Jaunumi
Komisija atbalsta likumprojektu par seksuālu uzmākšanos
Komisija šodien, 2. oktobra sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 598/Lp14) pirms otrā lasījuma, kas paredz administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos. Komisija uzklausīja priekšlikumu iesniedzēju – tieslietu ministres I. Lībiņas-Egneres un tiesībsarga J. Jansona pārstāvju ziņojumu par iesniegtajiem priekšlikumiem, atzīstot, ka tieslietu ministres iesniegtais priekšlikums ir daļēji atbalstāms, precizējams un virzāms izskatīšanai Saeimas sēdē.
Komisijā izvērtās plašas debates par seksuālās uzmākšanās formulējumu un seksuālās uzmākšanās veidiem, kā arī par citiem tiesību normas piemērošanas jautājumiem, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības. Tapāt Komisijā aktualizējās jautājums par soda zemāko slieksni ar kādu personu varētu sodīt par seksuālu uzmākšanos, par ko komisija varētu lemt, izskatot likumprojektu pirms trešā lasījuma, ja šādi priekšlikumi tiks saņemti.
Plānots, ka Saeima likumprojektu otrajā lasījuma skatīs š.g. 10. oktobrī.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam Komisija noteica š.g. 17. oktobri.
Komisijas sēdes audioieraksts un Komisijas sēdes protokols tiesību normu piemērotājiem būs kā lielisks pamatlīdzeklis likumdevēja gribas noskaidrošanai un precīzākai tiesību normas piemērošanai.
Komisijas sēdes audioieraksts pieejams šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_02_10_2024
Likumprojekts pieejams šeit: https://ej.uz/Likumprojekts_598
Juridiskās komisijas un Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas darba kārtība (1.-2. oktobris)
Otrdien, 1. oktobrī, Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisija (turpmāk – Apakškomisija) skatīs jautājumu Par starpinstitucionālo sadarbību lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai un veselībai.
2023. gada 19. decembrī notika Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas (turpmāk – Apakškomisijas) kopsēde par Tieslietu padomes izveidotās darba grupas Ziņojumu par tiesu sistēmas darba organizāciju lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai. Viena no konstatētajām pamatproblēmām bija valsts un pašvaldību institūciju saskaņotas darbības koordinācijas trūkums vardarbības ģimenē identificēšanas posmā. Kā viens no risinājumiem piedāvāts – veidot institūciju sadarbības grupu katrā reģionā. Apakškomisija aicināja atbildīgās institūcijas izvērtēt un sniegt viedokli par starpinstitucionālo sadarbības grupu veidošanu.
Apakškomisija ir saņēmusi viedokļus no atbildīgajām institūcijām, kurus tā vērtēs sēdē, uzklausot pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Valsts policijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Ģenerālprokuratūras u.c. institūcijām un sabiedriskajām organizācijām.
Apakškomisijas audioieraksts un protokols būs pieejams šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_1_10_24
Komisijas darba kārībā trešdien, 2. oktobrī, iekļauts likumprojekts “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 598/Lp14) izskatīšanai pirms otrā lasījuma Saeimā, kas paredz administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos. Pēc likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā, Komisija secināja, ka piedāvātais likumprojekts ir precizējams, lai administratīvā pārkāpuma pazīmes būtu precīzāk definētas.
Komisija likumprojektam pirms otrā lasījuma Saeimā saņēma un strādās ar diviem priekšlikumiem – tieslietu ministres I. Lībiņas-Egneres priekšlikumu un tiesībsarga J. Jansona priekšlikumu, ar kuriem tiek precizētas administratīvā pārkāpuma pazīmes.
Ar Komisijā izskatāmo priekšlikumu tabulu varat iepazīties šeit: https://ej.uz/Likumprojekts_598
Komisija pirms pirmā lasījuma Saeimā atbalsta Tieslietu akadēmijas izveidi
Komisija š.g. 25. septembra sēdē skatīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Tieslietu akadēmijas likums” (Nr. 699/Lp14) un ar šo likumprojektu saistīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 700/Lp14). Minētie likumprojekti skatāmi vienotā paketē, nosakot, ka galvenais likumprojekts ir “Tieslietu akadēmijas likums”. Tāpat Tieslietu ministrija lūdza Saeimu likumprojektus atzīt par steidzamiem.
Tieslietu akadēmijas izveides mērķis ir veicināt efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu tālākizglītības sistēmu augstas kvalifikācijas uzturēšanai un tās nepārtrauktai attīstīšanai Tieslietu akadēmijas mērķauditorijai – tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, prokuratūras darbiniekiem un izmeklētājiem.
Plānots, ka Tieslietu akadēmijas funkcionālo pārraudzību veiks Tieslietu padome, bet institucionālo pārraudzību – Ministru kabinets ar tieslietu ministra starpniecību un tā sāks darboties 2025. gada 1. janvārī.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” paredz precizēt iesaistīto institūciju kompetenci, izslēdz mācību organizēšanas kompetenci no Tiesu administrācijas pārziņas, kā arī noregulē jautājumus par esošas kompetences ietvaros uzkrāto materiālu un resursu nodošanu Tieslietu akadēmijai, lai Tieslietu akadēmijas rīcībā būtu visi jau šobrīd izveidotie resursi, kas saistīti ar tiesnešu mācību nodrošināšanu. Tāpat ar likumprojektu paredzēts veicināt tiesnešu piesaisti mācību pasākumu vadīšanai un veicināt tiesnešus uzņemties mentora pienākumus.
