Jaunumi
Šodien, 19.maijā, parlamentā notiek drošības aspektiem veltītais Saeimas un NVO forums
Piektdien, 19.maijā, parlamentā notiks Saeimas un nevalstisko organizāciju (NVO) forums. Šogad forums veltīts drošības aspektiem un noritēs ar devīzi “Droši savā Latvijā!”.
Pasākuma atklāšanā dalībniekus neklātienē uzrunās Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, uzrunu teiks arī Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis. Par Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības vēsturi foruma dalībniekus uzrunās Saeimas Analītiskā dienesta Bibliotēkas vadītājs Edgars Engīzers.
Forumā plānotas trīs paralēlās diskusijas. Diskusijā “Uzticēšanās demokrātijai” dalībnieki runās par parlamentārās demokrātijas un pilsoniskās apziņas stiprināšanu. To vadīs Saeimas sekretāra biedre Antoņina Ņenaševa un biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” vadītāja Inese Tauriņa.
Otrajā paralēlajā diskusijā “Atbalsts Ukrainai” dalībnieki runās par to, kā varam palīdzēt, lai Ukraina uzvarētu. Diskusiju vadīs Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava un domnīcas “Providus” vadošā pētniece Agnese Lāce.
Trešajā paralēlajā diskusijā “Labklājība mūsu izaugsmei” spriedīs par atstumtības un nevienlīdzības mazināšanas iespējām. Šo diskusiju vadīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas priekšsēdētāja Zane Skujiņa-Rubene un biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka.
Pēc darba paralēlajās diskusijās plānots foruma tematisko diskusiju kopsavilkums.
Plānots, ka foruma noslēgumā dalībniekus uzrunās Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.
Saeimas un NVO forums piektdien, 19.maijā, sāksies pulksten 9.30, un tā norisei ikviens interesents varēs sekot līdzi tiešsaistē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un parlamenta Facebook kontā. Tiešraidē būs pieejama ne tikai foruma atklāšana un noslēgums, bet arī pirmā paralēlā diskusija par parlamentārās demokrātijas un pilsoniskās apziņas stiprināšanu.
Kopš Saeima 2006.gadā pieņēma deklarāciju, kurā noteikti Saeimas un NVO sadarbības principi un veicamie uzdevumi sadarbības pilnveidošanai, forums kļuvis par parlamenta tradīciju. Šis būs piecpadsmitais Saeimas un NVO forums, un to organizē parlaments sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.
Saeimas un NVO foruma programma.
Saeimas Preses dienests
Plāno pastiprināt kriminālatbildību par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus
Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 9.maijā, izskatīšanai Saeimā lēma virzīt grozījumus Krimināllikumā. Plānots, ka ar grozījumiem efektīvāka aizsardzība tiks nodrošināta arī tiem cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu.
“Vardarbību nedrīkst tolerēt. Mums jārīkojas aktīvi un jādara viss iespējamais, lai šādus gadījumus mazinātu un nodrošinātu aizsardzību cilvēkiem, kuriem ir pamatots iemesls baidīties par savu drošību,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Pašlaik par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī par vajāšanu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Ar likumprojektu iecerēts noteikt iespēju vainīgās personas sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam. Kā atzīmēja A.Judins, komisija par brīvības atņemšanas ilgumu un nepieciešamību to pagarināt turpinās spriest tālākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā.
Gadījumos, ja cietušais un vainīgais būs savstarpēji cieši saistīti, noziedzīgā nodarījuma izdarītāju varēs sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, paredz likumprojekts. Proti, tas paredzēts gadījumos, ja noziedzīgo nodarījumu veic pret personu, ar kuru vainīgais ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, pret laulāto, bijušo laulāto, personu, ar kuru vainīgais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās vai ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Iecerēts noteikt, ka šajā gadījumā kriminālprocesu varēs uzsākt sabiedrības interesēs arī bez cietušās personas iesnieguma, paredz komisijas konceptuāli atbalstītie grozījumi Kriminālprocesa likumā.
Kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, būs priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kriminālprocesiem saprātīga termiņa nodrošināšanā, paredz likumprojekts. Paredzēts, ka šādas krimināllietas iztiesāšanu uzsāks ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tās saņemšanas.
Lai grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā stātos spēkā, par tiem vēl trīs lasījumos jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Komisija 9.maijā skatīs jautājumus, kas saistīti ar personas tiesībām uz efektīvu aizsardzību pret vardarbību
Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos izskanēja satraucoša ziņa par sievietes slepkavību Jēkabpilī, ko pastrādājis viņas bijušais vīrs, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudējis un to vajājis. Turklāt par vardarbību regulāri esot ziņots policijai, bet sieviete no valsts puses netika pasargāta.
Ņemot vērā izskanējušo informāciju, komisijas vadītājs A.Judins norāda, ka pret vardarbību nedrīkst izrādīt iecietību. Turklāt normatīvajos aktos jau šobrīd iestrādāti vairāki instrumenti, kuru mērķis ir gan reaģēt uz vardarbību, gan novērst to. Līdz ar to svarīgi ir izvērtēt, vai likumos iestrādātie instrumenti tiek pareizi piemēroti praksē un vai tie ir efektīgi.
Komisija ieplānojusi 9.maijā komisijas sēdē skatīt jautājumus, kas saistīti ar personas tiesībām uz efektīvu aizsardzību pret vardarbību.
Komisija uz sēdi aicinās pārstāvjus no Valsts policijas, prokuratūras, Tieslietu ministrijas, tiesu varas un citus krimināltiesību ekspertus.
Plāno precizēt paternitātes apstrīdēšanas termiņu (19.04.2023.)
Komisija trešdien, 19.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas izstrādātos grozījumus Civillikumā, ar kuriem plānots precizēt termiņu, kādā persona var tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu.
Šobrīd likums paredz, ka bērns var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas. “Pašlaik likums ierobežo iespēju rīkoties tiem cilvēkiem, kas par saviem bioloģiskajiem vecākiem uzzina pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas. Tiesā prasība par paternitātes noteikšanu ar bioloģiskajiem vecākiem var tikt noraidīta, pamatojoties uz spēkā esošo likuma normu. Tas nav taisnīgi un tāpēc ir nepieciešamas izmaiņas,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, atzīmējot, ka spēkā esošās normas pamatā ir vēsturiski apsvērumi, kas mūsdienās vairs nav aktuāli.
Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, ka bērns, kurš sasniedzis pilngadību, paternitātes pieņēmumu varēs apstrīdēt tiesā divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ir uzzinājis par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.
Lai grozījumi Civillikumā un saistītie grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” stātos spēkā, par tiem vēl trīs lasījumos jālemj Saeimai. Komisija lūgs Saeimu skatīt grozījumus pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā, informēja A.Judins.
Saeimas Preses dienests
Juridiskās komisijas un Satversmes tiesas divpusējā tikšanās
Komisija šodien, 18. aprīlī, viesojās Satversmes tiesā, kur tikšanās laikā ar Satversmes tiesas tiesnešiem tika pārrunāti jautājumi par sadarbību Latvijas iedzīvotāju pamattiesību aizsardzības nodrošināšanā un labas likumdošanas principa konkretizācijas attīstībā, kā arī par iespējamiem Satversmes tiesas likuma grozījumiem tuvākajā nākotnē. Tāpat tikšanās laikā pārrunāja efektīva likumdošanas procesa aspektus, normu vispusīgu izvērtēšanu un apspriešanu plašā ekspertu lokā. Tika pārrunāti arī jautājumi par tiesību normu samērojamību ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
Satversmes tiesa aktualizēja jautājumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību un personu tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību.
Satversmes tiesa vērsa uzmanību uz regulējuma neesamību saistībā ar strīdu izšķiršanu konstitucionālā valsts varas orgāna vai tā daļas kompetences aizskāruma gadījumos.
