Jaunumi
Plāno noteikt kriminālatbildību par mēģinājumu ar dziļviltojuma tehnoloģiju palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus
Lai noteiktu kriminālatbildību par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju jeb tā dēvētā “deep fake” palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus un nodrošinātu vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā.
Vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt godīgu un brīvu vēlēšanu norises būtisks priekšnosacījums ir taisnīgs priekšvēlēšanu kampaņas regulējums, atzīmē likumprojekta autori.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt kriminālatbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, radot nepatiesu informāciju par politiskām partijām, Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātiem ar mērķi viņus diskreditēt vai graut reputāciju, un šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka tā ir nepatiesa.
Plānots, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Likumprojekta autori uzsver, ka dziļviltojuma tehnoloģiju radītie foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņu sastāvdaļu. Piemēram, pēdējā gada laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radīts saturs, kura mērķis ir bijis graut kāda kandidāta reputāciju, ir konstatēts Argentīnas, Slovākijas un Polijas priekšvēlēšanu kampaņās, pauž autori, norādot, ka liela daļa potenciālo vēlētāju atzīst, ka jau šobrīd nespēj atpazīt dziļviltojuma tehnoloģiju radīto saturu.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Mantinieks par aizgājēja parādsaistībām atbildēs tikai mantojuma apmērā, paredz likumprojekts
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu, tostarp ieviešot skaidrāku mantojuma pieņemšanas procesu.
Kā atzīmē likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas, patlaban bieži vien pastāv gadījumi, kad mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmēji (mantinieki) dažādu iemeslu dēļ neuzsāk mantojuma lietu, nepabeidz to vai nav noskaidrojami. Lai to risinātu, ar likumprojektu iecerēts mantojumu tiesību regulējumu pilnveidot. Tostarp ar grozījumiem plānots noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Proti, mantinieks par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildēs tikai saņemtā mantojuma apmērā.
“Pieņemot mantojumu, mantinieks atbild arī par aizgājēja parādiem. Grozījumi paredz, ka no mantinieka nevarēs paņemt vairāk, nekā viņš ir mantojis. Šādi nosacījumi varētu veicināt mantinieku vēlmi mantojumam savlaicīgi pieteikties,” pauž Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Plānots noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību.
Šobrīd likums pieļauj dažādus gribas izteikumus par mantojuma pieņemšanu (turklāt dažādos termiņos). Tas, kā atzīmē likumprojekta autori, var radīt neskaidrības, vai mantojuma atstājējam ir saistību un tiesību pārņēmēji un vai tie pienācīgā veidā izteikuši gribu pieņemt mantojumu, vai gluži pretēji – mantinieku nav un mantojums piekritīgs valstij kā bezmantinieka manta. Ar grozījumiem iecerēts precizēt gribas izteikšanas formu un noteikt, ka mantojuma pieņemšanai turpmāk būs tikai viens termiņš – tas, kuru noteicis zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, sludinājumā par mantojuma atklāšanos.
Paredzēts, ka notārs individuāli ar vēstuli aicinās zināmos mantiniekus (līdz 3.šķirai), lai tie pauž gribu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Tāpat iecerēts, ka mantojuma pieņemšanas termiņš būs garāks par kreditoru pretenziju termiņu. Līdz ar to mantiniekiem pirms izvēles izdarīšanas būs zināmas visas kreditora pretenzijas, paredz grozījumi. Tāpat ar grozījumiem iecerēts precizēt mantojuma dalīšanas kārtību.
Vēl ar likumu izmaiņām plānots noņemt bāriņtiesām neraksturīgu funkciju – mantojuma aizgādņa absolūtu kontroli. Plānots, ka bāriņtiesām saglabāsies aizgādņa iecelšanas un atcelšanas, kā arī dokumentu glabāšanas funkcija.
Juridiskā komisija jau iepriekš atbalstījusi saistītus grozījumus Civillikumā. Lai tie un arī šodien galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Notariāta likumā stātos spēkā, par tiem vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Komisijas izbraukuma sēde Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (28.02.2024.)
