie likumprojekta pilnveides pirms turpmākajiem lasījumiem, lai rastu labāko risinājumu bāriņtiesas darbības stiprināšanai, sacīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, aicinot ar jomu saistītās institūcijas iesniegt priekšlikumus un dalīties ar informāciju.
Komisijas izbraukuma sēde Centrā MARTA
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Juridiskā komisija 2025. gada 17. septembrī izbraukuma sēdē viesojās Centrā MARTA. Centra vadītāja Iluta Lāce un Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite dalījās ar centra pieredzi, darbā iegūtajām atziņām un iespējamiem prevencijas pasākumiem vardarbības mazināšanā Latvijā.
Sēdē tika plaši apspriests Centra MARTA paveiktais un aktuālie izaicinājumi. Organizācija šogad atzīmē 25 gadu darbību, kas sākusies ar vispārīgu sieviešu atbalstu un pāraugusi par līderi vardarbības un cilvēku tirdzniecības ierobežošanā. Kā svarīga mērķu sasniegšanā tika izcelta vienotas izpratnes nozīme par to, kas ir vardarbība, kas ir ar dzimumiem saistītā vardarbība, cilvēku tirdzniecība. Tāpat kā svarīga rezultāta panākšanā tika minēta starpinstitucionālā sadarbība un likumdevēja iesaiste, lai vardarbība ģimenē un intīmo partneru starpā tiktu uztverta nopietni, kas ir veicinājis to, ka arvien vairāk sieviešu (un ne tikai) Latvijā vēršas pēc palīdzības.
