Jaunumi
Juridiskā komisija neatbalsta vadītāja tiesību atņemšanu par atļautā ātruma pārsniegšanu no 31 līdz 40 km stundā
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.decembrī, pirms otrā lasījuma Saeimā skatot grozījumus Ceļu satiksmes likumā, noraidīja priekšlikumus, kas par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 līdz 40 kilometriem stundā paredzēja iespēju piemērot transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku.
“Ceļu satiksmes drošība ir ļoti būtiska, un tās stiprināšanai ir jāpieņem racionāli un faktos balstīti lēmumi. Pašlaik nav pārliecinošas informācijas, kas apstiprinātu, ka, piemērojot tiesību atņemšanu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā, panāksim vēlamo rezultātu,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, aicinot izvērtēt iespēju jautājumu risināt ar pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas pilnveidi.
Saeimas Juridiskā komisija: sodi par noziegumiem pret valsts drošību būs bargāki
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 6.decembrī, trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts pastiprināt kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, pauž likumprojekta autori.
Saeima ratificē konvenciju vardarbības izskaušanai pret sievietēm un ģimenē
Saeima ceturtdien, 30.novembrī, pieņēma likumu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.
“Stambulas konvencija ir starptautisks līgums, kas jau deviņus gadus ir spēkā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Ratificējot konvenciju, Latvijai būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu savu iedzīvotāju cilvēktiesības,” pauž par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. A.Judins uzsver, ka vardarbība pret sievietēm un ģimenē Latvijā ir būtiska problēma, kuru nepieciešams risināt. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021.gadu liecina, ka Latvijā katra ceturtā sieviete vecumā no 18 līdz 74 gadiem ir pieredzējusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi vardarbības upuri par notikušo ziņo varas iestādēm.
Ar konvenciju paredzēts izveidot visaptverošu un daudzpusīgu tiesisko regulējumu ar nolūku aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Lielākā daļa konvencijas nosacījumu jau ir ietverti Latvijas normatīvajos aktos, un tā papildina citus starptautiskus cilvēktiesību dokumentus, kas mūsu valstij ir saistoši, atzīmē likumprojekta autori no Labklājības ministrijas.
Konvencija paredz dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem. Konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus. Tāpat konvencijā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un ģimenē gadījumiem.
Juridiskā komisija ratificēšanai virza konvenciju vardarbības izskaušanai pret sievietēm un ģimenē
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 22. novembrī, pirms pirmā lasījuma Saeimā atbalstīja likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.
“Stambulas konvencija ir starptautisks līgums, kas jau deviņus gadus ir spēkā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Ratificējot konvenciju, Latvijai būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu savu iedzīvotāju cilvēktiesības,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. A.Judins uzsver, ka vardarbība pret sievietēm un ģimenē Latvijā ir būtiska problēma, kuru nepieciešams risināt. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021.gadu liecina, ka Latvijā katra ceturtā sieviete vecumā no 18 līdz 74 gadiem ir pieredzējusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi vardarbības upuri par notikušo ziņo varas iestādēm.
Ar konvenciju plānots izveidots visaptverošu un daudzpusīgu tiesisko regulējumu ar nolūku aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Lielākā daļa konvencijas nosacījumu jau ir ietverti Latvijas normatīvajos aktos, un tā papildina citus starptautiskus cilvēktiesību dokumentus, kas mūsu valstij ir saistoši, atzīmē likumprojekta autori no Labklājības ministrijas.
