Jaunumi
Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas š.g. 13. novembra darba kārtība
Komisijas darba kārtībā trešdien, 13. novembrī, iekļauti vairāki Saeimas lēmumprojekti par tiesnešu atbrīvošanu no tiesneša amata pēc pašu vēlēšanās un tiesnešu apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Tāpat Komisija rīt turpinās darbu ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (Nr.614/lp14) pirms pirmā lasījuma.
Likumprojekta mērķis ir nepieļaut tādu ēku un būvju nonākšanu civiltiesiskajā apgrozībā, kuras neatbilst būvniecības prasībām un par kurām būvniecības procesā nav veikta tiesiskuma kontrole. Normatīvi tiek nostiprināts, ka dažādi būvniecības procesā izdoti dokumenti var būt par pamatu ierakstam zemesgrāmatā, ja no tā gūstams apstiprinājums, ka institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, veikusi būvdarbu tiesiskuma kontroli. Ja būvniecības process neparedz šādas informācijas atspoguļošanu dokumentā, par dokumentu, kas var būt par pamatu ierakstam zemesgrāmatā, var kalpot tehniskiem līdzekļiem sagatavots dokuments, kas apliecina būves tiesisku iegūšanu, un kas apliecināts ar Būvniecības informācijas sistēmas kvalificētu elektronisks zīmogs.
Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas š.g. 5. novembra darba kārtība
Komisija otrdien, 5. novembrī, otrajā lasījumā vērtēs tieslietu ministres iesniegtos priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” (Nr. 639/Lp14), kas paredz atteikties no ierobežojuma mainīt vārdu un uzvārdu arī personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē.
Tāpat Komisija atgriezīsies pie likumprojekta “Par ēku (būvju) nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” (Nr. 710/Lp14) vērtēšanas pirms pirmā lasījuma. Likumprojekts paredz atsavināt būvju nekustamo īpašumu veselības aizsardzības vajadzībām personām ar psihiskās veselības traucējumiem. Komisija likumprojektu skatīja š.g. 29. oktobra sēdē un atlika tā izskatīšanu, jo secināja, ka, lai Komisija varētu pieņemt lēmumu par likumprojekta tālāku virzību Saeimā, ir nepieciešams saņemt no Veselības ministrijas papildu informāciju.
Komisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Komisijas_darba_kartiba_5_11_24
Savukārt Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija skatīs jautājumu – Arestēto kapitālsabiedrību kapitālu daļu (akciju) pārvaldīšana. Jautājums saistīts ar Komisijas virzītajiem likumprojektiem “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 766/Lp14) un “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (Nr. 767/Lp14), kas paredz arestēto kapitāldaļu un akciju pārvaldīšanu.
Apakškomisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Apakskomisija_darba_kartiba_5_11_24
Juridiskās komisijas š.g. 6. novembra darba kārtība
Komisija trešdien, 6. novembrī, pirms pirmā lasījuma skatīs likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās” (Nr. 771/Lp14) par kuru atbildīgā komisija Saeimā noteikta Ārlietu komisija, Juridiskā komisija ir līdzatbildīgā komisija.
Pievienojoties konvencijai par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās (turpmāk – Konvencija), Latvija savulaik izteikusi paziņojumu par tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanu arī krievu valodā. Proti, likuma “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās” (turpmāk – Ratifikācijas likums) 3. pants paredz, ka Latvija pieņem tiesiskās palīdzības lūgumus arī krievu valodā.
Ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju Eiropā un starptautiskās sabiedrības kopējo nostāju, nepieciešama Ratifikācijas likuma 3. panta izslēgšana, kas paredz ārvalsts tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanu arī krievu valodā.
Izslēdzot Ratifikācijas likuma 3.pantu, tiek saglabātas jebkuras Konvencijas dalībvalsts iespējas iesniegt dokumentus latviešu un/vai angļu, un/vai franču valodā.
Konvencijas 34. pants paredz, ka valsts var katrā laikā atsaukt paziņojumu vai to mainīt.
Tāpat Komisija pirms trešā lasījuma skatīs likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 598/Lp14), kas paredz administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos. Uz trešo lasījumu Komisijai priekšlikumi nav iesniegti. Likumprojektā noteikta administratīvā atbildība par seksuālu uzmākšanos, tas ir, personai nevēlamu seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos.
Komisija rīt, 29. oktobrī, lems par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā’’ un “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” virzību steidzamības kārtībā
Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā izskatīja un iesniedza Saeimā Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 766/Lp14) un “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (Nr. 767/Lp14), kas ir savstarpēji saitīti un tie paredz ieviest jaunu tiesību institūtu, kura mērķis ir aizsargāt cietušo tiesības un dot vēl vienu instrumentu, kas palīdzēs ierobežot organizētās noziedzības iespējas plaši rīkoties ar noziedzīgi iegūtu mantu. Izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” paredz noteikt arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā ar mērķi nodrošināt uzraudzību pār arestētajām kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, lai novērstu to vērtības zudumu vai samazinājumu. Pārvaldnieks iestāsies sabiedrības dalībnieka vietā ar visām viņa tiesībām un pienākumiem, izņemot attiecībā uz tiesībām saņemt dividendes. Pārvaldīšanas uzdevumus pildīs Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša kapitālsabiedrība “Possessor”, kura kompetence valsts pārvaldē tika uzskatīta par visatbilstošāko šā pienākuma veikšanai.
