Komisijas darba kārtībā trešdien, 13. novembrī, iekļauti vairāki Saeimas lēmumprojekti par tiesnešu atbrīvošanu no tiesneša amata pēc pašu vēlēšanās un tiesnešu apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Tāpat Komisija rīt turpinās darbu ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (Nr.614/lp14) pirms pirmā lasījuma.
Likumprojekta mērķis ir nepieļaut tādu ēku un būvju nonākšanu civiltiesiskajā apgrozībā, kuras neatbilst būvniecības prasībām un par kurām būvniecības procesā nav veikta tiesiskuma kontrole. Normatīvi tiek nostiprināts, ka dažādi būvniecības procesā izdoti dokumenti var būt par pamatu ierakstam zemesgrāmatā, ja no tā gūstams apstiprinājums, ka institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, veikusi būvdarbu tiesiskuma kontroli. Ja būvniecības process neparedz šādas informācijas atspoguļošanu dokumentā, par dokumentu, kas var būt par pamatu ierakstam zemesgrāmatā, var kalpot tehniskiem līdzekļiem sagatavots dokuments, kas apliecina būves tiesisku iegūšanu, un kas apliecināts ar Būvniecības informācijas sistēmas kvalificētu elektronisks zīmogs.
Komisija š.g. 11. jūnija sēdē skatīja minēto likumprojektu un konstatēja, ka ne no Likumprojekta, ne Likumprojekta anotācijas nav skaidri izsecināms, kādi var būt “citi publiskie dokumenti, kas apliecina būvniecības tiesiskumu”, uz kuru pamata ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā. Komisija atzina likumprojekta mērķi par skaidru, savukārt izpildījumu (gan Likumprojektu, gan tā anotāciju) par nepiemērotu definētā mērķa sasniegšanai, līdz ar to Komisija aicināja Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju sniegt rakstiskas atbildes uz Komisijas sēdē izskanējušiem neskaidrajiem jautājumiem un Likumprojekta izskatīšanu atlika.
Komisijas 11.jūnija sēdes protokols pieejams šeit: https://ej.uz/Protokols_11_06_24_614_LP14
Vēl Komisija pirms trešā lasījuma turpinās strādāt ar likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” (Nr.615/Lp14). Likumprojekts paredz Administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē regulējumu. Pilnīgi automatizētas lēmuma pieņemšanas administratīvā pārkāpuma procesā regulējuma pilnveide, lai nodrošinātu pilnvērtīgu personas tiesību aizsardzību. Likumprojekta galvenais mērķis ir ieviest e-lietu administratīvo pārkāpumu procesā, nodrošinot elektronisku procesu no protokola sastādīšanas līdz galējai tiesas instancei. Turklāt ir paredzēta iespēja Valsts ieņēmumu dienestam piemērot automatizētos sodus attiecībā uz deklarāciju neiesniegšanu. Administratīvo pārkāpumu process ir precizēts, nosakot, ka nepilngadīgajiem nav pienākuma atlīdzināt procesuālos izdevumus. Lietu ātrākai, efektīvākai izskatīšanai tiek noteikts princips, ka apgabaltiesās būs vienota lietu sadale, kas nozīmē, ka videokonferenču formātā varēs nodrošināt administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu jebkurā apgabaltiesā.
Komisija š.g. 6. novembrī uzsāka izskatīt uz trešo lasījumu saņemtos priekšlikumus, kopā tika iesniegti 20 priekšlikumi. Komisija atbalstīja lielāko daļu no iesniegtajiem priekšlikumiem, tai skaitā, priekšlikumu, kas paredz papildināt Administratīvās atbildības likuma 162. pantu ar regulējumu, ka lēmumu par soda piemērošanu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu. Tādējādi likumā būs tieši pieļauta iespēja šādu lēmumu, kas ir derīgs bez paraksta, paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu (vai cita veida elektronisko parakstu). Ceļu satiksmes likumā paredzēto transportlīdzekļa deklarēšanas izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā institūtu.
Tāpat Komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz papildināt Administratīvās atbildības likumā esošos tiesvedības vispārīgos noteikumus ar jaunu 176.1 pantu, kas paredz, ka apgabaltiesā izskatāmu sūdzību, blakus sūdzību, protestu vai pieteikumu var izskatīt jebkura apgabaltiesa. Savukārt, lai nodrošinātu iespēju organizēt vienotu lietu sadali, nepieciešami attiecīgi pilnveidojumi informācijas sistēmās, un tos plānots pabeigt 2025. gada februārī. Ievērojot minēto, priekšlikums paredz, ka Administratīvās atbildības likuma 176.1 pants stāsies spēkā 2025. gada 1. martā.
Komisija turpinās darbu pie priekšlikumiem, kuri tika skatīti un atlikti 6. novembra Komisijas sēdē, lai Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas pārstāvji varētu vienoties par saskaņotu risinājumu.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Komisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Komisijas_darba_kartiba_13_11_24
Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija skatīs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2024. gada 5. novembra vēstuli par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 729/Lp14).