Jaunumi
Virza grozījumus Operatīvās darbības likumā efektīvākai karteļu apkarošanai
Otrdien, 10.martā, Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Operatīvās darbības likumā, kas precizē operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtās informācijas izmantošanas un nodošanas kārtību citos procesos. Tie nodrošinās efektīvāku cīņu pret karteļiem, kā arī paplašinās iespējas atklāt citus noziegumus.
“Karteļu vienošanās ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Šie grozījumi palīdzēs efektīvāk aizsargāt gan valsts ekonomiku, gan patērētāju intereses,” norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Grozījumi sagatavoti, reaģējot uz Augstākās tiesas Senāta spriedumu tā dēvētajā būvniecības uzņēmumu karteļa lietā, kurā tika secināts, ka pašreizējais Operatīvās darbības likuma regulējums neparedz iespēju operatīvās darbības laikā iegūtos sarunu noklausīšanās materiālus izmantot administratīvajā procesā konkurences tiesību pārkāpumu pierādīšanai.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt lielāku tiesisko skaidrību attiecībā uz operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtās informācijas nodošanu citām institūcijām sākotnēji neparedzētu mērķu sasniegšanai. Grozījumi paredz noteikt, ka šādu informāciju drīkst nodot citām institūcijām, ja tas nepieciešams būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzībai un ja nododamās informācijas apjoms un saturs nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās.
Likumprojekta izstrādātāji uzsver, ka operatīvās darbības gaitā nereti tiek iegūta arī tā sauktā blakus informācija, kas nav tieši saistīta ar sākotnējo operatīvās darbības mērķi, taču var būt būtiska citu pārkāpumu atklāšanai. Šādas informācijas nodošanas liegums citos procesos var apgrūtināt būtisku pārkāpumu atklāšanu, tostarp konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos.
Lai grozījumi stātos spēkā, tiem jāsaņem Saeimas atbalsts trijos lasījumos. Komisija lūgs šo likumprojektu iekļaut jau šīs nedēļas Saeimas sēdes darba kārtībā.
Saeimas Preses dienests
aeimas komisija trešajā lasījumā atbalsta sodus par intīmu materiālu izplatīšanu bez tajos redzamās personas piekrišanas
Lai stiprinātu cietušo aizsardzību, veicinātu drošāku un atbildīgāku digitālo vidi, kā arī sabiedrības informētību par tiesībām uz privātumu, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 10.martā, trešajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, ar kuriem nosaka kriminālatbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez tajos redzamās personas piekrišanas. Vienlaikus komisija rosina paaugstināt kriminālatbildības noilgumu dzimumnoziegumiem pret bērniem no 20 uz 35 gadiem.
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, nosakot kriminālatbildību par citas personas intīmu foto, video un citu līdzīgu materiālu izplatīšanu bez tās piekrišanas. Atbildība būs paredzēta arī gadījumos, kad šādi materiāli ir mākslīgi radīti vai pārveidoti, piemēram, izmantojot attēlu apstrādes programmas vai mākslīgā intelekta rīkus.
Par šāda nozieguma izdarīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu, paredz likumprojekts. Turklāt likumprojektā paredzēts, ka atbildība iestājas arī par draudiem izplatīt šādus materiālus. Savukārt gadījumos, kad ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem.
Lai plašāk aizsargātu cilvēktirdzniecības upuru tiesības, ar šiem grozījumiem paredzēts pastiprināt kriminālatbildību gadījumos, kad cilvēktirdzniecības upuris tiek iesaistīts pornogrāfijas izgatavošanā. Tāpat grozījumi paredz noteikt kriminālatbildību par apzinātu cilvēku tirdzniecībai pakļautas personas izmantošanu. Tādā veidā tiek paplašināts pie kriminālatbildības saucamo personu loks cilvēktirdzniecības gadījumos, proti, pie atbildības varēs saukt ne tikai cilvēktirdzniecības organizētājus un starpniekus, bet arī personas, kuras apzināti izmanto cilvēktirdzniecības upurus.
Tāpat plānots paaugstināt noilguma termiņu dzimumnoziegumiem pret bērniem, paredzot, ka šādos noziegumos noilgums iestājas 35 gadus pēc cietušā pilngadības sasniegšanas līdzšinējo 20 gadu vietā. Vienlaikus komisija atbalstīja, ka dzimumnoziegumiem, par kuriem paredzēts mūža ieslodzījums, tiesa par noilgumu var lemt, ja kopš cietušā pilngadības sasniegšanas pagājuši 40 gadi līdzšinējo 30 gadu vietā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tiem jāsaņem Saeimas atbalsts galīgajā lasījumā.
Saeimas Preses dienests
Noteiks bargāku sodu par uzbrukumu NMPD darbiniekam
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 10.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots noteikt, ka uzbrukums Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekam, kurš pilda dienesta pienākumus, tiks pielīdzināts uzbrukumam valsts amatpersonai.
Uzbrukums NMPD darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, tiks pielīdzināts uzbrukumam valsts amatpersonai
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzsver, ka uzbrukumi mediķiem diemžēl nav retums. “Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki ik dienu glābj cilvēku dzīvības, taču praksē viņiem nereti nākas saskarties ar agresiju un uzbrukumiem. Tas nav pieļaujami, tādēļ ar šiem grozījumiem stiprinām viņu aizsardzību,” norāda A.Judins.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt lielāku aizsardzību NMPD darbiniekiem, kuri ikdienā strādā paaugstināta riska apstākļos un nereti saskaras ar agresiju vai vardarbību no personu puses, kurām tiek sniegta palīdzība.
