Komisija trešdien, 5. jūnijā izskatīja un atbalstīja vairākus likumprojektus pirms trešā lasījuma Saeimā - likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 557/Lp14), likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 551/Lp14) un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 565/Lp14). 

Komisijā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 557/Lp14) noteic, ka ar 2024. gada 1. jūliju laulību varēs noslēgt bez liecinieku klātbūtnes. Tāpat likums papildināts ar jaunu normu, kas paredz, ka pēc personas lūguma Tieslietu ministrija izsniedz informatīvu izziņu par normatīvo aktu prasībām, atbilstoši kurām ārvalstī noslēgta laulība Latvijā tiek uzskatīta par spēkā esošu, iesniegšanai attiecīgajā ārvalsts institūcijā laulības noslēgšanai.

Likumprojektā “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 551/Lp14) tiek iekļautas tiesību normas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Direktīvas 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem piemērošanas nodrošināšanai. Likums ir papildināts ar trīs jaunām nodaļām, kas attiecas uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu un uzraudzību; no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanu pārrobežā un kredītu pircēju.

Pirms trešā lasījuma Komisijā plašas debates izraisīja priekšlikums par parādvēstures datubāzē iekļaujamajām ziņām, ja parādnieks ir izteicis pamatotus iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru. Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka parādvēstures datubāzē tiek iekļautas ziņas par to, ka no parādnieka saņemti rakstveida iebildumi pret parāda esību vai apmēru un lietā pastāv strīds par parāda pamatotību.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 565/Lp14) tika izstrādāts ar mērķi, lai izpildītu Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija spriedumu lietā Nr. 2022–02–01, ar kuru tiesa atzina likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otro daļu un 42. panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un spēkā neesošu no 2024. gada 1. jūlija.

Komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus, kas saistīti ar maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksu segšanu. Paredzēts, ka maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz 15 euro apmērā. Tāpat noteikts, ka būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas un maksāšanas paziņojuma izmaksu apmēru.

Likumprojektā noteikta konkrēta summa (30 euro), kas būves īpašniekam jāatlīdzina zemes īpašniekam saistībā ar prezumētiem kavēta maksājuma atgūšanas izdevumiem. Tāpat noteikts, ka izdevumu atlīdzināšana neatbrīvo parādnieku no pienākuma atlīdzināt zemes īpašniekam radušos zaudējumus, ciktāl tie pārsniedz minētos izdevumus. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

Par minētajiem likumprojektiem galīgajā lasījumā Saeima lems š.g. 13. jūnijā.

Ar komisijas audioierakstu var iepazīties šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_5_06_24