Š.g. 24. septembrī Komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” (Nr. 615/Lp14) pirms otrā lasījuma Saeimā, kuru š.g. 10. un 17. septembra sēdēs skatīja Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija (turpmāk – Apakškomisija) un atbalstīja tā virzību izskatīšanai Juridiskajā komisijā.
Likumprojektā vairākus priekšlikumus iesniedza Tieslietu ministrija, kur grozījumu mērķis paredz:
1. Nozari regulējošā normatīvajā aktā var noteikt starptautiskās sadarbības regulējumu nozares jomā un papildsoda izpildes kārtību. Ar "nozari regulējošo normatīvo aktu" nav saprotams tikai likums (formālā nozīmē). Ja vien nozari regulējošajā likumā ir ietverts pienācīgs pilnvarojums, starptautiskās sadarbības vai papildsoda izpildes kārtības regulējumu var ietvert arī Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus paredzēts ierobežojums, ka šāds regulējums var attiekties tikai uz nozares jomu. Ja Eiropas Savienības vai starptautiskajā tiesību aktā paredzētais sadarbības jautājums skar vairākas nozares un ir vispārnozīmīgs, tas regulējams Administratīvās atbildības likumā (turpmāk - AAL).
2. Iekļaut AAL 26.panta pirmajā daļā tipisko gadījumu uzskaitījumu, kad atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums uzskatāms par pabeigtu. Tiek precizēta arī AAL 26. panta otrā daļa, norādot tos gadījumus, kad iepriekšējā pārtrauktā administratīvā pārkāpuma turpināšana ir atzīstama par jaunu pārkāpumu, kas pieļauj atkal piemērot administratīvo atbildību pārkāpuma izdarītājam.
3. Aizstāvim būs ir pie atbildības saucamās personas vai sodītās personas tiesības un pienākumi, ciktāl tas nav saistīts ar nepieciešamību paust šīs personas subjektīvo viedokli.
4. Paplašināt procesuālā piespiedu līdzekļa tvērumu, līdz ar to, personai varēs piemērot pagaidu ierobežojumu izmantot noteiktas tiesības vai veikt noteikta veida darbību.
5. Saskaņot AAL normas par administratīvās atbildības piemērošanu, ja pārkāpums izdarīts ar ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli ar “Grozījumiem Ceļu satiksmes likumā”, tiks paredzēta amatpersonas rīcības brīvība, izlemjot jautājumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu. Nodrošinājuma līdzekļu piemērošana ierobežo personas iespējas rīkoties ar tās īpašumu, tālab amatpersonai, izlemjot jautājumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ir jārīkojas atbilstoši rīcības brīvības izmantošanas pamatprincipiem, cita starpā izvērtējot nodrošinājuma līdzekļa piemērošanas samērīgumu konkrētajos faktiskajos apstākļos. Amatpersonai ir arī jāizvērtē, vai ir iespējams konkrētu mērķi (naudas soda izpildi) panākt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot starptautiskās sadarbības mehānismu administratīvo sodu piemērošanas un izpildes jomā.
6. Tiesību augstākai amatpersonai atcelt prettiesisku lēmumu arī tad, ja tas būs jau izpildīts (AAL 174. panta pirmā daļa).
Likumprojektā priekšlikumu 118. pantā iesniedza frakcija PROGRESĪVIE deputāti. Priekšlikums noteiks pagarināt no viena uz trim gadiem noilguma termiņu administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai par pārkāpumiem, kas izdarīti politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību finansēšanas jomā.
Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja iesniegtos priekšlikumus, precizējot tos gan redakcionāli, gan pēc būtības (sk. priekšlikumu tabula likumprojekta reģistrā) un nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā š.g. 3. oktobrī, nosakot š.g. 17. oktobri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Komisijas audioieraksts pieejams šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_24_09_24