Jaunumi
Saeimas komisija atbalsta sodus par intīmu materiālu izplatīšanu bez piekrišanas un rosina paaugstināt noilgumu dzimumnoziegumiem pret bērniem
Lai stiprinātu cietušo aizsardzību, veicinātu drošāku un atbildīgāku digitālo vidi, kā arī sabiedrības informētību tiesībām uz privātumu, Saeimas Juridiskās komisija otrdien, 3.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, ar kuriem nosaka kriminālatbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez tajos redzamās personas piekrišanas. Vienlaikus komisija rosina paaugstināt noilgumu dzimumnoziegumiem pret bērniem no 20 uz 35 gadiem.
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu un noteikt kriminālatbildību par attēla, videoieraksta vai cita līdzīga materiāla, kurā atspoguļots citas personas seksuālas darbības vai ķermeņa intīmās daļas publiskošanu vai nodošanu citai personai. Plānotais regulējums aptver arī gadījumus, kuros intīma rakstura materiāls radīts mākslīgi, tostarp izmantojot attēlu apstrādes programmatūru vai mākslīgā intelekta rīkus.
Par šāda nozieguma izdarīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu, paredz likumprojekts. Turklāt likumprojektā paredzēts, ka atbildība iestājas arī par draudiem izplatīt šādus materiālus. Savukārt gadījumos, kad ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums, sods varēs sasniegt trīs gadus brīvības atņemšanas.
Tāpat komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto priekšlikumu paaugstināt noilguma termiņu dzimumnoziegumiem pret bērniem, paredzot, ka šādos noziegumos noilgums iestājas 35 gadus pēc cietušā pilngadības sasniegšanas līdzšinējo 20 gadu vietā. Tāpat komisija atbalstīja, ka dzimumnoziegumiem, par kuriem paredzēts mūža ieslodzījums, tiesa par noilgumu var lemt, ja kopš cietušā pilngadības sasniegšanas pagājuši 40 gadi līdzšinējo 30 gadu vietā.
Komisija atbalstīja arī vairākus citus priekšlikumus, ar kuriem iecerēts pilnveidot cilvēktirdzniecības regulējumu Krimināllikumā, stiprināt Latvijas kultūras mantojuma aizsardzību, pastiprināt atbildību krāpšanu gadījumos un citus.
Lai grozījumi stātos spēkā, tiem vēl jāsaņem Saeimas atbalsts vēl divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Konferencē Saeimā spriež par risinājumiem ārvalstu ietekmes un mākslīgā intelekta apdraudējuma mazināšanai uz vēlēšanu procesu
Mūsdienās brīvu un godīgu vēlēšanu norisi arvien vairāk ietekmē dažādi būtiski izaicinājumi – mākslīgā intelekta straujā attīstība un izmantošana informatīvajā telpā, ārvalstu iejaukšanās demokrātiskos procesos, kā arī dezinformācijas izplatība un tās ietekme uz sabiedrības izvēlēm. Lai stiprinātu izpratni par šiem riskiem un diskutētu par iespējamiem risinājumiem, Saeimā piektdien, 23. janvārī, norisinās konference “Brīvas un godīgas vēlēšanas: mūsdienu izaicinājumi”.
“Šī gada vēlēšanas būs krietni atšķirīgas no citām. Pāri visai Eiropai un arī otrpus okeānam kā sniega bumba veļas vairākas tendences, kas atkārtojas no valsts uz valsti. Vēlēšanas apdraud trīs savstarpēji saistīti faktori – mākslīgais intelekts, populisms un ārvalstu iejaukšanās. Visi šie elementi viens otru pastiprina un papildina,” atklājot konferenci sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Juridiskā komisija uzdod Tieslietu ministrijai sagatavot grozījumus efektīvākai karteļu apkarošanai
Otrdien, 20.janvārī, Saeimas Juridiskā komisija, reaģējot uz pagājušā gada decembra Augstākās tiesas Senāta lēmumu, ar kuru pateikts, ka Operatīvās darbības likuma kārtībā noklausītas sarunas nav izmantojamas kā pierādījums administratīvajā procesā būvniecības uzņēmumu karteļa lietā, uzdeva Tieslietu ministrijai trīs nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus likuma grozījumiem efektīvākai karteļu apkarošanai.
Pagājušā gada decembra beigās Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzina, ka Konkurences padome (KP) un Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu pieteicēju izdarīto konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. Proti, Senāts atzina, ka būvniecības uzņēmumu karteļa lietā pierādījumi, kurus KNAB ieguvis citas lietas izmeklēšanas laikā, nav izmantojami KP administratīvajā procesā, jo Operatīvās darbības likums šādu iespēju neparedz.
Reaģējot uz tiesas lēmumu, Saeimas Juridiskā komisija 20.janvārī vērtēja šo situāciju un diskutēja par to, vai ir nepieciešami normatīvo aktu grozījumi efektīvākai cīņai ar karteļiem.
Komisijas sēdē ar savu situācijas vērtējumu dalījās Tieslietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministriju pārstāvji. Tāpat sēdē tika uzklausīti Ģenerālprokuratūras, KNAB un KP viedokļi. Sēdes noslēgumā komisija uzdeva Tieslietu ministrijai apkopot visu institūciju viedokļus un sagatavot precīzus priekšlikumus.
Komisija šo jautājumu turpinās skatīt pēc 10.februāra, kad no Tieslietu ministrijas saņems informāciju.
Saeimas Preses dienests
Saeimā norisināsies konference par mūsdienu izaicinājumiem vēlēšanās
Mūsdienās brīvu un godīgu vēlēšanu norisi arvien vairāk ietekmē dažādi būtiski izaicinājumi – mākslīgā intelekta straujā attīstība un izmantošana informatīvajā telpā, ārvalstu iejaukšanās demokrātiskos procesos, kā arī dezinformācijas izplatība un tās ietekme uz sabiedrības izvēlēm. Lai stiprinātu izpratni par šiem riskiem un diskutētu par iespējamiem risinājumiem, Saeimā piektdien, 23.janvārī, norisināsies konference “Brīvas un godīgas vēlēšanas: mūsdienu izaicinājumi”.
Konferenci atklās Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Saeimas Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Kalniņa. “Tuvojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ir īpaši būtiski stiprināt sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam un demokrātijas noturību, savlaicīgi identificējot un mazinot mūsdienu riskus – dezinformāciju, ārvalstu ietekmi un mākslīgā intelekta ļaunprātīgu izmantošanu,” uzsver I.Kalniņa.
Konference plānota trijās daļās, un pirmajā no tām dalībnieki pievērsīsies dezinformācijas kā ārvalstu hibrīduzbrukumu izpausmei. Diskusijā piedalīsies Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, domnīcas “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” asociētā pētniece Iveta Kažoka un politologs Andis Kudors, savukārt diskusiju moderēs Ārlietu ministres padomnieks drošības un sabiedrības noturētspējas jautājumos Tomass Pildegovičs.
Komisija ievēl sekretāru
Komisija šodien, 13.janvārī, par Juridiskās komisijas sekretāri ievēlēja Selmu Teodoru Levrenci.
