Saeimas Juridiskā komisija (turpmāk Komisija) ir viena no Saeimas kārtības ruļļa 149.pantā noteiktajām pastāvīgajām komisijām. Komisija saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Saeimas Kārtības rulli un spēkā esošajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem veic likumdošanas darbu, īsteno parlamentāro kontroli, sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām uz izskata fizisko un juridisko personu iesniegumus.
Komisijas funkcijas
Komisija izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus uz Saeimas lēmuma pamata vai iesniedz tos pati, ja tie ir saistīti ar komisijas mērķiem.
Komisija, pamatojoties uz Saeimas lēmumu, izskata likumprojektus, ko iesniedzis Valsts prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.
Komisija strādā noteiktā likumdošanas jomā, uzrauga izpildvaras darbību, kā arī veic citus komisijas darba specifikai atbilstošus uzdevumus. Komisija sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs.
Komisijas ziņā ir tieslietu jomas likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimā. Tie ir likumi, kas reglamentē tiesu sistēmas darbu, regulē materiālās un procesuālās tiesību normas, nosaka tiesu izpildītāju, notāru un advokātu darbību. Komisijas kompetencē ir lemt arī par izmaiņām atsevišķos vēlēšanu likumos, izskatīt iesniegtos likumprojektus par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu u.c. Tāpat komisija vērtē iesniegtos grozījumus Saeimas kārtības rullī un valsts pamatlikumā – Satversmē -, kā arī pirms Saeimas balsojuma lemj par tiesnešu un citu ar tieslietu sistēmu saistītu amatpersonu iecelšanu, apstiprināšanu, atbrīvošanu vai atcelšanu no amata, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja un CVK komisijas locekļu, valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu ievēlēšanu, apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata.
Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 155.pantam Komisija darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var ievēlēt no saviem locekļiem ne vairāk kā divas apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi, ja viņi tam piekrīt.
Komisija 2022.gada 8.decembra sēdē vienojās par divu apakškomisiju izveidošanu - Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisiju un Satversmes un tiesu politikas apakškomisiju.