Juridiskā komisija iepazinās ar Tieslietu ministrijas sagatavoto prezentāciju, uzklausīja Tieslietu ministrijas, Izglītības ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjus un lēma atbalstīt minētos likumprojektus un virzīt tos izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Tāpat Juridiskā komisija lūdza Saeimu atzīt likumprojektus par steidzamiem.
Plānots, ka Saeima par likumprojektiem pirmajā lasījumā lems š.g. 3. oktobra sēdē.
Komisija priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam – galīgajam – lasījumam noteica š.g. 10. oktobri.
Komisijas audioieraksts šeit: https://ej.uz/Darba_kartiba_25_09_24
Par komisijā š.g. 24. septembrī izskatīto likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”
Š.g. 24. septembrī Komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” (Nr. 615/Lp14) pirms otrā lasījuma Saeimā, kuru š.g. 10. un 17. septembra sēdēs skatīja Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija (turpmāk – Apakškomisija) un atbalstīja tā virzību izskatīšanai Juridiskajā komisijā.
Likumprojektā vairākus priekšlikumus iesniedza Tieslietu ministrija, kur grozījumu mērķis paredz:
1. Nozari regulējošā normatīvajā aktā var noteikt starptautiskās sadarbības regulējumu nozares jomā un papildsoda izpildes kārtību. Ar "nozari regulējošo normatīvo aktu" nav saprotams tikai likums (formālā nozīmē). Ja vien nozari regulējošajā likumā ir ietverts pienācīgs pilnvarojums, starptautiskās sadarbības vai papildsoda izpildes kārtības regulējumu var ietvert arī Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus paredzēts ierobežojums, ka šāds regulējums var attiekties tikai uz nozares jomu. Ja Eiropas Savienības vai starptautiskajā tiesību aktā paredzētais sadarbības jautājums skar vairākas nozares un ir vispārnozīmīgs, tas regulējams Administratīvās atbildības likumā (turpmāk - AAL).
2. Iekļaut AAL 26.panta pirmajā daļā tipisko gadījumu uzskaitījumu, kad atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums uzskatāms par pabeigtu. Tiek precizēta arī AAL 26. panta otrā daļa, norādot tos gadījumus, kad iepriekšējā pārtrauktā administratīvā pārkāpuma turpināšana ir atzīstama par jaunu pārkāpumu, kas pieļauj atkal piemērot administratīvo atbildību pārkāpuma izdarītājam.
3. Aizstāvim būs ir pie atbildības saucamās personas vai sodītās personas tiesības un pienākumi, ciktāl tas nav saistīts ar nepieciešamību paust šīs personas subjektīvo viedokli.
4. Paplašināt procesuālā piespiedu līdzekļa tvērumu, līdz ar to, personai varēs piemērot pagaidu ierobežojumu izmantot noteiktas tiesības vai veikt noteikta veida darbību.
Juridiskās komisijas 4. septembra darba kārtība, atsākoties Saeimas rudens sesijai
Juridiskā komisija trešdien, 4. septembrī, strādās ar trīs Saeimā iesniegtiem likumprojektiem.
Pirms pirmā lasījuma Komisija skatīs likumprojektu “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" (Nr. 639/Lp14). Likumprojektā paredzēts pārskatīt vārda un uzvārda maiņas kārtību, nosakot, ka arī personas, kuras sodu ir izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, ir tiesīgas mainīt vārdu un uzvārdu saskaņā ar noteikto kārtību. Vienlaikus “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” arī veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Tāpat pirms pirmā lasījuma Komisija strādās ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 649/Lp14), par kuru Saeimā kā atbildīgā komisija ir noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (Juridiskā komisija noteikta kā līdzatbildīgā komisija), kas paredz precizēt tiesību normas attiecībā uz izmeklēšanas iestādēm un tām noteikto institucionālo piekritību. Likumprojekts kopā ar citiem pavadošajiem likumprojektiem ir saistīts ar likumprojektu “Valsts ieņēmumu dienesta likums” (Nr. 644/Lp14).
Savukārt pirms trešā lasījuma Komisija strādās ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 507/Lp14), kas paredz paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā, nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Tāpat grozījumi paredz noteikt nepilngadīgā pratināšanas, kā arī īpaši aizsargājama nepilngadīgā cietušā pratināšanas īpatnības precizējumus, ņemot vērā bērna labāko interešu principus. Likumprojekts paredz atteikties no drošības līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē. Tāpat likumprojektā tiek izdarīti vairāki grozījumi saistībā ar noziedzīgi iegūtu mantu. Grozījumi paredz pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasības. Likumprojektam uz trešo lasījumu ir iesniegti precizējoša rakstura priekšlikumi.
