Jaunumi
Nosacītu notiesāšanu aizstāj ar probācijas uzraudzību
Lai atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību, Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.
Šobrīd probācijas uzraudzību kā pamatsodu iespējams piemērot nepilngadīgajiem par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, bet pilngadīgām personām – par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu.
Probācijas uzraudzība ir kļuvusi par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo tā satura un izpildes ziņā ir pilnībā identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai, pauž likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas. Ar grozījumiem paredzēts mazināt atkārtota sabiedriskā darba piemērošanu personām, kurām ir nepieciešams sods, kas satur rehabilitācijas un ierobežojumu elementus.
Likumprojekta autori uzsver, ka probācijas uzraudzība kā pamatsods nav atliktais sods (atšķirībā no nosacītas brīvības atņemšanas), bet uzreiz pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par soda spēkā stāšanos izpildāms pamatsods. Ja persona, kurai ir piemērota probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša iemesla nepilda tai noteiktos pienākumus, tiesa aizstāj neizciesto soda laiku, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.
Grozījumi paredz, ka tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, varēs piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu no trim gadiem līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, vai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Tas paredzēts gadījumā, ja tiesai būs pārliecība, ka vainīgais, neizciešot brīvības atņemšanu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.
Ar grozījumiem noteikti arī tie gadījumi, kad probācijas uzraudzību kā pamatsodu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nepiemēros. Tostarp gadījumā, ja noziegums būs izraisījis cilvēka nāvi, būs izdarīts pret nepilngadīgo, lietojot vardarbību, būs veikts organizētā grupā, saistīts ar terorismu vai seksuālo vardarbību.
Grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Saeimas Preses dienests
Par Juridiskās komsijas š.g. 12. jūnija sēdē izskatītajiem likumprojektiem
Trešdien, 12. jūnijā, Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 579/Lp14) pirms otrā lasījuma Saeimā, ar kuriem paredzēts samazināt nelikumīgā finansējuma slieksni, no kāda iestājas kriminālatbildība par darbībām, kas saistītas ar politisko partiju nelikumīgu finansēšanu. Ar šiem grozījumiem tiek ierosināts aizstāt lielu apmēru ar ievērojamu apmēru. Ievērojams apmērs ir desmit minimālās mēnešalgas. Tas nozīmē, ka patlaban tas būtu noteikts 7000 eiro.
Komisija atbalstīja Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru amatā ievēl, ieceļ vai apstiprina Saeima, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, ja tas izdarīts likumā noteiktajā valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa laikā. Minētā priekšlikuma mērķis ir atturēt personas no mēģinājuma izvedot diskreditējošus video vai audio materiālus par amatpersonām, kuras amatā apstiprina Saeima.
Par Juridiskās komsijas š.g. 11. jūnija sēdē izskatītajiem likumprojektiem
Juridiskā komisija otrdien, 11. jūnija sēdē skatīja un atbalstīja pirms trešā lasījuma Saeimā likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 544/Lp14).
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi veicināt finansējuma pieejamību, izmantojot finanšu darījumus attiecībā, uz kuriem sniegts nodrošinājums, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu kreditoriem (aizdevējiem un ieguldītājiem) saistībā ar nodrošinājuma nodibināšanu, paredzot iespēju nodibināt nodrošinājumu uz citas personas – nodrošinājuma aģenta – vārda.
Likumprojekts skatāms vienotā pakotnē ar citiem Saeimā iesniegtiem likumprojektiem “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 542/Lp14) un “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 543/Lp14) par kuriem Saeimā atbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Plānots, ka Saeima par minētajiem likumprojektiem trešajā lasījumā lems š.g. 20. jūnijā.
Komisijas darba kārtība nākamajai nedēļai (11.-12. jūnijs)
Otrdien, 11. jūnijā, Juridiskā komisija skatīs vairākus Saeimas lēmumprojektus par rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu iecelšanu un tiesnešu atbrīvošanu no amata.
Tāpat Komisija pirms trešā lasījuma Saeimā skatīs likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 544/Lp14). Likumprojekts izstrādāts ar mērķi veicināt finansējuma pieejamību, izmantojot finanšu darījumus attiecībā, uz kuriem sniegts nodrošinājums, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu kreditoriem (aizdevējiem un ieguldītājiem) saistībā ar nodrošinājuma nodibināšanu, paredzot iespēju nodibināt nodrošinājumu uz citas personas – nodrošinājuma aģenta – vārda.
Likumprojekts skatāms vienotā pakotnē ar citiem Saeimā iesniegtiem likumprojektiem, kurā ietilpst grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Kredītiestāžu likumā. Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka par ķīlas ņēmēju var būt tikai pats kreditors, līdz ar to trešajai personai nav iespējas būt komercķīlas ņēmējam un līdz ar to pastāvīgi izlietot tām piemītošās tiesības. Esošais regulējums laikā gaitā sevi ir apliecinājis un ir veiksmīgs attiecībā uz darījumiem, kuros ir viens kreditors, bet finanšu sektorā bieži ir situācijas, kad tiek slēgti dažādi darījumi, kuros ir vairāki kreditori. Likumprojekta izstrādātājs ir identificējis problēmas un secinājis, ka ir nepieciešamība veikt izmaiņas publiskajos reģistros mainoties aizdevējiem, kas ir liels administratīvais slogs, un lieli finanšu resursu tēriņi, kā arī kreditoru interešu nesakritība vairāku kreditoru gadījumā, līdz ar to problemātiska nodrošinājuma nodrošināšana. Tādējādi ir piedāvāts Maksātnespējas likuma 2. pantu papildināt ar desmito daļu, nosakot, ka uz nodrošinājuma aģenta tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu ir attiecināmi Maksātnespējas likuma noteikumi, vienlaikus ņemot vērā Finanšu instrumentu tirgus likumā un Kredītiestāžu likumā ietveros nosacījumus.
PAR 2024.GADA 4.JŪNIJĀ KOMISIJĀ IZSKATĪTAJIEM LIKUMPROJEKTIEM
Juridiskā komisija 4. jūnija sēdē atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 463/Lp14) pirms trešā lasījuma, kas paredz atteikšanos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā nosakot probācijas uzraudzību kā pamatsodu, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus. Probācijas uzraudzību kā pamatsodu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nepiemēros konkrētām likumā uzskaitītām lietu kategorijām. Tāpat likumprojekts paredz reformēt tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem. Grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Juridiskā komisija sēdē atbalstīja arī likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 464/Lp14) pirms trešā lasījuma, kurš ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 463/Lp14). Grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Juridiskā komisija sēdē atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā ” (Nr. 507/Lp14) pirms otrā lasījuma, kas paredz paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā, nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi, atteikties no drošības līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē, kā arī likumprojektā tiek izdarīti grozījumi saistībā ar noziedzīgi iegūtu mantu. Tāpat grozījumi paredz noteikt nepilngadīgā pratināšanas, kā arī īpaši aizsargājama nepilngadīgā cietušā pratināšanas īpatnības precizējumus, ņemot vērā bērna labāko interešu principus.
Komisijas audioieraksts pieejams šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_4_06_24