Grozījumi paredz, ka par uzbrukumu NMPD darbiniekam, ja tas izdarīts saistībā ar viņa dienesta pienākumu pildīšanu, personu varēs saukt pie kriminālatbildības tāpat kā par uzbrukumu valsts amatpersonai. Proti, par šādu noziegumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem paredzēts arī pastiprināt atbildību par pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts amatpersonu rīcību. Likumprojekts papildina Krimināllikumu ar jaunu pantu, nosakot kriminālatbildību gadījumos, kad valsts amatpersona pieņem neatļautus dāvinājumus vai citus labumus. Atbildība būs paredzēta situācijās, kad persona dod vai amatpersona pieņem labumus trīs minimālo mēnešalgu apmērā, zinot, ka attiecīgā iestāde pēdējo trīs gadu laikā dāvinātāja interesēs ir pieņēmusi kādu lēmumu.
Lai grozījumi stātos spēkā, tiem jāsaņem Saeimas atbalsts galīgajā lasījumā.
Saeimas Preses dienests
Komisija atbalsta grozījumus Kriminālprocesa likumā labticīga ieguvēja tiesību aizsardzības stiprināšanai
Komisija šodien, 4. martā, izskatīja, atbalstīja un iesniedza Saeimā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, ar kuru paredzēts papildināt Kriminālprocesa likuma 360. pantu, tādējādi stiprinot taisnīguma un samērīguma principu ievērošanu kriminālprocesā attiecībā uz labticīga ieguvēja tiesību aizsardzību.
Likumprojekts paredz papildināt panta pirmo daļu, nosakot, ka izņēmuma gadījumā tiesa, īpaši motivējot savu nolēmumu, var atstāt noziedzīgi iegūtu nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā, ja ar tā atdošanu cietušajam konkrētajā lietā nav iespējams panākt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu attiecībā uz trešo personu un ja īpašuma tiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā.
Grozījumu mērķis nav mainīt pamatprincipu, ka noziedzīgi iegūta manta atdodama cietušajam vai likumīgajam valdītājam, bet gan paredzēt tiesai iespēju izņēmuma, netipiskos gadījumos atkāpties no mehāniskas normas piemērošanas, ja tā radītu acīmredzami netaisnīgas un nesamērīgas sekas labticīgajam ieguvējam. Tiesa katrā konkrētajā lietā izvērtēs visu apstākļu kopumu un savu lēmumu pienācīgi pamatos, nodrošinot tā pārbaudāmību augstākā instancē.
Vienlaikus likumprojekts paredz izslēgt pārejas noteikumu normu, kas uzdeva izstrādāt atsevišķu regulējumu publiskā reģistrā reģistrētas mantas labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai. Tiek uzsvērts, ka labticīgā ieguvēja primārais tiesību aizsardzības līdzeklis ir zaudējumu piedziņa no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja civilprocesa kārtībā, un atbildībai par noziedzīga nodarījuma sekām jāgulstas uz tā izdarītāju, nevis valsts budžetu.
Likumprojekts stiprina tiesas lomu labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībā, veicinot privātpersonu tiesisko drošību un uzticēšanos īpašuma tiesību aizsardzības sistēmai. Elastīgāka un tiesību principos balstīta tiesas rīcības brīvība izņēmuma situācijās ļaus nodrošināt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, vienlaikus saglabājot vispārējo principu par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam un stiprinot Satversmē nostiprinātos tiesiskuma, taisnīguma un tiesu varas neatkarības principus.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam paredzēts noteikt- 2026. gada 16. martu.
Par konkurences pārkāpumiem sodīs ne tikai uzņēmumus, bet arī lēmumu pieņēmējus
Trešdien, 18.februārī, Saeimas Juridiskā komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, paredzot, ka turpmāk par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos pie atbildības varēs saukt ne tikai uzņēmumus, bet arī to amatpersonas, kuras lēmušas iesaistīties nelegālajās darbībās.
Likumprojekts paredz noteikt, ka par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos pie atbildības var tikt sauktas arī uzņēmumu amatpersonas, nevis tikai juridiskas personas, kā tas bijis līdz šim. Konkurences padome varēs piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt vadošus amatus uzņēmumos uz laiku no viena līdz trim gadiem, ja amatpersona bijusi tieši iesaistīta pārkāpumā vai zinājusi par to un nav rīkojusies, lai to novērstu.
“Šis ir solis pareizajā virzienā, jo ekonomiskos pārkāpumos nevar aprobežoties tikai ar naudas sodu uzņēmumam – jāatbild arī pretlikumīgo lēmumu pieņēmējiem. Tomēr darbs ir jāturpina, lai smagākos gadījumos varētu noteikt kriminālatbildību,” pēc komisijas sēdes pauda tās priekšsēdētājs Andrejs Judins. Vienlaikus A.Judins uzsvēra, ka nākamajos lasījumos būtu jāvērtē iespēja paplašināt soda apmēru, paredzot ne tikai aizliegumu ieņemt noteiktus amatus, bet arī naudas sodu.
Vienlaikus grozījumi paredz mehānismu, kas veicinās konkurences pārkāpumu atklāšanu - amatpersonas varēs izvairīties no sankcijām, ja tās sadarbojas ar Konkurences padomi un sniedz būtisku informāciju par pārkāpumu.
Tāpat likumprojekts precizē Konkurences padomes pilnvaras un nosaka kārtību padomes priekšsēdētāja un locekļu pienākumu izpildītāju iecelšanai, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību.
Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurences tiesību ievērošanu, aizsargāt publiskos finanšu līdzekļus un veicināt atbildīgu uzņēmumu pārvaldību.
Lai grozījumi stātos spēkā, jāsaņem Saeimas atbalsts trijos lasījumos.
Saeimas Preses dienests
