Jaunumi

Komisijas darba kārtība 2025. gada 10. septembrī

Komisija rīt, 10. septembrī, pirms pirmā lasījuma skatīs Ministru kabineta iesniegtos, savstarpēji saistītos likumprojektus “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.985/Lp14) un “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr.986/Lp14).

Likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr.986/Lp14) (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir sekmēt vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem noslēgšanu bezstrīdus procesā, piešķirot šai vienošanās saistošu spēku un nodrošinot tās tiešas izpildāmības iespēju bez nepieciešamības vērsties tiesā, ja kāda no pusēm panākto vienošanos vēlāk tomēr nepilda. 

Likumprojekts notariālā akta formu attiecina tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar bērna aprūpi. Jautājumu par mantas sadali puses joprojām varēs taisīt privātā kārtā vai notariālā akta veidā pēc sava ieskata.

Likumprojekts arī nodrošinās bērna prioritārās intereses un tiesības, jo nebūs nepieciešamības bērnu pakļaut neskaitāmām procesuālām darbībām, piemēram, pie vairākiem psihologiem.

Lasīt tālāk...

Komisija virza izskatīšanai Saeimā lēmumprojektu “Par Jāņa Rozenberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”

Komisija šodien, 9. septembrī, atbalstīja un lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmumprojektu “Par Jāņa Rozenberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Plānots, ka Saeima par lēmumprojektu balsos š.g. 18. septembrī.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja A. Kovaļevska, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 62. pantu un Senāta Krimināllietu departamenta š.g. 18. jūnija senatoru kopsapulces atzinumu par Jāņa Rozenberga atbilstību Augstākās tiesas senatora amatam, iesniedza Saeimā priekšlikumu par Jāņa Rozenberga apstiprināšanu Augtākās tiesas senatora amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts Jānis Rozenbergs 2001. gadā ieguvis jurista kvalifikāciju, 2002. gadā – sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, bet 2013. gadā – tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās Latvijas Universitātē. Kopš 2022. gada viņš ir docents Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. J. Rozenbergs 20 gadus strādājis kā zvērināts advokāts. Kopš 2002. gada viņš regulāri publicē zinātniskus darbus un uzstājas konferencēs ar referātiem.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja v.i. priekšlikums un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta dzīves un darba apraksts (Europass Curriculum Vitae) pieejams šeit.

Komisija skatīs likumprojektu, kas paredz nodrošināt privātpersonām taisnīgu un efektīvu kaitējuma atlīdzināšanu, un turpinās darbu pie Latvijas Dievturu sadraudzes likuma

Komisija rīt, 9. septembrī, pirms pirmā lasījuma skatīs likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā” (Nr. 1019/Lp14).

Likumprojekts paredz precizēt un paplašināt tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu privātpersonām taisnīgu un efektīvu kaitējuma atlīdzināšanu gadījumos, kad tas radies publisko tiesību juridisko personu prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, tostarp arī pirms to oficiālas uzsākšanas. Likumprojekts nosaka skaidrākus tiesiskos pamatus, kad privātpersonai pienākas kaitējuma atlīdzinājums (piemēram, attaisnojoša sprieduma, reabilitējošu apstākļu vai prettiesiskas rīcības gadījumos), kā arī precizē noteikumus par nepamatotu rīcību un līdzatbildību, ja persona pati veicinājusi kaitējuma rašanos. Grozījumi paredz plašāku izdevumu atlīdzināšanu, īpaši juridiskās palīdzības izmaksām, tostarp pārsniedzot valsts noteiktos apmērus, ja tas objektīvi nepieciešams, kā arī nosaka iespēju par atsevišķiem gadījumiem atlīdzību aizstāt ar rakstveida atvainošanos. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā.

Tāpat Komisija turpinās darbu ar likumprojektu “Latvijas Dievturu sadraudzes likums” (Nr. 976/Lp14) , kurā iesniegti seši priekšlikumi, pirms otrā lasījuma.

Saskaņā ar Saeimā 2023. gada 7. septembrī pieņemto grozījumu Civillikuma 51. pantā, Latvijas Dievturu sadraudzes (turpmāk arī – Sadraudze) svētniekiem līdz šim nav tiesības juridiski reģistrēt laulību. 

Likumprojekta izstrādei (sk. sākotnēji izstrādāto likumprojektu Nr.886/Lp14)  Komisija aicināja Tieslietu ministrijas darba grupu organizēt atsevišķa likuma par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju. 

Projekta izstrādē un tā saskaņošanā atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu regulējumam piedalījās: Latvijas Dievturu sadraudze, Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Finanšu ministrija, Aizsardzības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta, konsultējoties ar dievturu kopienas pārstāvjiem.

