Jaunumi
Juridiskā komisija trešajā lasījumā skatīs likumprojektu, kas paredz atbildību par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu
Otrdien, 29. aprīlī, Komisija pirms trešā lasījuma skatīs likumprojektus – “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 832/Lp14) un “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 833/Lp14) (turpmāk – Likumprojekti).
Likumprojekti ir saistīti arī ar likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 900/Lp14) (atbildīgā komisija Saeimā – Ārlietu komisija) un ir izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673.
Saeima š.g. 3. aprīļa sēdē otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā” iesniegtos priekšlikumus, kas nosaka atbildību par:
- starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu;
- krāpšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā;
- alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu šķidrumu nelikumīgu izgatavošanu (ražošanu), uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju;
- tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu šķidrumu nelikumīgu realizāciju nelielā apmērā;
- ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, nepakļaujoties prasībai apturēt transportlīdzekli;
- neatļautu vielu un priekšmetu ienešanu, nodošanu un glabāšanu īslaicīgās aizturēšanas un ieslodzījuma vietās.
Tajā pašā sēdē atbalstīti arī “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, kas atrunā, kas ir ievērojams apmērs gadījumos, ja ir pārkāptas Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, kā arī priekšlikumi, kas paredz konkrētu apmēru noteikšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu šķidrumu nelikumīgu realizāciju nelielā apmērā, ja tā veikta mantkārīgā nolūkā, kā arī šo pašu preču nelikumīgu izgatavošanu, uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju ievērojamā un lielā apmērā.
Atbalstīts arī priekšlikums, kas attiecas uz saliktiem noziedzīga nodarījuma sastāviem. Piedāvātais likuma grozījums nodrošinās vienotu praksi tādu tiesību normu piemērošanā, kurās kā kritērijs ir paredzēta noziedzīga nodarījuma klasifikācija vai personas psihiskā attieksme pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Vienlaikus iecerētais grozījums neierobežos procesa virzītāja tiesības vispusīgi analizēt noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi un atšķirīgo personas psihisko attieksmi pret nodarījuma objektīvās puses pazīmēm.
Uz trešo lasījumu Komisijā tika iesniegti redakcionāla rakstura priekšlikumi.
Paredzēts, ka grozījumi likumos stāsies spēkā š.g. 20. maijā.
Likumprojekti pieejami šeit: https://ej.uz/Likumprojekti_832_833
Komisijā uzklausīs tiesneša amata kandidātus
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 60. panta pirmo daļu un pamatojoties uz Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijas 2025. gada 6. februāra protokollēmumu, iesniegusi Saeimā priekšlikumu iecelt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā šādus tiesneša amata kandidātus: Andru Audzi, Zandu Staru un Aldi Alliku.
Komisija otrdien, 15. aprīlī, uzklausīs tiesneša amata kandidātus un lems par Saeimas lēmumprojektu virzību Saeimā.
Tieslietu ministres priekšlikums un tiesneša amata kandidātu dzīves un darba apraksts (Europass Curriculum Vitae) šeit.
Komisija skatīs Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas
Komisija trešdien, 16. aprīlī, pirms pirmā lasījuma skatīs Valsts prezidenta iesniegtās likumdošanas iniciatīvas grozījumiem Tiesībsarga likumā (Nr.893/Lp14) un Saeimas kārtības rullī (Nr.895/Lp14).
Likumprojekts “Grozījumi Tiesībsarga likumā” paredz mainīt augstāko politiski profesionālo amatpersonas izvirzīšanas kārtību un 10 Saeimas deputātu vietā šīs tiesības piešķirt Valsts prezidentam, nekādi neskarot Saeimai tiesības pieņemt galīgo lēmumu par izvirzītajiem kandidātiem. Valsts prezidents norāda, ka šāds risinājums neizjauktu valsts varas atzaru līdzsvaru un atsvaru sistēmu, taču dotu iespēju Valsts prezidentam gan formālās, gan neformālās konsultācijās identificēt piemērotāko kandidātu tālākai izvirzīšanai, kas savukārt mazinātu politisko apsvērumu prevalēšanu pār kandidāta profesionalitātes kritērijiem. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz noteikt, ka tiesībsargu pēc Valsts prezidenta ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.
Savukārt ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” paredzēts mainīt valsts kontroliera izvirzīšanas kārtību un 10 Saeimas deputātu vietā šīs tiesības piešķirt Valsts prezidentam, ar iesniegto piedāvāts veikt atbilstošus tehniski redakcionālus precizējumus Saeimas kārtības rullī, kā arī noteikt, ka valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeimā procesā, kāds noteikts Valsts kontroles likumā. Līdz ar likumprojektā piedāvātajiem grozījumiem mainīsies arī valsts kontroliera amatā iecelšanas balsošanas kārtība Saeimā.
Ar likumprojektiem var iepazīties šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_16_04_2025
Komisija pirms otrā lasījuma skatīs likumprojektu, kas paredz palielināt maksimālo naudas soda apmēru fiziskajām vai juridiskajām personām par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā
Komisija otrdien, 15. aprīlī, pirms otrā lasījuma skatīs likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” (Nr.903/Lp14), kas paredz palielināt maksimālo naudas soda apmēru fiziskajām vai juridiskajām personām par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā. Likumprojekts paredz iespēju likumos īpaši paredzētos gadījumos par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā paredzēt lielāku maksimālo naudas soda apmēru nekā tas pašlaik noteikts Administratīvās atbildības likuma 16. panta ceturtajā daļā. Paredzēts, ka par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā kā maksimālo naudas sodu fiziskajām personām var piemērot 2000 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām 6000 naudas soda vienību.
Likumprojekts saistīts ar Saeimā 2025. gada 3. aprīlī pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr.900/Lp14), ar kuru palielināti administratīvās atbildības soda apmēri par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu fiziskajām vai juridiskajām personām.
Uz otro lasījumu likumprojektam priekšlikumi netika iesniegti.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2025. gada 20. maijā.
Ar likumprojektu var iepazīties šeit: https://ej.uz/Likumprojekts_903_Lp14
Par bēgšanu no policijas transportlīdzekļu vadītājiem plāno noteikt kriminālatbildību
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz noteikt kriminālatbildību transportlīdzekļu vadītājiem par agresīvu braukšanu pēc tam, kad kompetentas institūcijas amatpersona atkārtoti pieprasījusi apturēt transportlīdzekli, jeb par bēgšanu.
“Bēgšana, kas izpaužas kā agresīva braukšana, apdraud ne vien paša transportlīdzekļa vadītāja un pasažieru, bet arī citu ceļu satiksmes dalībnieku un gājēju veselību un dzīvību. Ir grūti vai pat neiespējami paredzēt agresīvā transportlīdzekļa vadītāja kustības trajektoriju un novērst smagu seku iestāšanos,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, uzsverot, ka galvenais šo grozījumu uzdevums ir atturēt transportlīdzekļa vadītājus no šiem pārkāpumiem un pasargāt sabiedrību.
