Otrdien, 4. jūnijā, Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija turpinās skatīt grozījumus Krimināllikumā (Nr. 579/Lp14) ar kuriem paredzēts samazināt nelikumīgā finansējuma slieksni, no kāda iestājas kriminālatbildība par darbībām, kas saistītas ar politisko partiju nelikumīgu finansēšanu.
Apakškomisija jau iepriekšējā komisijas sēdē atbalstīja Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru amatā ievēl, ieceļ vai apstiprina Saeima, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, ja tas izdarīts likumā noteiktajā valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa laikā. Minētā priekšlikuma mērķis ir atturēt personas no mēģinājuma izvedot diskreditējošus video vai audio materiālus par amatpersonām, kuras amatā apstiprina Saeima.
Tāpat Apakškomisija atbalstīja priekšlikumu, kas noteic, ka juridiskai personai nepiemēro piespiedu ietekmēšanas līdzekli par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkumā, ja pret to par šo nodarījumu ir ierosināta lieta Konkurences likumā paredzētajā kārtībā.
Apakškomisija turpinās darbu pie saņemtajiem priekšlikumiem, ar kuriem paredzēts noteikt atbildību par aizliegtu vienošanās publiskā iepirkumā un par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas pirmā labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu.
Apakškomisija vērtēs arī Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS piedāvāto koncepciju grozījumiem Krimināllikumā par slēptu politisko partiju nelikumīgu finansēšanu caur trešajām personām un par slēpta finansējuma pieņemšanu un pieprasīšanu.
Ar iesniegtajiem priekšlikumiem un izskatāmo priekšlikumu tabulu varat iepazīties likumprojektu reģistrā: https://ej.uz/Likumprojekts_579
Komisija nākamnedēļ, 4. jūnijā, strādās ar grozījumiem Krimināllikumā (Nr. 463/Lp14) un Kriminālprocesa likumā (Nr. 464/Lp14), ar kuriem paredzēts atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība; reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem; precizētu terorisma definīciju. Tāpat grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā, atteikties no drošības līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē. Nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Atbilstoši pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasības.
Apjomīgi grozījumi pirms otrā lasījuma paredzēti Kriminālprocesa likumā (Nr. 507/Lp14), kurus izskatīja un atbalstīja Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija, un nolēma likumprojektu virzīt izskatīšanai Juridiskajā komisijā. Lielākā daļa priekšlikumu, ko skatīja Apakškomisija, tika izskatīti un atbalstīti Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā.
Ar iesniegtajiem priekšlikumiem un izskatāmo priekšlikumu tabulu varat iepazīties likumprojektu reģistrā: https://ej.uz/Darba_kartiba_4_06_24
Trešdien, 5. jūnijā, Komisija strādās ar vairākiem likumprojektiem pirms trešā lasījuma Saeimā - “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 557/Lp14), ar kuriem paredzēts, ka laulību varēs noslēgt lieciniekiem klāt neesot; likums papildināts ar jaunu normu, kas paredz, ka pēc personas lūguma Tieslietu ministrija izsniedz informatīvu izziņu par normatīvo aktu prasībām, atbilstoši kurām ārvalstī noslēgta laulība Latvijā tiek uzskatīta par spēkā esošu, iesniegšanai attiecīgajā ārvalsts institūcijā laulības noslēgšanai.
Likumprojekts “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 551/Lp14) paredz vairākus tehniskus precizējumus, kā arī likums ir papildināts ar trīs jaunām nodaļām, kas attiecas uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu un uzraudzību; no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanu pārrobežā un kredītu pircēju.
Minētajiem likumprojektiem priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 4. jūnijs līdz ar to likumprojektu tabulas ar priekšlikumiem izskatīšanai Komisijas sēdē būs pieejamas 5. jūnijā likumprojektu reģistrā.
Tāpat komisija vērtēs vairākus priekšlikumus, kas iesniegti likumprojektam “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 565/Lp14), kas saistīti ar maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksu segšanu. Paredzēts, ka maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz 15 euro apmērā, pastāvot iespējai vienoties arī par citu izmaksu apmēru; noteikta konkrēta summa (30 euro), kas būves īpašniekam jāatlīdzina zemes īpašniekam saistībā ar prezumētiem kavēta maksājuma atgūšanas izdevumiem. Tāpat iesniegti priekšlikumi par būves īpašniekam kopjamo zemes vienības daļu un vairāki priekšlikumi, kas piešķir plašākas pilnvaras būves īpašniekam rīkoties ar tā lietošanā esošo zemi, likumiskās zemes lietošanas tiesības izbeigšanos u.c. priekšlikumiem.
Ar iesniegtajiem priekšlikumiem un izskatāmo priekšlikumu tabulām varat iepazīties likumprojektu reģistrā: https://ej.uz/Darba_kartiba_5_06_24