Jaunumi
Komisija skatīs likumprojektu ar kuru plānots palielināt maksimālo naudas soda apmēru fiziskajām vai juridiskajām par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā
Komisija otrdien, 1.aprīlī, skatīs Tieslietu ministrijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, kurā ietverts grozījums palielināt maksimālo naudas soda apmēru fiziskajām vai juridiskajām par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā. Likumprojekts paredz iespēju likumos īpaši paredzētos gadījumos par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā paredzēt lielāku maksimālo naudas soda apmēru nekā tas pašlaik noteikts Administratīvās atbildības likuma 16. panta ceturtajā daļā. Paredzēts, ka par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā kā maksimālo naudas sodu fiziskajām personām var piemērot 2000 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām 6000 naudas soda vienību.
Likumprojekts sagatavots, ņemot vērā Saeimas Ārlietu komisijā 2025. gada 27. marta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Reģ. Nr.834/Lp14), ar kuru palielināti administratīvās atbildības soda apmēri par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu fiziskajām vai juridiskajām personām. Tādēļ nepieciešams veikt attiecīgu grozījumu Administratīvās atbildības likumā, lai tiesību sistēmā salāgotu iespējamību piemērot precizētajā likumprojektā paredzētos naudas sodus.
Ar likumprojektu var iepazīties šeit: https://ej.uz/Likumprojekts_AAL_01_04_2025
Par bēgšanu no policijas transportlīdzekļu vadītājiem plāno noteikt kriminālatbildību
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 19.martā, pirms otrā lasījuma Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz noteikt kriminālatbildību transportlīdzekļu vadītājiem par agresīvu braukšanu pēc tam, kad kompetentas institūcijas amatpersona atkārtoti pieprasījusi apturēt transportlīdzekli, jeb par bēgšanu.
“Bēgšana, kas izpaužas kā agresīva braukšana, apdraud ne vien paša transportlīdzekļa vadītāja un pasažieru, bet arī citu ceļu satiksmes dalībnieku un gājēju veselību un dzīvību. Ir grūti vai pat neiespējami paredzēt agresīvā transportlīdzekļa vadītāja kustības trajektoriju un novērst smagu seku iestāšanos,” pauž Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, uzsverot, ka galvenais šo grozījumu uzdevums ir atturēt transportlīdzekļa vadītājus no šiem pārkāpumiem un pasargāt sabiedrību.
Plānots, ka transportlīdzekļa vadītāju sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.
Patlaban gan par agresīvu braukšanu, gan nepakļaušanos personas, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli ir noteikta administratīvā atbildība. Šo divu pārkāpumu kombinācija ir ar lielāku kaitīgumu, un par to nepieciešams paredzēt kriminālatbildību, atzīmē A.Judins.
Vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikumā un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” komisijas deputāti pirms otrā lasījuma parlamentā atbalstīja priekšlikumus, kas paredz pilnveidot atbildību par ANO, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai Latvijas nacionālo sankciju pārkāpšanu.
Tāpat ar grozījumiem iecerēts atbilstoši mūsdienu praktiskajai situācijai pilnveidot regulējumu par neatļautu vielu un priekšmetu ienešanu, nodošanu un glabāšanu īslaicīgās aizturēšanas un ieslodzījuma vietā. Tostarp par neatļautu priekšmetu nodošanu (korespondence, nauda, pārtika u.c.) brīvības atņemšanas soda maksimālo termiņu plānots palielināt no viena uz diviem gadiem. Tāpat iecerēts likumu papildināt, nosakot kriminālatbildību par neatļautu saziņas līdzekļu nodošanu, paredzot par to brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Lai grozījumi stātos spēkā, tas vēl divos lasījumos jāizvērtē Saeimā.
Saeimas Preses dienests
Komisija virza Saeimā jaunu likumprojektu “Latvijas Dievturu sadraudzes likums”
Saskaņā ar Saeimā 2023. gada 7. septembrī pieņemto grozījumu Civillikuma 51. pantā, Latvijas Dievturu sadraudzes (turpmāk arī – Sadraudze) svētniekiem līdz šim nav tiesības juridiski reģistrēt laulību.