Izstrādātā likumprojekta mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību. Likumprojekta 2. pantā noteiktais likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam, ievērojot dievturības kā Latvijā tradicionālas reliģijas un to pārstāvošās Sadraudzes ilgstošu pastāvēšanu Latvijā, tās uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, kopjot latviešu valodu, tradīcijas un uzturot tautas garīgo mantojumu, regulēt valsts un Sadraudzes tiesiskās attiecības, kā arī noteikt valsts un Sadraudzes kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.

Likumprojekta 6. pants paredz piešķirt Sadraudzes svētniekiem, kuriem Sadraudze devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo Sadraudzes svētnieku sarakstā, tiesības salaulāt personas ar juridisku spēku.

Likumprojektā ietverts arī tiesisks regulējums: 

* Sadraudzes kapelānu darbībai vietās, kur atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe; 

* nosakot, ka Sadraudzi attiecībās ar valsti pārstāv tās vadītājs (dižvadonis), kā arī ietverts regulējums par Sadraudzes īpašuma aspektiem, kam ir nozīme publiskajā telpā; 

* lai nodrošinātu līdzvērtīgas tiesības uz reliģijas brīvību militārā dienestā esošajām personām, saņemot Sadraudzes svētnieku garīgo aprūpi un piedalīties Sadraudzes reliģiskajā darbībā;

* par Sadraudzes un tās darbinieku savstarpējo attiecību tiesiskajiem aspektiem; 

* atrunājot Sadraudzes autonomās tiesībās noteikt izglītības saturu un norisi tās dibinātajās un vadītajās iestādēs.

Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam, piešķirot šādu iespēju arī Valsts prezidentam.

Sākotnējos grozījumus Tiesībsarga likumā Saeimai iesniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un komisija vairākās sēdēs vienojās par likumprojektā nepieciešamajām izmaiņām, izstrādājot alternatīvu.

Likumprojekta mērķis ir veicināt profesionāla un institucionāli neitrāla kandidāta atlasi, tādējādi stiprinot cilvēktiesību aizsardzības institucionālo kvalitāti un sabiedrības uzticību tiesībsarga institūtam. Līdz šim tiesības izvirzīt kandidātu bija tikai ne mazāk kā desmit Saeimas deputātiem. Likumprojekts šādas tiesības paredzētu arī Valsts prezidentam.

Anotācijā uzsvērts, ka šāda pieeja atbilst Satversmei un konstitucionālajai praksei, stiprinot varas dalīšanas un institūciju līdzsvara principus. Valsts prezidenta kā politiski neitrālas amatpersonas līdzdalība kandidātu izvirzīšanā nodrošinātu atvērtāku un līdzsvarotāku procedūru, profesionālāku kandidātu atlasi un augstāku sabiedrības uzticību, pauž grozījumu autori.

Tāpat ar grozījumiem iecerēts pagarināt laiku, kurā deputāti var izvērtēt iesniegtās kandidatūras. Šobrīd likumā ir noteikts, ka iesniegums par tiesībsarga amata kandidātu iesniedzams Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 40 dienas pirms esošā tiesībsarga pilnvaru termiņa beigām. Likumprojekts paredz, ka iesniegumu iesniegs ne vēlāk kā 60 dienas pirms tiesībsarga pilnvaru termiņa beigām. Plānots, ka tas palīdzēs pieņemt izsvērtus un atbildīgus lēmumus, kā arī nodrošinās opozīcijas un pie frakcijām nepiederošo deputātu līdzdalību, paredz likumprojekts.

Grozījumi vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Saeimas Preses dienests

Juridiskā komisija: lai piemērotu atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt

Lai stiprinātu iespēju pasargāt cietušos no vajāšanas, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18.jūnijā, lēma sagatavot vēstuli atbildīgajām institūcijām, uzsverot, ka, piemērojot atbildību par vajāšanu, nav pamata pieprasīt, lai personas rīcībai būtu bijis īpašs nolūks – iedvest bailes.

“Mums ir jāaizsargā ikviens cilvēks, kura miers un drošības sajūta tiek traucēta ilgstoši un atkārtoti – neatkarīgi no tā, vai vainīgā persona savus nolūkus dēvē par simpātiju izrādīšanu vai vēlmi atjaunot attiecības,” iepriekš norādījis komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas deputāti, vairākās sēdēs spriežot par vajāšanas jēdzienu krimināltiesībās, secinājuši, ka pašreizējā tiesu prakse un likuma interpretācijas atšķiras.

Krimināllikums paredz atbildību par vajāšanu – vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu vai nevēlamu saziņu, ja upurim ir bijis pamats baidīties par sevi vai saviem tuviniekiem. Likums nenosaka, ka šādam noziedzīgam nodarījumam jābūt izdarītam ar speciālu nolūku, piemēram, lai iebiedētu cietušo, atzīmē A.Judins.

Tomēr tiesu praksē, tostarp Augstākās tiesas spriedumā, balstoties uz likumprojekta anotāciju, nostiprinājusies šaurāka interpretācija, kriminālatbildību piemērojot tad, ja ir pierādāms, ka persona rīkojusies ar mērķi iedvest bailes.

Saeimas Preses dienests