Piektdien, 16.februārī, Saeimas namā atvērta grāmata “Interešu pārstāvības process. Skaidrojumi un komentāri” un norisinājās lobēšanas regulējumam veltīta diskusija.

Atklājot pasākumu, Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa uzsvēra, ka diskusija par to, kas ir interešu pārstāvība un kā tā darbojas, ir ļoti būtiska. A.Ņenaševa atzīmēja, ka grāmatā “Interešu pārstāvības process. Skaidrojumi un komentāri” tiek skaidrots, kāda ir lobēšanas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī un kāpēc jāveicina plašāka sabiedrības iesaiste politiskos procesos, tādējādi uzlabojot likumdošanas darbu, procesa kvalitāti un galu galā – sabiedrības labklājību. “Visi esam ieinteresēti labā likumdošanas procesā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre. Jo atklātāk tiks veikta lobēšana, jo ātrāk sapratīsim, ka ir sabiedrības grupas, kuru intereses netiek pārstāvētas, un kā šo nevienlīdzību mainīt, pauda A.Ņenaševa.

Stiprinot parlamenta saikni ar pilsonisko sabiedrību un uzsverot tās būtisko lomu likumdošanā, Saeima kopā ar nevalstiskā sektora partneriem uzsāk jaunu tradīciju – Saeimas komisiju atvērto durvju dienu. Pirmā atvērto durvju diena plānota Starptautiskajā nevalstisko organizāciju dienā, 27.februārī, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji dalībai tajā aicināti pieteikties līdz 22.februāra pulksten 16.00.

Atvērto durvju dienā komisiju sēdes iecerētas kā nepastarpināta tikšanās klātienē ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem – gan ikdienas sadarbības partneriem, gan tādu biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, kuriem vēl nav sadarbības pieredzes ar parlamentu. Tā ir iespēja nepastarpināti izrunāt abām pusēm aktuālos jautājumus.

Paredzēts, ka 27.februārī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji varēs tikties ar izvēlēto Saeimas komisiju pārstāvjiem, bet pēcpusdienā plānota Saeimas Prezidija un komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem.

Lai pieteiktos Saeimas komisiju atvērto durvju dienai, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem līdz 22.februārim jāsazinās ar izvēlētās komisijas koordinatoru, rakstot uz e-pastu: https://www.saeima.lv/lv/kontakti/koordinatori-sadarbibai-ar-nvo. Interesenti aicināti pieteikties savlaicīgi, un dalībnieku skaits sēdēs ir ierobežots, ņemot vērā komisiju telpu ietilpību.

Saeimas ikdienas darbā pilsoniskās sabiedrības iesaistei ir būtiska loma, vērtējot likumdošanas iniciatīvas un sniedzot priekšlikumus to pilnveidei. Komisijas, izlemjot jautājumus, kā ekspertus pieaicina arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Līdztekus ikdienas sadarbībai parlamentā tiek rīkots arī ikgadējais Saeimas un nevalstisko organizāciju pārstāvju forums, kurā tā dalībnieki izvērtē līdzšinējās sadarbības rezultātus un izvirza turpmāko sadarbības programmu.

Saeimas Preses dienests

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 16.janvārī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem.

Satiksmes plūsmā 71 procents autovadītāju ārpus apdzīvotām vietām pārsniedz atļauto ātrumu. Eiropas valstu vidū Latvija ar šiem rādītājiem izceļas kā īpaši nedroša vieta satiksmes dalībniekiem. Ceļu satiksmes drošības rādītāji, tostarp atļautā ātruma pārsniegšana, mobilo ierīču lietošana braukšanas laikā, kā arī bojāgājušo un smagi ievainoto skaits, Latvijā ir ievērojami sliktāki, nekā lielākajā vairākumā Eiropas Savienības valstu, pauž likumprojekta autori.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem iecerēts atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību.

Pašlaik probācijas uzraudzību kā pamatsodu iespējams piemērot nepilngadīgajiem par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, bet pilngadīgām personām – par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu. Ar likuma grozījumiem iecerēts, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu turpmāk varēs piemērot arī pilngadīgajām personām par jebkuru noziedzīgo nodarījumu, izņemot sevišķi smagu noziegumu.