Juridiskās komisijas deputāti Agnese Krasta (frakcija “Jaunā Vienotība”) un Edgars Zelderis (frakcija PROGRESĪVIE), kā arī Juridiskās komisijas konsultante Ieva Sarmule 18.-19. jūnijā apmeklēja Zviedrijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras ietvaros Zviedrijas Riksdāga (parlamenta) 2023. gada 18.-19. jūnijā rīkoto konferenci “Demokrātija Eiropā”. 

Konferencē piedalījās dalībnieki no Austrijas, Beļģijas, Horvātijas, Kipras, Čehijas Republikas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Itālijas, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Zviedrijas, kā arī dalībnieki no Eiropas Savienības kandidātvalstīm - Albānijas, Ziemeļmaķedonijas, Serbijas.

Konferences struktūra ietvēra divas sesijas ar no tām izrietošajām viedokļu apmaiņām un diskusijām: pirmā sesija tika attiecināta uz demokrātiskā dialoga saglabāšanas nozīmi un parlamentu nozīmi tajā, otrā diskusija attiecās uz tiesu neatkarības nodrošināšanas nozīmi un uzticēšanos sociālajai institūcijai.

Konferenci atklāja Zviedrijas Rikstāga spīkeris Andreas Norlén, uzsverot, ka Eiropas Savienība dibināta, balstoties uz vērtībām, kuru pamatā ir cilvēciskā cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību respektēšana, tāpēc Eiropas Savienībai un katrai dalībvalstij ir nozīme demokrātijas aizsardzībā un attīstībā, tiesiskuma uzturēšanā, tāpat svarīga loma demokrātijās un tiesiskuma saglabāšanā ir konstitucionālajam un juridiskajam rāmim, kas rada cilvēkiem paredzamību (ņemot vērā kā sabiedrības vairākumu, tā - mazākumu).

Kā galvenie jautājumi konferencē tika izcelti - parlamentāriešu loma demokrātijas stiprināšanā un attīstīšanā, savstarpēja veselīga dialoga veidošana, kas veicina demokrātisko kultūru, dialoga veidošana ar tiesām, kas respektē tiesu un tiesnešu neatkarību, savstarpējas demokrātiskas politiskas kultūras veidošana. Tika uzsvērta katra parlamenta darba organizācijas kultūras nozīme un izcelts, ka pirmais dialogs parlamentā sākas tieši parlamenta komisijās.

Tāpat tika skarti jautājumi par dzimumu līdztiesības veicināšanu parlamentā, mediju lomu demokrātijas stiprināšanā, ņemot vērā arī situāciju Ukrainā. Sevišķa uzmanība tika veltīta polarizācijas jautājumiem un iespējām to mazināt caur demokrātisku dialogu, kuram ir nepieciešama savstarpēja cieņa, tāpat ar demokrātisku dialogu netiek saprasts tikai dialogs parlamentu sēžu zālēs, jo pirmais demokrātiskais dialogs ir katram pašam ar sevi - un, kā teica debatēs Itālijas parlamenta pārstāvis Roberto Cataldi –  “Mums ir psiholoģiskas aizsardzības mehānisms, kas liek mums projicēt uz otru to, ko mēs nevaram pieņemt sevī. Tāpēc mēs mēdzam uzskatīt par "pretiniekiem" vai “ienaidniekiem" tos, kuri nedomā tāpat kā mēs. Mūsu pretinieks patiesībā nav nekas vairāk kā spogulis mūsu visdziļākajām bailēm, mūsu neizteiktajām domām, ar kurām mums vajadzētu mācīties konfrontēt”, kā arī – “Mēs nevaram mainīt citus, bet mēs varam mainīties paši. Un, kad mēs sākam mainīties paši, mēs sākam mainīt pasauli”.

Pasākuma noslēgumā bija iespēja gūt ieskatu par Zviedrijas parlamenta darbu, apskatot parlamenta ēku īsā ekskursijā. Zviedrijā ir vienpalātas parlaments (līdz 1969. gadam bija divpalātu parlaments), Riksdāgā tiek ievēlēti 349 deputāti. Tā darbs notiek 15 komisijās, katrā iekļaujot 17 dalībniekus.

Iespēja iepazīties ar konferences materiāliem un norisi šeit: https://parleu2023.riksdagen.se/en/conferences/democracy-in-europe/