Jaunumi
Juridiskās komisijas un Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas š.g. 29. oktobra darba kārtība
Komisija otrdien, 29. oktobrī skatīs likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 349/Lp14) pirms trešā lasījuma, kas paredz pilnveidot zemesgrāmatu darbību, tādējādi atvieglojot starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju piemērošanu, tajā skaitā, uzlabot datu apstrādes procesus, kā arī nodrošināt minimāli nepieciešamās informācijas par nekustamā īpašuma ieguvējiem – ārzemniekiem kā fiziskām personām un ārvalsts juridiskām personām – iegūšanu.
Savukārt pirms pirmā lasījuma Komisija vērtēs likumprojektus, kas paredz atsavināt nekustamos īpašumus – likumprojektu “Par ēku (būvju) nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” (Nr. 710/Lp14), kas paredz atsavināt būvju nekustamo īpašumu veselības aizsardzības vajadzībām personām ar psihiskās veselības traucējumiem, un likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei” (Nr. 657/Lp14).
Tāpat Komisija atkārtoti lems par Komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 766/Lp14) un “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (Nr. 767/Lp14) virzību Saeimā. Komisija š.g. 23. oktobra sēdē, izskatot likumprojektus pirms iesniegšanas Saeimā, lēma atgriezties pie likumprojektiem pēc nedēļas un atkārtoti lemt par jautājumu, vai likumprojekti virzāmi steidzamības kārtībā.
Satversmes un tiesu politikas apakškomisijā skatīs jautājumu Par cilvēkresursu pieejamību efektīvas tiesu darbības nodrošināšanai, kas aktualizējies saistībā ar Valsts kontroles 2024. gada 17. septembra revīzijas ziņojumu “Cilvēkresursu pieejamība un attīstība Latvijas tiesās”.
Juridiskā komisija sniedz skaidrojumu par tiesību normas piemērošanu attiecībā uz dalīto īpašumu, nosakot maksāšanas paziņojuma izmaksas
Juridiskās komisijas 2024. gada 15. oktobra sēdē tika aktualizēts jautājums saistībā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” attiecībā uz dalīto īpašumu, proti, par likuma 38. panta otrajā daļā ietvertā regulējuma tvērumu un piemērošanu, nosakot maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Juridiskā komisija ir sniegusi skaidrojumu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai par minētās tiesību normas piemērošanu.
Komisijas sēdes audioieraksts un protokols ir pieejams šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_15_10_24
 |
 |
 |
Komisija atbalsta Jura Jurisa kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam
Juridiskā komisija otrdien, 22. oktobrī, atbalstīja Saeimas lēmuma projekta “Par Jura Jurisa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” virzību izskatīšanai Saeimā. Paredzēts, ka Saeima par lēmuma projektu balsos š.g. 31. oktobra sēdē.
Priekšlikumu vakantajam Satversmes tiesas tiesneša amatam virzīt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru Juri Jurisu, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma pirmo daļu, iesniedza Ministru kabinets.
Juris Juriss ir augstas raudzes jurists, kurš savu kompetenci un profesionalitāti ir pierādījis amatā prokuratūrā. Šobrīd Juris Juriss ir Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors. Jura Jurisa zināšanas un kompetenci apliecina arī viņa ilggadējais darbs akadēmiskajā vidē, strādājot par docētāju dažādās Latvijas augstskolās, tai skaitā Latvijas Universitātē Ekonomikas un kultūras augstskolā un SIA “Biznesa augstskola Turība”. Juris Juriss ir vairāku zinātnisku publikāciju autors un uzstājies vairākās zinātniskās konferencēs krimināltiesību jomā, kā arī organizējis un kā lektors vadījis mācības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un izmeklēšanu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesneša amata kandidātiem, prokuroriem un izmeklētājiem.
Juridiskās komisijas darba kārtība (22.-23. oktobris)
Otrdien, 22. oktobrī, Komisija lems par Saeimas lēmuma projekta “Par Jura Jurisa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” virzību izskatīšanai Saeimā.
Priekšlikumu vakantajam Satversmes tiesas tiesneša amatam virzīt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru Juri Jurisu, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma pirmo daļu, iesniedza Ministru kabinets.
Juris Juriss ir augstas raudzes jurists, kurš savu kompetenci un profesionalitāti ir pierādījis amatā prokuratūrā. Šobrīd Juris Juriss ir Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors. Jura Jurisa zināšanas un kompetenci apliecina arī viņa ilggadējais darbs akadēmiskajā vidē, strādājot par docētāju dažādās Latvijas augstskolās, tai skaitā Latvijas Universitātē Ekonomikas un kultūras augstskolā un SIA “Biznesa augstskola Turība”. Juris Juriss ir vairāku zinātnisku publikāciju autors un uzstājies vairākās zinātniskās konferencēs krimināltiesību jomā, kā arī organizējis un kā lektors vadījis mācības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un izmeklēšanu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesneša amata kandidātiem, prokuroriem un izmeklētājiem.
Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas darba kārtība (15.-16. oktobris)
Otrdien, 15. oktobrī, Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija pirms trešā lasījuma strādās ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 562/Lp14), kas paredz, ka varmācīgajai personai varēs piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību.
Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu brīvu pārvietošanos. Lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie ķermeņa piestiprina elektronisku ierīci, kas ļauj kontrolēt personas atrašanos noteiktā vietā un laikā.
Likumprojekts paredz, ka aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests, ierobežojumu ievērošanas kontrolei varēs piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci. Tāpat paredzēts noteikt, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.
Likumprojektā noteikts, ka drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību veiks Valsts policija. Savukārt, lai noteiktu kārtību, kādā minētā uzraudzība tiek veikta, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Uz trešo lasījumu Juridiskajā komisijā saņemti vairāki redakcionāla rakstura priekšlikumi.
Ar likumprojekta tabulu un iesniegtajiem priekšlikumiem varat iepazīties šeit: https://ej.uz/Priekslikumu_tabula_562lp
Apakškomisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Apakskomisija_darba_kartiba_15_10_24
