Jaunumi
Saeima pieņem likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts izpildes procesā samazināt ieturējuma apmēru no parādnieka finanšu līdzekļiem
Saeima 2024. gada 20. jūnija sēdē pieņēma likumu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.382/Lp14). Pieņemtā likuma mērķis ir pārskatīt Civilprocesa likumā noteiktos ieturējumu apmērus no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem piespiedu izpildes procesā, lai veicinātu parādnieku motivāciju gūt ienākumus un novērstu interesi daļu no ienākumiem saņemt neoficiāli.
Ar likumu tiek veikti būtiski grozījumi Civilprocesa likuma 594. un 599. pantā, proti, kārtībā un apmērā, kādā veicami ieturējumi no parādnieka darba algas un tai pielīdzināmiem maksājumiem.
Tieslietu ministrija komisijas sēdēs norādīja, ka vienlaikus, veicot šāda veida izmaiņas, ir būtiski, lai netiktu aizskartas piedzinēju tiesības uz savu prasījumu apmierinājumu. Tiesas nolēmuma pienācīgas un savlaicīgas izpildes nodrošināšana ir būtiska un neatņemama daļa no personas tiesībām aizstāvēt tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā. Valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu piespiedu izpildes procesu, kurā tiek ņemtas vērā gan kreditora tiesības saņemt tiesas nolēmuma izpildi, gan parādnieka pienākums to nodrošināt, vienlaikus radot iespēju parādniekam paturēt noteiktu ienākumu daļu pamatvajadzību apmierināšanai.
Saeima rudens sesiju sāks 3.septembrī
Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, vienojās šī gada rudens sesiju sākt 3.septembrī un noteikt, ka tā tiek slēgta 20.decembrī.
Šī gada pavasara sesija tiks slēgta 21.jūnijā.
Saeimas kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija.
Saeimas Preses dienests
Nosacītu notiesāšanu aizstāj ar probācijas uzraudzību
Lai atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību, Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.
Šobrīd probācijas uzraudzību kā pamatsodu iespējams piemērot nepilngadīgajiem par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, bet pilngadīgām personām – par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu.
Probācijas uzraudzība ir kļuvusi par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo tā satura un izpildes ziņā ir pilnībā identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai, pauž likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas. Ar grozījumiem paredzēts mazināt atkārtota sabiedriskā darba piemērošanu personām, kurām ir nepieciešams sods, kas satur rehabilitācijas un ierobežojumu elementus.
Likumprojekta autori uzsver, ka probācijas uzraudzība kā pamatsods nav atliktais sods (atšķirībā no nosacītas brīvības atņemšanas), bet uzreiz pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par soda spēkā stāšanos izpildāms pamatsods. Ja persona, kurai ir piemērota probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša iemesla nepilda tai noteiktos pienākumus, tiesa aizstāj neizciesto soda laiku, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.
Grozījumi paredz, ka tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, varēs piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu no trim gadiem līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, vai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Tas paredzēts gadījumā, ja tiesai būs pārliecība, ka vainīgais, neizciešot brīvības atņemšanu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.
Ar grozījumiem noteikti arī tie gadījumi, kad probācijas uzraudzību kā pamatsodu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nepiemēros. Tostarp gadījumā, ja noziegums būs izraisījis cilvēka nāvi, būs izdarīts pret nepilngadīgo, lietojot vardarbību, būs veikts organizētā grupā, saistīts ar terorismu vai seksuālo vardarbību.
Grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Saeimas Preses dienests
Par Juridiskās komsijas š.g. 12. jūnija sēdē izskatītajiem likumprojektiem
Trešdien, 12. jūnijā, Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 579/Lp14) pirms otrā lasījuma Saeimā, ar kuriem paredzēts samazināt nelikumīgā finansējuma slieksni, no kāda iestājas kriminālatbildība par darbībām, kas saistītas ar politisko partiju nelikumīgu finansēšanu. Ar šiem grozījumiem tiek ierosināts aizstāt lielu apmēru ar ievērojamu apmēru. Ievērojams apmērs ir desmit minimālās mēnešalgas. Tas nozīmē, ka patlaban tas būtu noteikts 7000 eiro.
Komisija atbalstīja Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru amatā ievēl, ieceļ vai apstiprina Saeima, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, ja tas izdarīts likumā noteiktajā valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa laikā. Minētā priekšlikuma mērķis ir atturēt personas no mēģinājuma izvedot diskreditējošus video vai audio materiālus par amatpersonām, kuras amatā apstiprina Saeima.
