Jaunumi
Rosina precizēt dzīvnieka statusu Civillikumā, nosakot, ka dzīvnieks nav manta
Saeimas Juridiskā komisija uzdevusi Tieslietu ministrijai līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt priekšlikumus, kā nostiprināt dzīvnieku statusu Civillikumā. Dzīvnieka statuss ir jāprecizē, lai labāk aizsargātu dzīvnieku tiesības, vairotu dzīvnieku aizsardzību un labbūtību. Patlaban nav noteikts ietvars, uz kuriem dzīvniekiem tas attieksies, taču rosināts, ka tie varētu būt reģistrējamie dzīvnieki, piemēram, suņi, kaķi, mājas seski.
Komisijas vadītājs Andrejs Judins uzsver: “Mums ir atbildība par cietsirdību pret dzīvniekiem. Pieteiktais jautājums nav priekšlikums par atbildības pastiprināšanu. Runa ir par vērtības normām, kas liks aizdomāties un saprast, ka uz dzīvniekiem nedrīkst skatīties kā uz mantu ar tirgus vērtību. Lemjot par dzīvnieku likteni, ir svarīgi ievērot arī dzīvnieka tiesības un intereses.”
Saeima konceptuāli atbalsta izmaiņas cietušo kompensāciju taisnīgākai sadalei
Saeima ceturtdien, 11.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību personām, kuras cietušas noziedzīgos nodarījumos.
Grozījumi noteic, ka personas nāves gadījumā valsts kompensācija turpmāk katram cietušajam tiks izmaksāta pilnā apmērā, nevis proporcionāli sadalīta starp vairākiem kompensācijas saņēmējiem, kā tas ir patlaban. Līdz ar to tiks novērsta situācija, kad vairākiem cietušajiem kompensācija tiek sadalīta, samazinot katram piešķirto apmēru.
Stiprinās bērnu tiesību aizsardzību laulības šķiršanas gadījumos
Lai stiprinātu bērnu tiesību aizsardzību, vecākiem šķirot laulību, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 10.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā un Notariāta likumā.
Pašlaik laulību pie notāra var šķirt vecāki, kuriem ir kopīgs nepilngadīgs bērns, ja viņi ir noslēguši rakstveida vienošanos par kopīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali. Taču, ja kāda no pusēm vienošanos nepilda, tās izpildi iespējams panākt tikai tiesas ceļā.
Ar grozījumiem iecerēts sekmēt vienošanos par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem noslēgšanu bezstrīdus procesā, nodrošinot, ka to varēs izpildīt bez nepieciešamības vērsties tiesā, ja kāda no pusēm panākto vienošanos vēlāk tomēr neievēro. Notariālā akta forma turpmāk būs obligāta tikai jautājumos, kas saistīti ar bērna aprūpi. Savukārt mantas sadales jautājumus puses joprojām varēs risināt privāti vai pie notāra pēc savas izvēles.
Kā iepriekš atzīmējis Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, tiesvedība prasa laiku un resursus, turklāt bieži vien nozīmē bērna tiešu vai netiešu iesaisti vecāku konfliktos.
Likumprojekts risina līdzšinējo problēmu, kad pat formāli pastāvošas vienošanās nebija iespējams izpildīt bezstrīdus kārtībā. Tas bieži vien noveda pie tiesvedībām un nevajadzīgas emocionālas slodzes bērnam, skaidro izmaiņu autori no Tieslietu ministrijas.
Paredzētās izmaiņas stiprinās bērna tiesisko aizsardzību, novēršot nepieciešamību bērnu pakļaut liekām procesuālām darbībām, piemēram, psiholoģiskām izpētēm vai paralēliem procesiem dažādās institūcijās.
Bezstrīdus procesu vadīs zvērināts notārs kā neitrāla persona, kas palīdzēs pusēm panākt skaidru, saprotamu un juridiski korektu vienošanos. Ja notārs konstatēs strīdu starp pusēm, laulību šādā kārtībā šķirt nebūs iespējams. Tādējādi izmaiņas ne tikai vienkāršos procesu, bet arī stiprinās tiesiskumu un bērna labākās intereses.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 1.martā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimā jāatbalsta vēl galīgajā lasījumā.
Saeimas Preses dienests
Plānots atteikties no bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas, ieviešot vienotu novērtēšanas sistēmu visās pašvaldībās
Komisija rīt, 2. decembrī, izskatīs Labklājības ministrijas iesniegto alternatīvo likumprojektu Grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas paredz atteikties no līdzšinējās bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmas un tās vietā ieviest vienotu amatpersonu novērtēšanas sistēmu visās pašvaldībās.
Sertifikācija Bāriņtiesu likumā tika ieviesta 2021. gadā ar mērķi paaugstināt bāriņtiesu darba kvalitāti. Grozījumi Bāriņtiesu likumā sākotnēji paredzēja ieviest bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa sertifikāciju. Grozījumi arī noteica, ka institucionālās pārraudzības ietvaros Bērnu aizsardzības centram ir tiesības organizēt Kvalifikācijas komisijas izveidi, kas rūpētos par bāriņtiesu darbinieku kvalifikācijas un tālākizglītības jautājumiem un darbotos sertifikācijas procesos. Tomēr sertifikācijas kārtības izstrādes gaitā tika secināts, ka sertifikācija nav piemērotākais un efektīvākais instruments sākotnēji izvirzītā mērķa sasniegšanai -proti, lai paaugstinātu bāriņtiesu amatpersonu sniegto pakalpojumu kvalitāti un sekmētu sabiedrības uzticēšanos šai institūcijai.
Tādēļ likumprojektā piedāvāts ieviest jaunu novērtēšanas modeli, kas nodrošinās strukturētu ikgadējo darba snieguma novērtēšanu, konstruktīvu atgriezenisko saiti un mērķtiecīgu profesionālo pilnveidi, efektīvāk sasniedzot sākotnējo mērķi.
Plānots, ka likums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Ar iesniegto likumprojektu var iepazīties šeit.