Pēc Sadraudzes iniciatīvas, Juridiskā komisija aicināja Tieslietu ministrijas darba grupu organizēt atsevišķa likuma par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju izstrādi.
Projekta izstrādē un tā saskaņošanā atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu regulējumam piedalījās: Latvijas Dievturu sadraudze, Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Finanšu ministrija, Aizsardzības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta, konsultējoties ar dievturu kopienas pārstāvjiem.
Likumprojekta 6. pants paredz piešķirt Sadraudzes svētniekiem, kuriem Sadraudze devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo Sadraudzes svētnieku sarakstā, tiesības salaulāt personas ar juridisku spēku.
Likumprojektā ietverts arī tiesisks regulējums:
- Sadraudzes kapelānu darbībai vietās, kur atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe;
- nosakot, ka Sadraudzi attiecībās ar valsti pārstāv tās vadītājs (dižvadonis), kā arī ietverts regulējums par Sadraudzes īpašuma aspektiem, kam ir nozīme publiskajā telpā;
- lai nodrošinātu līdzvērtīgas tiesības uz reliģijas brīvību militārā dienestā esošajām personām, saņemot Sadraudzes svētnieku garīgo aprūpi un piedalīties Sadraudzes reliģiskajā darbībā;
- par Sadraudzes un tās darbinieku savstarpējo attiecību tiesiskajiem aspektiem;
- atrunājot Sadraudzes autonomās tiesībās noteikt izglītības saturu un norisi tās dibinātajās un vadītajās iestādēs.
Komisija lūdz Saeimas prezidiju noteikt to kā atbildīgo Komisiju par turpmāko Likumprojekta virzību Saeimā, kā arī aicina noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par līdzatbildīgo komisiju.
Pēc Likumprojekta nodošanas, tas tiks izskatīts attiecīgajās komisijās pirms pirmā lasījuma.
Likumprojekts un sēdes audioieraksts pieejams šeit: https://ej.uz/Komisija_12_03_2025_likproj_anotacija_audio
Ar grozījumiem Civillikumā varat iepazīties šeit: https://likumi.lv/ta/id/345783-grozijumi-civillikuma
Stiprina valsts valodas politiku; Ministru kabinets regulāri ziņos par paveikto
Lai stiprinātu valsts valodas politiku, Saeima ceturtdien, 27.februārī, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī. Ar tiem noteikts pienākums Ministru kabinetam ik pēc diviem gadiem sniegt Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstībai un ietekmes palielināšanai.
Likumprojekta anotācijā tā autori atzīmē, ka valsts valoda ir viens no svarīgākajiem resursiem sabiedrības locekļu un valsts attīstībai. Tas ir identitātes pamats gan nācijai, gan valsts nacionālajai kultūrai, tāpēc valsts valoda ir vienojoša vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Būtiski, lai likumdevējam būtu iespēja reaģēt proaktīvi un laikus novērst konstatētos šķēršļus valsts valodas politikas jomā, iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Lai nodrošinātu samērīgāku pieeju tiesai, reformē valsts nodevas civillietās
Lai reformētu valsts nodevas un nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieeju tiesai, kā arī paredzētu maksimālo par prasību maksājamo valsts nodevas apmēru civillietās, Saeima ceturtdien, 27.februārī, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, par prasībām, kas novērtējamas naudas summā, valsts nodevas apmērs tiek aprēķināts procentuāli no prasības summas. Maksimālā valsts nodeva par prasības pieteikumu likumā nebija noteikta. Ar grozījumiem veikta valsts nodevu reforma, kā arī noteikta maksimālā valsts nodeva 25 000 eiro apmērā.
Valsts nodeva samazināta prasībās līdz 7500 eiro. Samazinot finansiālo slogu, kas saistīts ar tiesvedību, veicinās iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi tiesu sistēmai, tādējādi stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu, pauž likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas.