Komisija trešdien, 28. februārī, izbraukuma sēdē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (turpmāk – Padome) uzklausīja Padomes sniegto ziņojumu par zvērinātu tiesu izpildītāju darbu Latvijā, tai skaitā par izpildei iesniegto dokumentu skaitu un tiesu izpildītāju darbības rezultātiem par periodu no 2021. gada līdz 2023. gadam.
Padomes pārstāvji vērsa Komisijas uzmanību uz risināmiem jautājumiem saistībā ar tiesas nolēmumu par saskarsmes tiesību īstenošanu izpildes kārtības pilnveidošanu, tiesas nolēmumu lietās par kopīpašuma dalīšanu izpildes kārtības noteikšanu Civilprocesa likumā, kā arī uz nepieciešamību pārskatīt kārtību, kādā tiek vērsta piedziņa uz parādnieka darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, lai līdzsvarotu kā parādnieka, tā piedzinēja tiesības.
Saeimā atver interešu pārstāvības procesam veltītu grāmatu un spriež par tā regulējumu
Piektdien, 16.februārī, Saeimas namā atvērta grāmata “Interešu pārstāvības process. Skaidrojumi un komentāri” un norisinājās lobēšanas regulējumam veltīta diskusija.
Atklājot pasākumu, Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa uzsvēra, ka diskusija par to, kas ir interešu pārstāvība un kā tā darbojas, ir ļoti būtiska. A.Ņenaševa atzīmēja, ka grāmatā “Interešu pārstāvības process. Skaidrojumi un komentāri” tiek skaidrots, kāda ir lobēšanas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī un kāpēc jāveicina plašāka sabiedrības iesaiste politiskos procesos, tādējādi uzlabojot likumdošanas darbu, procesa kvalitāti un galu galā – sabiedrības labklājību. “Visi esam ieinteresēti labā likumdošanas procesā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre. Jo atklātāk tiks veikta lobēšana, jo ātrāk sapratīsim, ka ir sabiedrības grupas, kuru intereses netiek pārstāvētas, un kā šo nevienlīdzību mainīt, pauda A.Ņenaševa.
Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji aicināti pieteikties Saeimas komisiju atvērto durvju dienai
Stiprinot parlamenta saikni ar pilsonisko sabiedrību un uzsverot tās būtisko lomu likumdošanā, Saeima kopā ar nevalstiskā sektora partneriem uzsāk jaunu tradīciju – Saeimas komisiju atvērto durvju dienu. Pirmā atvērto durvju diena plānota Starptautiskajā nevalstisko organizāciju dienā, 27.februārī, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji dalībai tajā aicināti pieteikties līdz 22.februāra pulksten 16.00.
Atvērto durvju dienā komisiju sēdes iecerētas kā nepastarpināta tikšanās klātienē ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem – gan ikdienas sadarbības partneriem, gan tādu biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, kuriem vēl nav sadarbības pieredzes ar parlamentu. Tā ir iespēja nepastarpināti izrunāt abām pusēm aktuālos jautājumus.
Paredzēts, ka 27.februārī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji varēs tikties ar izvēlēto Saeimas komisiju pārstāvjiem, bet pēcpusdienā plānota Saeimas Prezidija un komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem.
Lai pieteiktos Saeimas komisiju atvērto durvju dienai, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem līdz 22.februārim jāsazinās ar izvēlētās komisijas koordinatoru, rakstot uz e-pastu: https://www.saeima.lv/lv/kontakti/koordinatori-sadarbibai-ar-nvo. Interesenti aicināti pieteikties savlaicīgi, un dalībnieku skaits sēdēs ir ierobežots, ņemot vērā komisiju telpu ietilpību.
Saeimas ikdienas darbā pilsoniskās sabiedrības iesaistei ir būtiska loma, vērtējot likumdošanas iniciatīvas un sniedzot priekšlikumus to pilnveidei. Komisijas, izlemjot jautājumus, kā ekspertus pieaicina arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Līdztekus ikdienas sadarbībai parlamentā tiek rīkots arī ikgadējais Saeimas un nevalstisko organizāciju pārstāvju forums, kurā tā dalībnieki izvērtē līdzšinējās sadarbības rezultātus un izvirza turpmāko sadarbības programmu.
Saeimas Preses dienests