11 360 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Tautas ievēlēts Latvijas Valsts prezidents"
Juridiskā komisija 2024. gada 19. jūnijā skatīja 11 360 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Tautas ievēlēts Latvijas Valsts prezidents” un nolēma neuzsākt darbu ar grozījumiem par tautas vēlētu Valsts prezidentu.
29 905 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām"
Saeima 2024. gada 6. jūnijā pieņēma Juridiskās komisijas virzīto likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, kuri pastiprina kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un dzīvnieku spīdzināšanu.
Krimināllikuma grozījumi tika izstrādāti, balstoties uz 29 905 cilvēku Saeimā iesniegto iesniegumu “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām”, kas parakstīts portālā manabalss.lv, aicinot pastiprināt kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un dzīvnieka spīdzināšanu bez iespējas piemērot alternatīvos soda veidus brīvības atņemšanas soda vietā.
10 277 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Bērnu personas kods ar dzimšanas datiem"
Juridiskā komisija 2025. gada 5. marta sēdē nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu līdz brīdim, kad Komisija saņems tiesībsarga un Datu valsts inspekcijas viedokļus. Komisija aicināja minētās institūcijas iesniegt savus viedokļus līdz 2025. gada 9. aprīlim.
Juridiskā komisija 2025. gada 14. maija sēdē, uzklausot klātesošos ekspertus un iepazīstoties ar tiesībsarga un Datu valsts inspekcijas viedokļiem, nolēma neierosināt grozījumus likumos.
VALSTS PREZIDENTA LIKUMDOŠANAS INICIATĪVAS
Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" (Nr.902/Lp14)
Komisija 2025. gada 10. jūnija sēdē skatīja Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (Nr.902/Lp14) (turpmāk – Likumprojekts) pirms pirmā lasījuma. Komisijas sēdē piedalījās Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos K. Līce, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs, Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks E. Danovskis, kā arī Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Konstitucionālo tiesību nodaļas vecākā juriste Ē. Inkina un Centrālās vēlēšanu komisijas vecākā juriskonsulte L. Liepiņa.
Komisija nolēma nevirzīt Likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē, bet tā atbalsta Likumprojektā ietverto mērķi - veicināt pilsoņu aktivitāti un iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā, īstenojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības.
Komisija 2025.gada 19.jūnijā nosūtīja vēstuli Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ar lūgumu izvērtēt Valsts prezidenta Likumprojektā ietvertā regulējuma vajadzību un nepieciešamību, ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izskatīšanā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (Nr.728/Lp14), kas jau pieņemts pirmajā lasījumā.
Likumprojekts Grozījumi Latvijas Bankas likumā (Nr. 892/Lp14)
Likumprojekts Grozījumi Tiesībsarga likumā (Nr. 893/Lp14)
Komisija 2025. gada 16. aprīļa sēdē, uzklausot Valsts prezidenta padomnieci likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos K. Līci, konstitucionālo tiesību ekspertu G. Kusiņu un Saeimas Juridiskā biroja vadītāju D. Meisteri, nolēma atlikt likumprojekta izskatīšanu līdz laikam, kad tiks saņemti Saeimas frakciju un līdzatbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedoklis par likumprojektu.
Komisija 2025. gada 4. jūnija sēdē izvērtēja Komisijā iesniegtos viedokļus no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un frakcijas PROGRESĪVIE, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto atzinumu par piedāvātajiem grozījumiem Tiesībsarga likumā, un nolēma izstrādāt savu alternatīvu likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Komisija 2025. gada 18. jūnijā lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Tiesībsarga likumā" (Nr. 981/Lp14), kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam, piešķirot šādu iespēju arī Valsts prezidentam.
Likumprojekts Grozījumi Valsts kontroles likumā (Nr. 894/Lp14)
Likumprojekts Grozījumi Saeimas kārtības rullī (Nr. 895/Lp14)
Komisija 2025. gada 16. aprīlī nolēma atlikt likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 895/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts) izskatīšanu un nodot to izskatīšanai Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijā (turpmāk - Apakškomisija).
Ņemot vērā, ka Valsts prezidenta piedāvātās normas ir iestrādātas likumprojektā “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 267/Lp14), Apakškomisija 2025. gada 13. maijā Valsts prezidenta iesniegto iniciatīvu pieņēma zināšanai.
Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 535/Lp14)
Saeima 2023. gada 14. decembrī pieņēma Valsts prezidenta iniciētos un Juridiskās komisijas virzītos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiek pastiprināta kriminālatbildība par noziegumiem pret valsts drošību, par atsevišķiem nodarījumiem paredzot iespēju piemērot mūža ieslodzījumu.
Priekšlikums likumprojektam "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 579/Lp14)
Saeima 2024. gada 26. septembrī pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu, izmantojot dziļviltojuma jeb “deep fake” tehnoloģiju, lai diskreditētu valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima.
Papildināt Krimināllikumu ar minēto normu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kas 2024. gada 22. maija vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai uzsvēra: “Šo amatpersonu pilnvaru apjoms un to vadīto institūciju kompetence ir būtiska Latvijas demokrātiskās valsts iekārtas pastāvēšanā un demokrātisko vērtību aizsardzībā. Sabiedrībai ir tiesības paļauties, ka valsts augstākās amatpersonas amatu iegūst caurspīdīgā, godīgā un tiesiskā procesā, bez neatļautas ietekmes.”
4. MAIJA DEKLARĀCIJAS KLUBA INICIATĪVA PAR LATVIEŠU VALODAS STATUSA NOSTIPRINĀŠANU
2024.gada 18.marta vēstule Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nostiprināšanu
2024.gada 11.septembra vēstule Par latviešu valodas statusa nostiprināšanu
Saeima 2025. gada 27. februārī pieņēma Juridiskās komisijas virzītos grozījumus Saeimas kārtības rullī. Ar tiem noteikts pienākums Ministru kabinetam ik pēc diviem gadiem sniegt Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstībai un ietekmes palielināšanai.
Grozījumi Saeimas kārtības rullī tapuši, pamatojoties uz 4. maija Deklarācijas kluba vēstuli par latviešu valodas statusa nostiprināšanu. 4. maija Deklarācijas klubs aicināja Saeimas kārtības rullī noteikt, ka atbildīgajiem ministriem ik gadu jāsniedz ziņojums Saeimai par iepriekšējā gadā paveikto un turpmāk plānoto valsts valodas jomā.