Jaunumi
Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta valsts nodevu reformu civillietās
Lai reformētu valsts nodevas un nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieeju tiesai, kā arī paredzētu maksimālo par prasību maksājamo valsts nodevas apmēru civillietās, Saeimas Juridiskās komisija trešdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, pašlaik par prasībām, kas novērtējamas naudas summā, valsts nodevas apmērs tiek aprēķināts procentuāli no prasības summas. Maksimālā valsts nodeva par prasības pieteikumu likumā nav noteikta. Ar grozījumiem iecerēts veikt valsts nodevu reformu, kā arī noteikt maksimālo valsts nodevu 25 000 eiro apmērā.
Juridiskās komisijas š.g. 27. novembra darba kārtība
Trešdien, 27. novembrī, Komisija skatīs Tieslietu ministrijas vēstuli Par tiesisko regulējumu arestēto kapitālsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) un paju uzraudzībai.
Vēstule Komisijai iesniegta, pamatojoties uz Komisijas š.g. 5. novembra sēdē pieņemto lēmumu no Saeimas 2024. gada 7. novembra sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektus “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.766/Lp14) un “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (Nr.767/Lp14), ņemot vērā diskusiju Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē un Apakškomisijas aicinājumu Tieslietu ministrijai iesniegt Komisijā pilnveidotu priekšlikumu arestēto kapitālsabiedrību kapitālu daļu (akciju) pārvaldīšanas jautājuma risināšanai.
Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas š.g. 26. novembra darba kārtība
Otrdien, 26. novembrī, Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija diskutēs par nākotnes regulējumu, kas saistīts ar alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā un asinīs, tas ietverts likumprojektos “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” (Nr.744/Lp14), “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 746/Lp14), “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 737/Lp14). Diskusija nepieciešama, lai gūtu pārliecību, ka grozījumos iekļautais regulējums nodrošinās līdzsvaru starp personas tiesisko paļāvību un sabiedrības gūto labumu.
Apakškomisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Apakskomisijas_darba_kartiba_26_11_24
Komisijas darba kārtībā otrdien, 26. novembrī, iekļauts Saeimas deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.785/Lp14). Saeima 2021. gada 16. jūnijā pieņēma grozījumus Bāriņtiesu likumā, kas paredz ieviest bāriņtiesas priekšsēdētaja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa sertifikāciju. Sertifikācijas kārtības izstrādes procesā secināts, ka sertifikācija nav piemērotākais un efektīvākais instruments, līdz ar to Labklājības ministrijā uzsākts darbs pie grozījumu izstrādes Bāriņtiesu likumā, kas paredz aizstāt bāriņtiesu amatpersonu sertifikāciju ar visās pašvaldībās vienotu bāriņtiesas amatpersonu novērtēšanas sistēmu.
Lai pabeigtu novērtēšanas sistēmas risinājuma izstrādi, tiek piedāvāts pagarināt Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumu 26. punktā noteikto sertifikācijas sistēmas ieviešanas termiņu un 27. punktā Ministru kabinetam noteikto termiņu noteikumu izstrādei par sertifikācijas kārtību un kvalifikācijas komisijas darbību.
Tāpat Komisijas darba kārtībā iekļauti divi likumprojekti pirms otrā lasījuma, kas paredz atsavināt nekustamos īpašumus autoceļa A2 “Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)” pārbūvei un poligona “Sēlija” izveidei.
Ar likumprojektiem var iepazīties šeit: https://ej.uz/Komisijas_darba_kartiba_26_11_24
Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas š.g. 13. novembra darba kārtība
Komisijas darba kārtībā trešdien, 13. novembrī, iekļauti vairāki Saeimas lēmumprojekti par tiesnešu atbrīvošanu no tiesneša amata pēc pašu vēlēšanās un tiesnešu apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Tāpat Komisija rīt turpinās darbu ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (Nr.614/lp14) pirms pirmā lasījuma.
Likumprojekta mērķis ir nepieļaut tādu ēku un būvju nonākšanu civiltiesiskajā apgrozībā, kuras neatbilst būvniecības prasībām un par kurām būvniecības procesā nav veikta tiesiskuma kontrole. Normatīvi tiek nostiprināts, ka dažādi būvniecības procesā izdoti dokumenti var būt par pamatu ierakstam zemesgrāmatā, ja no tā gūstams apstiprinājums, ka institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, veikusi būvdarbu tiesiskuma kontroli. Ja būvniecības process neparedz šādas informācijas atspoguļošanu dokumentā, par dokumentu, kas var būt par pamatu ierakstam zemesgrāmatā, var kalpot tehniskiem līdzekļiem sagatavots dokuments, kas apliecina būves tiesisku iegūšanu, un kas apliecināts ar Būvniecības informācijas sistēmas kvalificētu elektronisks zīmogs.
