Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.janvārī, izbraukuma sēdē apmeklējot Valsts probācijas dienestu un tiekoties ar tā vadību, pauda atzinību par dienesta darbu.

“Mūsu sabiedrības priekšstati ir mainījušies, un vairums saprot, ka cietums nav nekāda panaceja,” pauda komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. “Būtiski ir vērtēt motīvus, kāpēc katrs konkrētais cilvēks ir izdarījis pārkāpumu, un strādāt pie tā, lai tas neatkārtotos,” sacīja komisijas priekšsēdētājs, akcentējot, ka Probācijas dienests godprātīgi pilda šos savā kompetencē esošos uzdevumus.

Probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius deputātus iepazīstināja ar dienesta struktūru, kompetencēm un darba metodēm. Kā atzīmēja I.Jurevičius, pērn decembrī dienestam ir bijuši vairāk nekā 7100 klientu, no kuriem 99 procenti ir ievērojuši probācijas nosacījumus. Kopumā 2022.gadā dienestam bijuši 16700 klientu.

Deputāti un Probācijas dienesta darbinieki pārrunāja arī izaicinājumus, ar kuriem dienests saskaras ikdienā. Tostarp īpaši akcentēts darbs ar personām, kuras notiesātas par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Saeima pērn pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles. Līdz ar pieņemtajām likuma izmaiņām paplašināta arī Probācijas dienesta kompetence.

Tāpat sēdes dalībnieki pievērsās jautājumam par dienesta darbu ar bērniem un jauniešiem vecumā no 11 līdz 25 gadiem. Pērn dienesta klientu lokā bijis vairāk nekā 4000 šādu personu. Pārrunāta gan atbilstošu sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas pakalpojumu piesaiste, gan darbs ar bērnu likumiskajiem pārstāvjiem.

Izbraukuma sēdē klātesošie sprieda arī par Probācijas dienesta darbinieku atalgojumu un drošību, kā arī nepieciešamajiem līdzekļiem dienesta cilvēkresursu stiprināšanai. Tāpat pārrunāti rīki notiesāto personu finanšu pratības stiprināšanai un resocializācijai.

Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, kas darbojas kopš 2003.gada. Tas izveidots, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesībaizsardzības iestāžu darbu.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720305317819/with/52633116638/

Saeimas Preses dienests

 

 Šodien, 17.janvārī, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde tika izskatīts jautājums - Labticīga ieguvēja mantisko interešu aizsardzība kriminālprocesā.

 Jau 13.Saeimā Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija vairākkārtēji pievērsās šim jautājumam un tika diskutēts par iespējamiem risinājumiem. Tika pieņemts grozījums Kriminālprocesa likumā, kurš vērsts uz labticīga ieguvēja tiesību aizsardzību gadījumos, ja labticīga mantas iegūšana ir konstatēta attiecībā uz mantu, kura sākotnēji ir bezmantinieka manta. Tāpat tika pieņemts grozījums Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumos, kas nosaka, ka Saeimai tiek iesniegts likumprojekts par regulējumu publiskā reģistrā reģistrētas mantas labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai gadījumos, kad noziedzīgi iegūta manta tiek atdota īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.

 Šodien apakškomisijā Tieslietu ministrija informēja par procesu un situāciju projekta izstrādē saistībā ar labticīga ieguvēja mantisko interešu aizsardzību.

Šodien, 13. janvārī, komisijas priekšsēdētājs piedalīsies Tieslietu padomes sēdē, kurā Tieslietu padome uzklausīs Tiesu administrācijas ziņojumu par lietu sarežģītības pakāpes noteikšanas jeb “lietu svēršanas” modeļa ieviešanas gaitu Latvijas tiesās, kā arī Tiesu administrācijas izstrādāto rīcības plānu e-lietas darbības pilnveidei u.c. jautājumus.

Tieslietu padome atbilstoši Tiesu varas likuma 89.1 pantā noteiktajam ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.

Pamatojoties uz Tiesu varas likuma 89.2 panta pirmās daļas 4.punktu, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu padomes pastāvīgais loceklis. 

 

Otrdien, 2023.gada 17.janvārī, komisija ieplānojusi izbraukuma sēdi Valsts probācijas dienestā (turpmāk- Dienests). Dienesta vadītājs Imants Jurevičius iepazīstinās komisijas deputātus ar Dienesta struktūru, funkcijām un vērtībām. Plānots pārrunāt Dienesta šī brīža aktualitātes un nākotnes izaicinājumus, tostarp darbu ar bērniem, kuriem ir piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana un personām, kurām ir piemērots sabiedrībā izciešams kriminālsods par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Tāpat deputātiem būs iespēja apmeklēt Dienesta Elektroniskās uzraudzības centru un iepazīt Dienesta funkciju izpildes procesus Rīgas Austrumu teritoriālajā struktūrvienībā.