Otrdien, 11. jūnijā, Juridiskā komisija skatīs vairākus Saeimas lēmumprojektus par rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu iecelšanu un tiesnešu atbrīvošanu no amata.
Tāpat Komisija pirms trešā lasījuma Saeimā skatīs likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 544/Lp14). Likumprojekts izstrādāts ar mērķi veicināt finansējuma pieejamību, izmantojot finanšu darījumus attiecībā, uz kuriem sniegts nodrošinājums, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu kreditoriem (aizdevējiem un ieguldītājiem) saistībā ar nodrošinājuma nodibināšanu, paredzot iespēju nodibināt nodrošinājumu uz citas personas – nodrošinājuma aģenta – vārda.
Likumprojekts skatāms vienotā pakotnē ar citiem Saeimā iesniegtiem likumprojektiem, kurā ietilpst grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Kredītiestāžu likumā. Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka par ķīlas ņēmēju var būt tikai pats kreditors, līdz ar to trešajai personai nav iespējas būt komercķīlas ņēmējam un līdz ar to pastāvīgi izlietot tām piemītošās tiesības. Esošais regulējums laikā gaitā sevi ir apliecinājis un ir veiksmīgs attiecībā uz darījumiem, kuros ir viens kreditors, bet finanšu sektorā bieži ir situācijas, kad tiek slēgti dažādi darījumi, kuros ir vairāki kreditori. Likumprojekta izstrādātājs ir identificējis problēmas un secinājis, ka ir nepieciešamība veikt izmaiņas publiskajos reģistros mainoties aizdevējiem, kas ir liels administratīvais slogs, un lieli finanšu resursu tēriņi, kā arī kreditoru interešu nesakritība vairāku kreditoru gadījumā, līdz ar to problemātiska nodrošinājuma nodrošināšana. Tādējādi ir piedāvāts Maksātnespējas likuma 2. pantu papildināt ar desmito daļu, nosakot, ka uz nodrošinājuma aģenta tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu ir attiecināmi Maksātnespējas likuma noteikumi, vienlaikus ņemot vērā Finanšu instrumentu tirgus likumā un Kredītiestāžu likumā ietveros nosacījumus.
Pirms pirmā lasījuma Saeimā Komisija skatīs likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (Nr. 614/Lp14 ). Likumprojekts paredz normatīvi nostiprināt to, ka dažādi būvniecības procesā izdoti dokumenti var būt par pamatu ierakstam zemesgrāmatā, ja no tā gūstams apstiprinājums, ka institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, veikusi būvdarbu tiesiskuma kontroli. Ja būvniecības process neparedz šādas informācijas atspoguļošanu dokumentā, par dokumentu, kas var būt par pamatu ierakstam zemesgrāmatā, var kalpot tehniskiem līdzekļiem sagatavots dokuments, kas apliecina būves tiesisku iegūšanu, un kas apliecināts ar Būvniecības informācijas sistēmas kvalificētu elektronisks zīmogs.
Likumprojekta autori norāda, ka šobrīd civiltiesiskajā apgrozībā nonāk tādas ēkas (būves), kā arī dzīvokļa īpašumi, pār kuriem tiek īstenota būvdarbu tiesiskuma kontrole, nodrošinot labticīgu ieguvēju aizsardzību. Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu ir personas pamattiesības, kuru aizsardzībai un īstenošanai ir liela nozīme ne vien personas eksistences nodrošināšanā, bet arī valsts un sabiedrības labklājības uzturēšanā. Satversmes 105. pants paredz valsts pienākumu pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību.
Ar likumprojektiem var iepazīties šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_11_06_2024
Savukārt trešdien, 12. jūnijā, Komisija strādās ar trīs likumprojektiem:
1) likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 579/Lp14) pirms otrā lasījuma Saeimā, ar kuriem paredzēts samazināt nelikumīgā finansējuma slieksni, no kāda iestājas kriminālatbildība par darbībām, kas saistītas ar politisko partiju nelikumīgu finansēšanu. Ar šiem grozījumiem tiek ierosināts aizstāt lielu apmēru ar ievērojamu apmēru. Ievērojams apmērs ir desmit minimālās mēnešalgas. Tas nozīmē, ka patlaban tas būtu noteikts 7000 eiro.
Komisijai būs jālemj arī par Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā (turpmāk – Apakškomisija) atbalstīto priekšlikumu, kas noteic, ka juridiskai personai nepiemēro piespiedu ietekmēšanas līdzekli par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkumā, ja pret to par šo nodarījumu ir ierosināta lieta Konkurences likumā paredzētajā kārtībā un par Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru amatā ievēl, ieceļ vai apstiprina Saeima, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, ja tas izdarīts likumā noteiktajā valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa laikā. Minētā priekšlikuma mērķis ir atturēt personas no mēģinājuma izvedot diskreditējošus video vai audio materiālus par amatpersonām, kuras amatā apstiprina Saeima. Minēto priekšlikumu Apakškomisija atbalstīja.
Komisija vērtēs arī Apakškomisijā neatbalstītos priekšlikumus, ar kuriem paredzēts noteikt atbildību par aizliegtu vienošanās publiskā iepirkumā un par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas pirmā labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu;
2) likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” (Nr. 615/Lp14) pirms pirmā lasījuma Saeimā. Ar šo likumprojektu likums tiek papildināts ar jaunu E daļu – Administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē regulējums. Pilnīgi automatizētas lēmuma pieņemšanas administratīvā pārkāpuma procesā regulējuma pilnveide, lai nodrošinātu pilnvērtīgu personas tiesību aizsardzību. Redakcionāli un sistēmiski pilnveidojumi Administratīvās atbildības likumā, tostarp iekļaujot tajā šobrīd Sodu reģistra likumā esošo Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas regulējumu.
Likumprojektā minēti vairāki sasniedzamie mērķi: 1) nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu elektroniskā vidē; 2) izveidot efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu prettiesiskas rīcības konstatēšanai administratīvā pārkāpuma procesā; 3) nodrošināt efektīvu pārnacionālu sadarbību administratīvā pārkāpuma procesā; 4) nodrošināt ātru lietu izskatīšanu; 5) nodrošināt līdzvērtīgu bērnu tiesību aizsardzības mehānismu, salīdzinot ar procesu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu;
3) likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 598/Lp14) pirms pirmā lasījuma Saeimā. Likumprojekts paredz administratīvo atbildību līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (līdz 700 eiro) par seksuālu uzmākšanos. Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz pēdējā laikā novērotajām tendencēm, ka arvien vairāk cietušie, visbiežāk sievietes, atklāj gadījumus, kad dažādās ikdienas sadzīviskās situācijās ir tikušas pakļautas bezkaunīgas seksuālas uzmākšanās gadījumiem.
Ar likumprojektiem var iepazīties šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_12_06_2024