Jaunumi
Juridiskā komisija ratificēšanai virza konvenciju vardarbības izskaušanai pret sievietēm un ģimenē
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 22. novembrī, pirms pirmā lasījuma Saeimā atbalstīja likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.
“Stambulas konvencija ir starptautisks līgums, kas jau deviņus gadus ir spēkā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Ratificējot konvenciju, Latvijai būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu savu iedzīvotāju cilvēktiesības,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. A.Judins uzsver, ka vardarbība pret sievietēm un ģimenē Latvijā ir būtiska problēma, kuru nepieciešams risināt. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021.gadu liecina, ka Latvijā katra ceturtā sieviete vecumā no 18 līdz 74 gadiem ir pieredzējusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi vardarbības upuri par notikušo ziņo varas iestādēm.
Ar konvenciju plānots izveidots visaptverošu un daudzpusīgu tiesisko regulējumu ar nolūku aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Lielākā daļa konvencijas nosacījumu jau ir ietverti Latvijas normatīvajos aktos, un tā papildina citus starptautiskus cilvēktiesību dokumentus, kas mūsu valstij ir saistoši, atzīmē likumprojekta autori no Labklājības ministrijas.
Iecerēts pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret valsts drošību
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 14.novembrī, otrajam lasījumam Saeimā lēma virzīt grozījumus, ar kuriem iecerēts pastiprināt kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, pauž likumprojekta autori.
Plānots, ka par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu. Likuma grozījumi paredz, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem šobrīd noteikto piecu gadu vietā. Tāpat paredzēts, ka vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju. Savukārt, ja noziedzīgo nodarījumu būs veikusi valsts amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, tam varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās.
Plāno ieviest jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības, – partnerību
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7.novembrī, otrajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos likumprojektus, ar kuriem plānots ieviest jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības, – partnerību. Tādējādi iecerēts nodrošināt šo personu juridisko un sociālo aizsardzību. Likumā arī plānots nostiprināt, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai.
“Ja partnerattiecības faktiski pastāv, mēs nedrīkstam to ignorēt. Būtiski, lai mūsu valstī aizsargāti būtu visi cilvēki un valsts varētu šiem cilvēkiem palīdzēt, ja tāda nepieciešamība rodas,” pamatojot partnerības institūta nepieciešamību, pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Uzsākot kopdzīvi vai izveidojot kopīgu saimniecību, starp divām pilngadīgām personām var veidoties ciešas personiskas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja atbildība, rūpes vienam par otru, lojalitāte, sapratne un cieņa, pauž likumprojekta autori, uzsverot, ka mūsu valsts pamatlikums – Satversme – prasa nodrošināt šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību.
Ar grozījumiem Notariāta likumā plānots noteikt, ka zvērināts notārs notariālo aktu par partnerību taisīs, ja divas pilngadīgas fiziskas personas kopā personīgi ieradīsies pie viņa un apliecinās, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerību veidot nevarēs cilvēki, kuri ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, kā arī brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, paredz likuma grozījumi.
Juridiskā komisija, apmeklējot Latvijas Republikas prokuratūru, spriež par tās darba efektivizēšanas iespējām
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 25.oktobrī, izbraukuma sēdē apmeklēja Latvijas Republikas prokuratūru, kur tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu un pārrunāja prokuratūras darba efektivizēšanas iespējas.
Sēdē tās dalībnieki kā vienu no būtiskākajiem kavēkļiem prokurora darbā akcentēja lielo lietu apjomu, kas ilgstoši atrodas tiesās, neskatot tās pēc būtības. Kā akcentēja prokuratūras pārstāvji, šobrīd tiesās atrodas aptuveni 600 lietas, kurām ir jānodrošina prokurora klātbūtne. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins aicināja prokuratūras pārstāvjus apkopot informāciju par tiesu procesiem, kas virzās pārāk lēni, lai komisija ar tiem varētu iepazīties un meklēt iespējamos risinājumus likumdošanas ceļā.
Tāpat sēdē tika akcentēts arī kvalificētu izmeklētāju un operatīvo darbinieku trūkums Latvijā, iestāžu savstarpējā konkurence par šādiem speciālistiem, kā arī kaimiņvalsts Igaunijas pieredze kvalificētu darbinieku sagatavošanā.
J.Stukāns pateicās Juridiskajai komisijai par jau veiktajām likumdošanas izmaiņām prokurora darba uzlabošanā, kā arī ieguldījumu iepriekšējos gados prokuratūras pārejā uz jaunām, mūsdienīgām un darbam piemērotām telpām Aspazijas bulvārī 7. Prokuratūra šeit atrodas kopš 2021.gada.
Saeimas Preses dienests
